Somugru tautu festivāls arī Kolkā 02.10.2015
Pirms gada, 4. oktobrī, Rīgas Latviešu biedrības nams vēra
durvis kādam vēsturiskam notikumam Latvijas un lībiešu tautas dzīvē
— Somugru tautu kultūras svētkiem. To ierosinātāji bija Rīgas
Latviešu biedrība un Igaunijas biedrība «Fenno — Ugria». Nozīmīgais
sarīkojums acīmredzot būs kļuvis par labu tradīciju, jo šogad 26.
un 27. septembrī somugru tautu pārstāvji atkal pulcējās Rīgā.
Pirmajā festivāla dienā
Rīgas Latviešu biedrības namā notika priekšlasījumi, kuros ar savu
tradicionālo kultūru, vēsturi un tagadējām grūtībām klausītājus
iepazīstināja igauņu, ungāru, udmurtu, somu, ižoru, Ingrijas somu,
setu, mariešu, komiešu zinātnieki un šo tautu kopienu pārstāvji.
Par somugrisko realitāti mūsdienās runāja habilitētā filoloģijas
zinātņu doktore Janīna Kursīte-Pakule, bet par lībiešiem — ungāri,
somi, igauņi un Latvijas Universitātes doktorante Indra
Čekstere.
Lekcijas papildināja plašs dokumentālo filmu klāsts, no kurām viena
stāstīja par lībiešiem. Filmas «Līvu stāsti» (1988—1990) idejas
autors ir Lennarts Meri, vēlākais Igaunijas Republikas prezidents.
Savukārt Baltajā zālē varēja apskatīt vairākas somugristikas tēmai
veltītas izstādes. To vidū bija arī Mazirbes plenērā tapusī
«Līvzeme 2015».
Otrā festivāla diena
norisinājās Turaidā un Kolkā — vietās, kuras vēsturiski saistītas
ar lībiešu kultūru. Turaidas muzejrezervātā zinātnieki
iepazīstināja ar Vidzemes lībiešu kultūras mantojumu, notika
kataloga «Baltu un Baltijas somu senlietas Turaidas muzejrezervāta
krājumā 10.—13. gs.» atvēršana. Sarīkojumu papildināja Latvijas un
Igaunijas folkloras kopu uzstāšanās.
Kolkā ieradušos svētku dalībniekus
tautas namā uzrunāja Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens un
Līvu savienības Kolkas grupas vadītāja Maija Rēriha. Ar jauku
priekšnesumu viesus sveica vietējās mūzikas skolas koklētāju
ansamblis un pamatskolas audzēkņi. Ciemiņu vidū bija arī Līvu
savienības Ventspils lībiešu grupa.
Es sniedzu ieskatu lībiešu kultūras vēsturē un Ziemeļkurzemes
lībiešu ciemu dzīvē laika ritumā. Mana, novadpētnieces,
priekšlasījuma mērķis bija viesus iepazīstināt ar pašiem
nozīmīgākajiem notikumiem un procesiem lībiešu kultūrā. Stāstītais
klausītājus ieinteresēja, tā bija tuva un labi izprotama tēma
somugru tautu pārstāvjiem. Kā izteicās Dmitrijs Haraka-Zaicevs no
ižoru kopienas: «Mēs atrodamies vienā laivā…» Pirmajā brīdī
pārsteidza, bet pēc tam lika aizdomāties arī viņa jautājums: «Kāpēc
jums atļauts lietot jūsu karogu?» Atbildējām, ka tas ir
pašsaprotami, jo esam taču Latvijas otrā pamattauta! «Jā, jā, arī
mēs esam definēti kā pamattauta, taču mums karogu pacelt vairs nav
ļauts, tas esot etniskais separātisms,» tā Dmitrijs. Viņa teiktais
izskanēja gandrīz kā brīdinājums: kas tagad ir pašsaprotams, tāds
var nebūt pēc brīža…
Laika apstākļi mūs lutināja — diena bija saulaini spoža, izdaiļota
vareniem gubu mākoņiem. Arī vējš pārāk nesaldēja. Visi kopā
Kolkasragā pavadījām brīnišķīgu stundu. Viesi aplūkoja krasta torņu
paliekas un Kolkas bāku, par kuriem iepriekš bija dzirdējuši
stāstījumos, un iztēloties, kā senos laikos te garām kuģoja
vikingi. Labi samanāms bija arī bīstamais raga sēklis. Kādu brīdi
šajā skaistajā rudens dienā Kolkasrags varēja izgreznoties un
palepoties ar setu sievām krāšņajos tautas tērpos!
Atvadām katrs ciemiņš gribēja
ko paņemt līdzi no skaistās vietas. Vienam tās bija sasēņotās
krimildes vakariņu tiesai, pat kāda baravika, citam kāds
gliemežvāks vai koka gabaliņš. Tomēr viesu lielākā daļa,
iekārdināta ar stāstījumu par lieliskajām Kolkas šprotēm, vēlējās
aizvest uz mājām šo gardumu. Dažiem laimējās nopirkt pēdējās šprotu
kārbas raga namiņā. Liels bija pārsteigums, ka Kolkas veikalā var
nopirkt šprotes, taču ne Kolkā ražotās! Jāatzīst, ka arī man ne
reizi vien ir bijis par to jābrīnās. «Nekas, iegādāsimies Rojā, tur
var dabūt vietējo produkciju!» tā savus tautiešus un citus somugru
radiniekus mierināja biedrības «Fenno — Ugria» pārstāvis Jāks
Prozess.
Līvu centrā «Kūolka»
radu tautu pārstāvjus uzņēma Kolkas lībiešu grupa un iepazīstināja
ar centra izveides vēsturi, izrādīja savāktos eksponātus, stāstīja
par paveikto daudzu gadu garumā. Viesi priecājās par vietējo
rokdarbnieču darinājumiem. Daži aizceļoja līdzi uz jaunām mājām.
Savukārt viesmīlīgajā «Ūšu» sētā viesi nobaudīja tradicionālos
lībiešu ēdienus — bukstiņbiezputru un sklandraušus.
Skaistā, iespaidiem un jaunām zināšanām bagātā diena
noslēdzās Kolkas tautas namā ar ciemiņu un vietējo lībiešu ansambļa
«Laula» koncertu. Nedaudz smeldzīgās lībiešu dziesmas nomainīja
setu tradicionālo dziesmu ansambļa «Sosaro» temperamentīgais,
aizrautīgais priekšnesums. Setu sievu vitalitāte un muzicēšanas
prieks aizrāva visus klausītājus. Igauņu tradicionālās mūzikas
izpildītāja Leanne Barbo publiku uzrunāja labā latviešu valodā,
pavēstīdama, ka izglītību ieguvusi mūsu konservatorijā (tagadējā
Mūzikas akadēmijā). Jaunā mūziķe tautas dziesmas atskaņoja ar
kokli, ragu, dūdām, parādīdama šo instrumentu iespējas
tradicionālās mūzikas atskaņošanā. Ingrijas somu ansambļa
«Talonmerkit» priekšnesums uzrunāja ar emocionalitāti, spēcīgu
tautas pašapziņu un arī asprātību.
Mūsu ciemiņi atzina, ka piedzīvojuši lielisku dienu Lībiešu krastā:
«Mēs sajutām lībisko garu vietā, kur tāpat kā senāk šalc Baltijas
jūra, kur joprojām dzīvo ļaudis, kas mīl savu dzimto vietu.
Nākamais Somugru tautu festivāls jārīko Kolkā, nevis Rīgā!»
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: