Spārenieki novērtē «peļu taciņas» Modra Sapuna darbos 03.03.2016

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Tweet

26. februārī Spāres muižas mazajā zālē, piedaloties pašam māksliniekam, tika atklāta Modra Sapuna gleznu izstāde «Dabas darbnīca». Tikšanās izvērtās sarunā par katra mākslinieka īpašo stilu, ko ir vērts saglabāt.
Par dabu viss skaidrs — tā ir visapkārt; savukārt darbnīca asociējas ar instrumentiem un darbagaldiem, lai gan mākslinieka darbnīcā, protams, strādā ar otām, krāsām, koka irbulīšiem un kaltiņiem, izstādes atklāšanā sprieda Spāres tautas nama vadītāja Tabita Kalniņa. Braucot pēc izstādes darbiem, viņa gan konstatējusi, ka Modrim nemaz darbnīcas nav, ir vien neliela darbistaba, kur no ciemiņiem netiek slēpti iesāktie darbi.
«Mēs tevi uzmeklējām tāpēc, ka tu jau plaši esi izskanējis plašajā pasaulē,» Tabita atzina, skaidrojot motivāciju Modra darbus darīt redzamus arī Spārē. «Tevi uzskata par naivistu. Saki, lūdzu, vai tas tev nešķiet aizvainojoši?» saklausot vārdā «naivists» netīkamas asociācijas, viņa bez aplinkiem jautāja. «Nebūt ne! Šis tituls man ir tīri pieņemams. Tas pieder pie realitātes,» Modris pārliecinoši atbildēja.
Spārenieki pieredzējuši, ka nereti no māksliniekiem katru vārdu nākoties gluži vai ar knīpstangām vilkt ārā, bet šis nebija tas gadījums. Modris uzreiz brīdināja, ka viņam ir, ko teikt, un īsi ieskicēja savu ceļu mākslā, sākot ar daudzpusīgo un gleznaino dzīvi laukos, turpinot ar dažādām iespējām pilnveidot savu mākslinieka talantu, pirmajām izstādēm, ciešo piepulcēšanos citiem Talsu māksliniekiem un beidzot ar pašreiz aktuālo. Modra darbi izceļojušies ne vien pa Latviju, bet arī bijuši apskatāmi citur pasaulē. Gan kā mākslinieks, gan kā kokgriezējs viņš varējis izpausties arī, izpildot dažādu draudžu pasūtījumus — apgleznojot altāra un kanceles detaļas Ģipkas luterāņu baznīcā, izgatavojot ziedojumu traukus Stendes un Spāres luterāņu baznīcai, kā arī altāra svečturi Talsu luterāņu baznīcai. Prieks dzirdēt, ka sadarbība turpinās — jau drīzumā Ģipkas baznīcā iecerēts uzstādīt jaunus Modra gleznojumus.
Spārenieki apbrīnoja
mākslinieka lielo pacietību. Tautas nama vadītāja pat uzsvēra, ka viņai savulaik, vēl darbu autoru neredzējušai, radušās asociācijas ar sīkām peļu taciņām, pa kurām skrienot, tās regulāri kaut kur piedur savu smalko purniņu. Vai tad cilvēka tomēr gana lielie pirksti (pie tam — Modris ir kreilis!) spējīgi uz tik filigrānu smalkumu? Viņš pats nekautrējās to norakstīt uz «diezgan lielu talantu», kurā sava loma varētu būt arī iedzimtām dotībām. Sevišķa grūtuma viņš darba procesā neizjūtot, pat ja viena glezna prasa mēnesi laika. Savu iespēju robežas gan arī Modris apzinās, piemēram, atvairot spārenieku provokācijas ķerties pie portretu gleznošanas. «Nav man gluži tādu dotību,» viņš saka. Arī par ziediem, ko klātesošie rosināja zīmēt, Modris sprieda, ka tos savos darbos jau atveido ļoti daudzi.
Tabita Modri mazliet provocēja, pretnostatot šos smalki izstrādātos darbus viņa mammas brāļa Andra Vītola izteiksmīgajiem otas triepieniem. «Acīmredzot katram ir savas dotības, talants un pieredze,» neapmulsa Modris. Reiz gan arī viņš ar ūdenskrāsām pamēģinājis mālēt līdzīgi kā Andris to dara, bet ar to pieticis. «Šad un tad kārdinājumi uz to ir uznākuši, bet es saprotu, ka padoties nevajag un tomēr vajag turpināt savu iesākto ceļu,» Modris vērtēja.
Klātesošie vēlējās arī zināt, vai vecāki savu reizi nerājoties, ka vajadzētu malku sanest, bet dēls tik glezno. «Man par to nemaz nevajag teikt, es vienkārši pats to visu esmu pamanījies izdarīt! Visu dienu tikai sēdēt es nemaz nevarētu! Tad es migtu ciet, vakaru lāgā nespējot sagaidīt! Man ir vajadzīgas kustības! Pēc tam var tā forši ķerties klāt pie zīmēšanas un zināt, ka diena ir vērtīgi pavadīta,» sprieda Modris.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: