Starptautiskā bērnu aizsardzības diena Pastendē 07.06.2014
1. jūnijā tāpat kā citviet Latvijā, arī Pastendē iedzīvotāji kopā ar savām atvasēm priecājās Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltītos svētkos. Pagastā šajā reizē valdīja dubults prieks — gan par sarīkojumu, gan pašu rokām uzposto bērnu laukumu.
Svētku dalībniekus
ar koncertu «Puķu bērni» priecēja viesi no Talsu pirmsskolas izglītības iestādes «Zvaniņš». Pastendes kultūras nama vadītāja Jolanta Ozola «Talsu Vēstīm» atklāja, ka viesi no kaimiņu puses aicināti ar īpašu nolūku. Mazie pastendnieki savā pagastā bieži esot neiztrūkstoši dažādu sarīkojumu dalībnieki, tomēr, tā kā vieni svētki — bērnudārza izlaidums — tikko pagājuši, nolemts viņiem parādīt, ka arī citviet bērni dzied, dejo un piedalās līdzīgos pasākumos. Pie tam abas puses jau ilgāku laiku saista sava veida muzikāla draudzība — divas «Zvaniņa» audzinātājas dzied Pastendes kultūras nama ansamblī, arī audzēkņi šeit jau iepriekš uzstājušies.
Lai gan ideja par svētku rīkošanu
pieder J. Ozolai, viņa palepojās, ka to tapšanā roku pielikuši daudzi. Sakoptā apkārtne, uzpostās rotaļu konstrukcijas, jaunie tīkli futbola vārtiem un vēl, un vēl — viss vietējo iedzīvotāju un iestāžu paveikts.
Svētku apmeklētāji aplūkoja arī laukuma vizuālās pārmaiņas. Pavisam nesen to papildinājuši jauni vietējā amatnieka Laimoņa Birzleja darinājumi. Redzot, ka viņa iepriekš laukumam gatavotās rotaļlietas savu mūžu nokalpojušas, kopīgiem spēkiem ar pagasta pārvaldi nolemts — vajag ko jaunu. Tagad tur novietoti vairāki soliņi, divas koka rotaļlietas (helikopters un motocikls), kā arī īpašā Cūkmena krātuve, kas pasargās no šīs radības viesošanās Pastendē, proti — atkritumu urna.
Tās šajā pusē gan nebūt nav vienīgās kunga gatavotās lietas. Pie rotaļlietām un ikdienā nepieciešamām mantām ticis bērnu laukums, bērnudārzs un citas vietas gan Pastendē, gan tuvākos un tālākos novada nostūros. Prieku par paveikto «Talsu Vēstīm» pauda arī Ģibuļu pagasta pārvaldes vadītāja Kitija Vecmane, kura kopā ar meistaru apliecināja — iesāktajam noteikti būs arī turpinājums.
Kā pastāstīja J. Ozola, Pastendes bērnu laukuma vēsture iesniedzas aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados. Tolaik, veidojot pagasta teritoriālo karti, tajā iezīmēta arī vieta bērnu laukumam. Vēlāk līdzās šai teritorijai toreizējās Ģibuļu pagasta padomes darbinieki talkas laikā iestādījuši kokus, radot vietu pastaigu zonai. Kultūras nama vadītāja teic, ka, iespējams, reiz tai cauri vedīs taciņas.
Kad pienāca laiks iekārtot bērnu laukumu, J. Ozola vērsusies pie pedagoģes un toreizējās Talsu mākslas skolas direktores Ritmas Lagzdiņas. Māksliniece ieteikusi pieaicināt pastendnieci Inesi Artmani-Hartmani, kura tolaik bija talantīga mākslas skolas audzēkne. Meitene ķērās pie sava diplomdarba — Pastendes bērnu laukuma maketa — izstrādes. Jau drīz tika meklēti meistari tā iedzīvināšanai. Palīdzīgu roku pēc iespējas snieguši arī vairāki vietējie iedzīvotāji. Redzot rosību, iesaistījās L. Birzlejs, un laukumā uzradās pirmās viņa gatavotās rotaļlietas.
Par apmeklētāju trūkumu šeit sūdzēties nenākas. Kā novērojusi J. Ozola, bērnu un jauniešu uzvedības kultūra kļūst labāka. «Palaikam postītāji uzrodas, bet nevarētu teikt, ka ļoti no tā ciešam. Ļoti neatlaidīgi uzturam kārtību,» viņa stāstīja un norādīja, ka galvenais ir darīt un par paveikto stāstīt arī bērniem. «Viņi ļoti ātri izaug, un pēc tam paši top vai nu par postītājiem, vai darītājiem,» uzsvēra vadītāja. Lai gan dažādos darbos nāk talkā pagasta pārvalde un vietējie iedzīvotāji, laukums priecātos arī par citu pastendnieku čaklajām rokām. Šobrīd laukuma maketa izveidotāja Inese kopā ar vīru ķērusies pie tā malā esošā šķūnīša apgleznošanas. Iesākto darbu jau varēja novērtēt arī svētku viesi. J. Ozola priecājās, ka nu pieteikušies arī citi palīgi. «Domāju, pēc šiem svētkiem atkal būs vieglāk aiziet pie kāda un lūgt palīgā,» viņa pauda.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: