Stende: ar sportu, kultūru, uzņēmējdarbību, zelta taku un radošiem ļaudīm 27.06.2014
20. jūnijā konkursa «Talsu novada sakoptākā pilsēta un pagasts 2014» žūrijas komisija viesojās Stendē. Šī pilsēta pēdējo gadu laikā, pateicoties vietējo entuziasmam, ievērojami pilnveidota, sniedzot līdzšinējiem caurbraucējiem arvien vairāk iemeslu apstāties. Arī vērtētājiem tā atklājās daudzpusīga un sakopta.
Jau pie pašas Stendes robežas todien bija parādījusies pietura «Uz pieprasījumu» un tāds arī izskanēja — ne no busiņa pasažieriem, bet gan no biļešu kontrolieres, kasieres un gides puses (šajā lomā iejutās Stendes pilsētas pārvaldes sekretāre Aina Petroļeviča). Kad atklājās, ka biļešu šī transporta līdzekļa pasažieriem nav, visiem nācās to pamest, lai ar sirsnīgu vēlējumu vai dziesmu katrs iegūtu pa biļetei un «Stendes Ziņu» speciālizlaidumam.
Sakoptais taps vēl sakoptāks
Piestājot pie SIA «Talsu meliorators» ēkas Kasparu ielā 8, žūrijas komisijai bija iespēja vērtēt uzreiz trīs nominācijās izvirzītos: te bija skatāms gan pretendents uz novada sakoptākā uzņēmuma godu, gan «Zaļās domāšanas līdera» titula kandidāts, gan pilsētas labvēlis, kā stendenieki šogad dēvē šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Sūnāksli.
«Ja šeit meklējat sakoptu sētu, tad, manā skatījumā, šis nav pareizais virziens, jo līdz tādai te vēl ir daudz darāmā. Šī vieta diemžēl nav radīta no jauna, bet ir padomju laika mantojums. Kaut ko mēs te visu laiku darām, viss ir procesā,» viņš uzreiz brīdināja un laika gaitā minēja ne vienu vien ieceri, kuras īstenošana ieviesīs arvien lielāku kārtību. Uzņēmums nodarbojas ar melioratīvo un hidrotehnisko būvniecību, veido lauku un meža ceļus, ražo aku grodus, vākus un pamatblokus, tirgo frēzkūdru un sniedz citus pakalpojumus. Sezonā te nodarbina ap 50 darbinieku, ziemā viņu skaits var samazināties līdz 30.
«Aizvadītā ziema bija ļoti smaga. Nav runas par laika apstākļiem, bet par iespējām dabūt darbu. Pēdējie gadi nav no tiem spožākajiem. Godīgi sakot, labākie bija divi gadi pēc ekonomiskās krīzes! Tad konkurence bija mazāka. Kamēr galvu pacēla tie, kas krīzes laikā bija galīgi nogrimuši, pārējie varēja diezgan normāli strādāt. Tagad atkal konkurence ir liela,» atklāja E. Sūnākslis. Piedalīšanos Eiropas Savienības projektos viņš dēvē par vaļasprieku, kas ļāvis attīstīt uzņēmējdarbību, savukārt labvēļa titulu Edvīns izpelnījies, neliedzot tehnisku palīdzību mototrases izveidei, atbalstot pašdarbības kolektīvu darbību un pārvaldes struktūrvienību pasākumus un citādi līdzdarbojoties.
Domājot par jaunajiem motociklistiem
Radošākā novadnieka godam stendenieki izvirzījuši Guntaru Žigatu, novērtējot viņa izveidoto mototrasi, kas ir ieguldījums gan jauniešu izaugsmē, gan pilsētas teritorijas sakopšanā. 2012. gadā viņš iedomājies nesakārtotā agrākajā tehnikas laukumā, pildītā ar būvgružiem un zemes uzbērumiem, izveidot motociklu treniņtrasi, ko nesen pasākumā «Motori rūc Stendē» iemēģināja plašāks motosporta cienītāju loks. Šis notikums ne vienā vien mazajā stendeniekā, kas līdz šim braucis ar velosipēdu, radījis vēlmi sēsties uz motocikla.
G. Žigats norāda, ka tieši ar jaunajiem braucējiem jārēķinās visvairāk. «Nav jau jēgas kaut ko darīt, ja pēc pāris gadiem vairs nebūs braucēju!» viņš uzskata un atzīst, ka trasē joprojām ir daudz pilnveidojama. Esot vēlme iekārtot trases laistīšanas sistēmu un gādāt par to, lai arī skatītājiem nenākas dubļus brist.
«Trase ir īsa, neteiksim, ka ātra, bet pa to ir tehniski pareizi jābrauc. Bez galvas te braukt nevar, tādēļ tā ir ideāls variants mazajiem, kuri tikai vēl trenējas,» tā 1200 metrus garo trasi raksturo pats G. Žigats un tūlīt kopā ar diviem jaunajiem braucējiem piedarbina motociklus. Guntara spēkrats pēc katra uzkalniņa lec augstu un tālu, bet nav šaubu, ka arī puikas uz saviem amizanti mazajiem mocīšiem gūst gana asas izjūtas.
Tam, kurš vēlas izmantot trasi, jāsazinās ar tās veidotāju, lai viņš varētu izvērtēt, vai trase tobrīd nav, piemēram, par slapju, citādi tāds brauciens varot nodarīt tik daudz posta, ka ar lāpstu un grābekli situācija nebūs labojama, bet nāksies atkal vērsties pēc palīdzības pie E. Sūnākšļa, lai trasi sakārtotu ar tehnikas palīdzību.
Jāpārliecina, ka ir ko piedāvāt
Tālāk žūrijas komisijas dalībnieki devās uz titula «Sakoptākā iestāde Talsu novadā» kandidātu — Stendes sporta un brīvā laika pavadīšanas centru. To atklāja pagājušā gada septembrī un ik mēnesi tas uzņem ap 900 apmeklētāju (tā esot 50 līdz 100 cilvēku grupa, kas regulāri piedalās dažādās sportiskās aktivitātēs). Centra vadītājs Rihards Bērziņš ar iestādes piedāvājumu iepazīstināja, parādot dinamisku video materiālu. Viņa mērķis esot piedāvāt apmeklētājiem pēc iespējas plašāku sporta un atpūtas izvēli. Jau tagad tā neaprobežojas ar basketbolu un volejbolu; sporta zālē var apmeklēt gan aerobiku, gan taiboksu, ir arī koriģējošā vingrošana bērniem un jauniešiem. «Mēģinām zāli noslogot pēc iespējas optimālāk. Darba laiks ir no 9.00, kad ierodos es, līdz 21.30 vai 22.00, kad beidz darboties pēdējās grupas,» atklāja R. Bērziņš. Centra darbība gan neaprobežojas tikai ar sporta zāles noslogošanu — tiek rīkoti daudzveidīgi pasākumi un aktivitātes arī brīvā dabā, tostarp sakārtots āra volejbola laukums, iekārtotas trīs nūjošanas takas, tuvākajā laikā plānots ieviest vēl divas, vienai no tām iesniedzoties pat Lībagu pagastā. Rihards atzīst, ka darbs būtu vieglāks, ja iekļautu vien sportisko aktivitāšu koordinēšanu, bet tā vietā nākoties veikt arī sociālo darbu — aicināt cilvēkus uz pasākumiem, pārliecināt, ka ir vērts piedalīties.
Vērtīgas lietas glabā krātuvē
Patīkams pārsteigums bija labās pārmaiņas, kādas notikušas Stendes «Kultūras krātuves» (tā pieteikta nominācijā «Veiksmīgākais tūrisma piedāvājums Talsu novadā») apkārtnē. Kur agrāk pletās vecs, aizaudzis dārzs, tur tagad ir glīts zāliens, jauni augļu kociņi, ziemciešu un garšaugu dobe, vieta atpūtai pie ugunskura. Uz krātuvi no Brīvības ielas var nokļūt pa koka tiltiņu, kas veidots tā, lai pa to varētu nobraukt arī ratiņkrēslā. Pārmaiņas notikušas, piesaistot finansējumu no atbalstītiem projektiem. Inta Ulmane, kura saimnieko šai vietā, žūrijas komisiju ar visu iepazīstināja aizrautīgi un smalki, parādot materiālus, kas liecina par valodnieka, trimdas zinātnieka Kārļa Draviņa dzīves līkločiem, Stendes vēstures apkopojumus grāmatās un fotogrāfijās, senās lietas, ko stendenieki vecos laikos izmantojuši un kas vissaistošākās šķiet bērniem, dažnedažādas kolekcijas, starp kurām īpaši izceļas Mārtiņa Brāzmas — gleznotāja, metālkalēja un kokapstrādes speciālista — un viņa Aizsaulē aizgājušās kundzes Janīnas neparastais un interesantais devums. «Ir bezgala daudz lietu, kuras paceļas dienasgaismā, kolīdz sāc par kaut ko interesēties,» konstatē Inta, soli pa solim atklājot «Kultūras krātuves» iespējas un ļaujot pārliecināties par mazās ēkas ietilpību. Ideju viņai nudien netrūkst. To vidū uzdzirkstī pat iecere veidot deju vakaru senu skaņuplašu mūzikas pavadījumā! Bet pagaidām šī vieta labi noder pāri ielai esošās skolas bērniem, lai, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, iedziļinātos kādā nopietnā tēmā un ugunskurā ceptu desas.
Plašāks un ērtāks veikals
Lūkojot pēc iedzīvotājiem draudzīgākās tirgotavas, žūrijas komisija devās uz Brīvības ielu 12, kur 1. maijā — dažas dienas pirms agrākā veikala «Mini top!» astotās pastāvēšanas gadadienas — durvis vēra jaunais veikals «Top!», piedāvājot pircējiem daudz plašāku preču sortimentu un radot sešas jaunas darba vietas. Viesus uzņēma tā vadītāja Dace Žigate, kura kā ieguvumu minēja arī veikala ērtumu, iespēju izmantot iepirkumu ratiņus un novietot automašīnu lielajā stāvlaukumā. Viesi vispirms priecīgi brīnījās par to, cik draudzīgas cenas te ir ziediem, bet drīz komisijas stiprā dzimuma pārstāvji par labu esam atzina vīriešu kreklu piedāvājumu, spriežot, ka būs šai veikalā jāatgriežas kopā ar sievām, kuras varētu palīdzēt izvēlēties piemērotāko. To redzot, D. Žigatei atlika vien atgādināt jauno «Top!» veikalu tīkla saukli «101 iemesls, lai iepirktos».
Kad satiekas izdoma un darba prieks
Uz sakoptākās privātmājas godu šogad pretendē Lindas un Āra Vīlaku īpašums Rožu ielā 15. Šī ģimene 1900. gadā celtajai mājai devusi jaunu, gaumīgu izskatu un astoņu gadu laikā īpatnējo zemes gabalu — garu, bet šauru — glīti un interesanti iekopusi, pielāgojot savām vajadzībām. Teritoriju rotā gan dažādi seni un neparasti priekšmeti, no kuriem daļu Ā. Vīlaks atradis zemē, strādājot par ekskavatoristu, gan puķes podos, dobēs un kādā vietā — pat gumijas zābakos! Virs pagraba saimnieks vienkārša jumta vietā izbūvējis dzīvojamu istabu, ko rotā no ratu riteņa veidota lampa. Kur agrāk bija govis un cūkas, nu ir jauka pirts un citas atpūtas telpas. No vecas elektrības kastes te tapusi kūpinātava, kura vizuāli uzlabota, to daļēji apmūrējot. Apbrīnu rada fakts, ka Āris lielākoties visu paveicis pats savām rokām, bet viesu jautājumus par pieredzi celtniecībā atvairīja, smejoties, ka patiesībā savulaik mācījies par lopkopības meistaru. Būdams Tukuma kluba «Savējie» biedrs, komisijai par prieku viņš pierūcināja arī savu iespaidīgo motociklu.
Atpūtniekiem — zelta taka
Visbeidzot nominācijā «Vieta, kura jāredz» stendenieki izvirzīja nesen tapušo atpūtas vietu mežiņā pie pilsētas pārvaldes. Ideja par tādas vietas veidošanu radās pēc jaunās brīvdabas estrādes uzcelšanas, bet tika īstenota šogad Lielās talkas laikā. Nu te ir trīs ugunskura vietas, pamatīgi koka soli un galdi, divi tilti pāri grāvim un gājēju celiņi, kas todien tika nodēvēti par zelta taku. Atpūtas vietas pilnveidošana turpinās Stendes pilsētas dārznieces Antonijas Līdumas vadībā, bet žūrijas komisiju šai vietā aplīgoja, lika zelta taku izstaigāt ar vienu īstu, bet otru iedomu nūju rokās, grāvi pieteica kā zelta eliksīra kanālu un visbeidzot viesiem pasniedza dekupētas piepes, pārbaudot viņu humora izjūtu ar daudznozīmīgu piezīmi: jo lielāks priekšnieks, jo lielāka piepe.
Skates noslēgumā klātesošie baudīja ekskluzīvu iespēju virs ugunskura vārīto zupu baudīt uz brīvdabas estrādes skatuves. Kas zina, varbūt jau nākamgad šāda pusdienošana tiks pieteikta kā novada labākais tūrisma piedāvājums!
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: