Strazdes rokdarbnieces garlaicību un grūtsirdību nepazīst 20.02.2016

Dace Mieriņa
dace@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Strazdē mīt daudz aktīvu un radošu rokdarbnieču. Viņu vidū ir arī Talsu novada pašvaldības titula «Par mūža ieguldījumu kultūrā» saņēmējas Anna Leivalde un Biruta Spalvēna. Abas dāmas pārkāpušas jau 80 gadu slieksnim, taču tas joprojām nav šķērslis, lai nodarbotos ar rokdarbiem vai iesaistītos kādās citās aktivitātēs.
«Labāk kaut ko padaru, nevis runāju!»
teic Anna Leivalde, kad ceturtdienas, 18. februāra, rītā ciemojamies Strazdes brīvā laika pavadīšanas centra audēju un rokdarbnieku pulciņa telpās. Vadītāja palīdz Zanei Niķei salikt pavedienus plecu lakatam. A. Leivalde teic, ka ar rokdarbiem sākusi nodarboties kopš 20 gadu vecuma, taču aušanas prasmes apguvusi pie Z. Niķes mammas — Veras Lauciņas, kas pirms 57 gadiem Strazdē nodibinājusi audēju pulciņu. «Nu man ir tikai 80! Ja esi sācis kustēties, tad tas ir kā likums! Ir jāturpina, jo tādējādi cilvēks nepaspēj ierūsēt,» skaidro šiverīgā Annas kundze. Viņa joprojām seko līdzi citu rokdarbnieču aktivitātēm, lai iemācītos ko jaunu un tādējādi pilnveidotu savas prasmes. Strazdeniece darbojas arī Pastendes kultūras nama tautas lietišķās mākslas kolektīvā «Kurši».
12 rokdarbnieces kopā sanāk katru ceturtdienu,
taču audējas uz kopīgo mītnes vietu — kādreizējo bērnudārzu — nāk kā uz darbu — katru dienu. Šeit tiek austs viss — no visrupjākā grīdas deķa līdz pat smalkākajam galdautam. Annas kundze stāsta, ka pavisam nesen no stellēm izņēmusi grīdas segu un linu dvieli. Tagad audējas gatavojas izstādei, kas būs Talsu novada muzejā. Pērn strazdenieces izturējušas rokdarbu atlasi, un tādējādi viņu linu dvieļi izstādīti citu apskatei pat Cēsu izstāžu zālē. Dāmas aktīvi darbojas, lai ikdienas kreņķi un nebūšanas ietu secen.
«Ar redzi man viss ir kārtībā! Kad pavisam neredzu, uzlieku brilles!» smej astoņdesmitgadīgā rokdarbniece Anna Leivalde. Viņa skaidro, ka rokdarbi kļuvuši par ikdienas nepieciešamību. Savulaik mājinieki gan bijuši nemierā ar viņas aizraušanos, taču tas, kurš ar rokdarbiem saslimis, izārstēties vairs nevar. «Savulaik, kad bērni vēl gāja skolā un pašai bija jāstrādā fermā, vakaros iemidzināju bērnus, līdz diviem naktī pagulēju un tad līdz pieciem rītā, kamēr jādodas uz fermu, sēdēju stellēs un audu. Atceros, ka reiz, lai pabeigtu noaust segu, pietrūka nedaudz dzijas. Aizgāju mājās, uz gāzes plīts katlā nokrāsoju dziju, pieaudu slapju klāt un lieko šķidrumu nospiedu nost!» atceras audēja.
Dāmām darba telpas ir siltas un omulīgas. Šeit viņas ne tikai kopā strādā, apspriež idejas, bet arī padzer tēju, kafiju un svin svētkus. Kā tas nereti sieviešu kolektīvā gadās, sanāk arī pa kādai nesaskaņai, taču ienaidu neviena ilgi netur, jo problēma ātri vien tiek atrisināta. Un kā tad cilvēks lai dusmojas uz to, kas turpat līdzās auž vai strādā? Emocijas paliek rožu celiņos un dreļļu rakstos. Tuvojoties siltajai sezonai, kundzes rokdarbus nedomā atstāt novārtā. Viņas teic, ka bērni lieli, dārzi arī nav tik apjomīgi, tāpēc turpinās darboties.
Aprīļa beigās Strazdes muižā
sabrauks rokdarbnieces no visas pasaules. Strazdes brīvā laika pavadīšanas centra vadītāja un rokdarbu un audēju pulciņa dalībniece Inga Dombrovska stāsta, ka ar tautas lietišķās mākslas ekspertes Lindas Rubenas iniciatīvu no 28. aprīļa līdz 1. maijam gaidāma starptautiska nometne. Tajā rokdarbnieces no Latvijas mācīs latvisko cimdu rakstus interesentiem no visas pasaules. Dalību pieteikušas pārstāves no Dānijas, Vācijas, Lietuvas, Igaunijas, Francijas, ASV un Japānas.
Šī iemesla pēc titula «Par mūža ieguldījumu kultūrā» otra saņēmēja — Biruta Spalvēna — pārcēlusi pat nopietnu acu operāciju. Kā tad bez enerģiskās rokdarbnieces un amatierteātra dalībnieces klātbūtnes! Nevienam no klātesošajiem pat nerodas jautājumi vai iebildumi par to, ka Birutiņas varētu nebūt.
Vaicājot, kā abas cienījamās seniores uztvērušas godpilno apbalvojumu par mūža ieguldījumu, viņas atzīst, ka svinīgajā pasākumā satraukums bijis liels. Klātesošie ar humoru smej, ka pa tvērienam turēts pat ožamais spirts. Tomēr abas kundzes nopietni teic, ka jutušās gandarītas un novērtētas.
«Secinu, ka tad jau neko nepareizu neesmu darījusi!» teic A. Leivalde, kura rokdarbu prasmes ierādījusi arī abām meitām — Vitai un Ievai.
«Ja mūsu māžošanos šitā atzīst,
tad jau mēs varam māžoties arī turpmāk!» smej B. Spalvēna. Viņa atklāj, ka tikai šogad, pēc vairāk nekā 50 gadiem, apguvusi rožu celiņa aušanu. Tagad viņai stellēs top krāšņs galdauts, kurā izausti rožu celiņi ar zelta diegiem. Spriganā kundze prāto, ka uz tā labi iederētos tumši brūnas māla kafijas tases. Viņai savulaik aušanas mākslu ierādījusi kaimiņiene, kas nu jau aizsaulē, — Līne Bērziņa. Birutiņa stellēs kāpj katru dienu. No rītā astoņiem līdz pat trijiem pēcpusdienā viņu var sastapt, šeit aužot.
«Manā vecumā jau miegs vairs nenāk, tāpēc ceļos agri. Domāju, ka būs acij operācija, tāpēc kādu laiku nevarēšu mest audeklus. Sametu septiņus audeklus priekšdienām, bet tagad operācija atlikta līdz augustam!» smej mundrā audēja. Visas kopīgi spriež, ka grūtākais esot iejūgt zirgu jeb ielikšana stellēs, lai raksts sanāktu tāds kā uz papīra. Nereti gadās, ka noaustais darbs tiek izmantots ačgārni — ar kreiso pusi uz augšu, jo tādējādi izskatās labāk. Kamēr B. Spalvēnai acij tīkamāki ir zemes toņi, A. Leivaldei patīk košākās krāsas. Dāmas smej, ka viņu darba telpās — sieviešu pasaulē — vīrieši bez vajadzības nenāk. Stiprais dzimums tiek aicināts tikai reizēs, kad jāpārvieto kādas no septiņām stellēm vai kāds cits smagāks nesamais. Taču, kuram vīram gan nepatīk sieva, kas mājās ir smaidīga un žirgta? Strazdenieces noteikti tādas ir, jo darbojoties viņas atgūst sirdsmieru un dvēseles harmoniju.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: