Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2019
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2019
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2019
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2019
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2019
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2019
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 1
Marts 2020
24 25 26 27 28 29 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2020
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2020
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2020
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2020
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2020
 
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Svaigi ziedi vāzē, liela patstāvība un laba nepatika pret mētāšanos 12.06.2014

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Atzīšos, viņa — pirmsskolas izglītības iestādes «Zvaniņš» vadītāja Maija Sipko — ir mana kaimiņiene jau daudzus gadus. Tas gan nenozīmē, ka pirms šīs sarunas, uz kuru neierastā kārtā varēju doties istabas čībās, zināju par viņu ko daudz vairāk nekā raksta ievadā jau esmu paspējusi minēt. Viņa gan jau bija nozīmīgu atturības robežu pārkāpusi, piemēram, ar mīļu dāvaniņu sagaidot mūs mājās no dzemdību nodaļas pēc meitiņas nākšanas pasaulē. Tagad, kad bijis iemesls uzzināt par Maiju ko vairāk, viss tā labi sasaistās kopā: gan viņas patika pret bērniem, gan prasme kopt un veidot noturīgas attiecības.

«Ar mani nav interesanti —

man ir viens darbs visu mūžu, viens vīrs visu mūžu,» Maija smejas pašā sarunas sākumā. Šis viņas dzīvē ir īpašs laiks, kad aprit 45 darba, 45 laulības un 65 mūža gadi!

Izrādās, ka Maijas dzīvesstāsts sākas Sabilē. «Jā, man bijusi tā laime piedzimt un bērnību pavadīt Kurzemes skaistākajā pilsētā. Esmu augusi trīs bērnu ģimenē. Man bija divi brāļi — vecāks un jaunāks. Abi diemžēl jau skatās no mākoņa maliņas. Mammīte mūs audzināja viena. Biju dabas bērns! Abava bija mans peldbaseins, Rambulīte — dabas parks. Kopā ar brāļiem vairāk laika pavadīju zēnu pulciņā, darīju visādas blēņas, kā arī iemācījos par sevi pastāvēt. Mēs bijām baskājainie abavmalas bērni, kas ir baļķus pa Abavu pludinājuši, kas ir plostus no niedrēm taisījuši un ar tiem pa upi braukuši… Tolaik, šķiet, bērniem bija lielāka brīvība, interesantāk. Kad pa Abavu pludināja baļķus uz Ventu, tie gāja tādā biezā slānī. Augstākā pilotāža bija tikt pāri šiem baļķiem uz otru krastu! To visu esmu darījusi! Protams, tas bija ārprātīgi stingri aizliegts, bet mamma bija darbā un nezināja, ko darām.

Bērnības vasaras pavadījām «Kurpniekos» pie Mordangas ezera, kur dzīvoja tēva mamma un māsa. Arī tur guvām zināmu rūdījumu — iemācījāmies sienu vākt, bietes ravēt, govis slaukt! Tur sabrauca visi radu bērni, reizēm bijām kādi desmit, tāpēc dzīve bija interesanta,» atceras Maija.

Sabilē viņa mācījusies trijās skolās un par katru ir kas sakāms. «Pirmajās četrās klasēs mācījos mazajā skoliņā pašā pilsētas centrā. Tai pretī bija veikaliņš, kurā par vienu rubli varēja nopirkt jaunu spalvu spalvaskātam, zīmuli, burtnīcu un vēl palika pāri nauda 100 gramiem konfekšu — tādām brūnām, apaļām, apvārtītām kakao — un saldējumam par 20 kapeikām! Otra skola mums likās kā pils — skaista, balta, pašā Abavas krastā. Tur pabeidzu astoņas klases. Trešā bija jaunā vidusskola. Man laimējās vidusskolu pabeigt desmit gados, tagadējo 12 klašu vietā. Arī toreiz mēģināja reformēt izglītības sistēmu.»

Neparasti ciešas saites

joprojām vieno bijušos klasesbiedrus no pirmajām četrām klasītēm un viņu toreizējo audzinātāju Ausmu Freimani-Lapaini. «Viņa spējusi mūs saturēt kopā visus šos garos gadus! Ik vasaru satiekamies Sabiles Vīna svētkos un skolotājas vasarnīcā Plieņciemā. Sabraucam no malu malām — 10, 12 vai 15 cilvēki — un pavadām brīnišķīgu dienu atmiņās un smieklos. Man piemīt tāda īpašība — ja ir draugi, tad uz mūžu. Man nepatīk mētāties. Ar bijušajiem klasesbiedriem joprojām sazvanāmies, satiekamies. Ja manā dzimšanas dienā skolotāja piezvana pusseptiņos no rīta, lai būtu pirmā apsveicēja, asaras birst! Man viņa liekas kā eņģelis,» priecājas Maija.

No skolas laika nozīmīgas atmiņas palikušas arī par iespēju jau agri sākt strādāt. «12 gadu vecumā vasarā pieskatīju divgadīgu puisēnu, kura mamma strādāja apavu veikalā, un nopelnīju pirmās importa kurpes. Tās man tik ļoti patika, ka ik vakaru noliku uz ķeblīša sev pie gultas, juzdamās ļoti lepna. Protams, saņēmu arī algu — veselus 20 rubļus! No 13 gadu vecuma katru vasaru strādāju Sabiles augļu un dārzeņu rūpnīcā, kas deva iespēju daudziem bērniem nopelnīt un svētīgi pavadīt laiku. Atbildība bija milzīga, bet bija arī ļoti interesanti.»

Īpašas bijušas Sabiles romantiskās zaļumballes ar pūtēju orķestra mūziku. «No birzītes mūzika bija dzirdama visā Sabilē! Mācoties 9. klasē, tur arī iepazinos ar vīru. Viņš ir no Stendes. Turienes puiši ar sabilniekiem vienmēr dikti villojās, viņiem bija cīņas par meitenēm. Bet Tadeušs bija gandrīz divus metrus garš un labs sportists, kamēr vietējie bija mazāki un švakāki,» smejoties stāsta Maija. Kamēr viņa pabeigusi vidusskolu un Rīgas pedagoģisko skolu, Tadeušs dienējis armijā, bet 1969. gadā abi apprecējušies. Ģimenē izaudzinātas divas meitas: Eva un Ilze, bet nu vecvecāki priecājas arī par mazbērniem: 18 gadus veco Edgaru, Nikolu, kurai ir 15 gadi, un mazo mīlulīti — trīsgadīgo Kristu.

Par profesijas izvēli

Maijai ir īpašs stāsts: «Kad pabeidzu vidusskolu, man ne prātā nebija, ka būšu tā, kas šobrīd. Mēs, sešas meitenes, vienkārši aizbraucām uz Rīgas pedagoģisko skolu, lai gan man visi dokumenti jau bija iesniegti Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Bet vai tad es viena uz Jelgavu braukšu?! Biju patstāvīga, visu pati darīju, man neviens pa priekšu neskrēja, taciņu slaucīdams. Tikai pēc mēneša, kad jau braucu no Sabiles nevis uz Jelgavu, bet uz Rīgu, atzinos, ka mācos citur! Nevienu brīdi savu izvēli neesmu nožēlojusi.»

Pēc skolas beigšanas sadale aizvedusi jauno ģimeni uz Ventspili. «Nokļuvu ļoti labā kolektīvā latviešu un krievu bērnudārzā. Bija ļoti interesanta un spraiga dzīve. Iemācījos tā īsti strādāt, jo metodiķe bija ļoti stingra un viņai svarīga bija arī estētiskā puse. Tā man tagad ir asinīs, turu šo kanti arī savā dārziņā, jo man ir svarīgi, lai vāzē ir svaigi ziedi un lai audzinātājas galds ir kārtībā,» atzīst Maija. Palikt Ventspilī liedzis apstāklis, ka tolaik tur amonjaka smaka bijusi tik spēcīga, ka logus nav varējuši vaļā vērt, un indīgais gaiss sācis nopietni apdraudēt vecākās meitas veselību. Pārceļoties uz Talsiem, visas slimības kā ar roku atņemtas.

Atgriežoties dzimtajā pusē, uzreiz sākušās arī darba gaitas pirmsskolas izglītības iestādē «Zvaniņš» — vispirms kā audzinātājai un metodiķei, bet jau drīz kā vadītājai. «Tas nebija viegli, bet te esmu, tā šos gadus esmu nostrādājusi. Laiks būtu… Bet nejūtos vēl ne tik vārga, ne tik nevaroša, tādēļ nespēju izšķirties par tādu aizejošu soli. Kolektīvs ir brīnišķīgs, labi saprotamies, mums ir burvīgas svētku svinēšanas tradīcijas, problēmu nav. Kurp doties? Vēl neesmu gatava mājās sēdēt. Mazmeitiņa arī man sabiedriska, grib uz bērnudārzu pat brīvdienās. It kā jau vajadzētu prasties, bet meitenes lūdz — nu, vēl vienu gadiņu! Man tiešām ir laimējies,» vērtē Maija. Viņa arī neslēpj, ka izšķirties par aiziešanu no «Zvaniņa» īpaši grūti ir tādēļ, ka pašai nebūs ļauts izvēlēties sava darba turpinātāju. Piemēroti kandidāti būtu, bet ja nu konkursa kārtībā pieņem kādu pilnīgi svešu cilvēku, kas apgriež bērnudārzu kājām gaisā, nesaudzējot ne labās tradīcijas, ne tikumus? «Bērnudārzs nav fabrika. Jāprot sastrādāties gan ar bērniem, gan ar vecākiem. Vienmēr no pirmās minūtes spēju pateikt, kurš cilvēks spēs strādāt bērnudārzā, kurš būs lietaskoks, tāpēc vienmēr gribu tikties personīgi, nevis saņemt rakstisku pieteikumu. Bērnudārzā nevar strādāt ar diplomu un saukļiem, šajā darbā vajadzīga sirds. Neteikšu tos augstos vārdus, ka jāmīl bērni, bet ir jābūt ar sirdi darbā, ar vēlēšanos tos mazos cilvēciņus saprast,» uzskata Maija.

Viņai esot izjūta,

ka pirmsskolas izglītības joma pašlaik ir palaista tādā kā savvaļā, likumiem esot tādiem, par kuru efektivitāti nevarot būt drošs. «Bet principā — kas grib strādāt, tie arī tagad spēj strādāt, bet, kas ir slinks, tas slinko vienmēr. Domāju, ka Talsos visos bērnudārzos līmenis ir ļoti augsts. Bērndārznieks jau ir tāds, kurš neliksies mierā, visu izdomās mājās, svētki būs, viss notiks. Tam ir jābūt cilvēkā,» spriež Maija. Viņas ilgajā darba pieredzē tikai daži bijuši tādi gadījumi, kad kādu darbinieku nācies atlaist, bet tad gan — bez šaubīšanās, redzot, ka audzinātāja pret bērnu izturas naidpilni vai cita savukārt nepiedodami vienaldzīgi.

Maija saka — viņa ļoti labi spējot izjust pret sevi un savējiem vērstu attieksmi. Neprotot arī ar lakstīgalas mēlīti, ziedu pušķīšiem un konfektītēm aizskriet, kur varbūt dažkārt būtu vajadzīgs. «Negribētos just, ka mūs, bērnudārzu darbiniekus, uzskata par kaitniekiem. Ļoti gribētos svētkus pirmsskolniekiem, kur mēs justos kā svētkus nopelnījuši. Kas ir svarīgāk kā iemācīt bērnam savai audzinātājai svētkos aiznest ziediņu? Tik svētu darbu audzinātājas dara! Ko tad audzinātājai uztic? Visdārgāko! Ļoti bieži vecākiem sapulcēs esmu teikusi — māciet dēliņam audzinātājai atnest visvienkāršāko puķīti, kaut pie mājas noplūktu pienenīti! Kad bērns izaugs, neko no viņa nesagaidīsiet. Ja bērnudārzā cieņa pret audzinātājiem netiek iemācīta, tad arī skolā to pret skolotājiem nesagaidīs.

Mana Eva ir dzimusi skolotāja, viņa arī par to ir runājusi, un man patika, kad mans mazdēls, būdams vēl pavisam sīks, par savu naudiņu bija nopircis rozītes un ieradās pie manis. Jautāju meitai, vai viņa dēlam to likusi. Nē! Vēl šobrīd viņš no Rīgas ierodas ar puķīti azotē, ko omei uzdāvināt. Laimīga tā meitene, kura kļūs par viņa sievu,» galu galā nosaka Maija.

Par bērniem, protams,

runājam daudz. Maija vērtē, ka mūsdienās bērnam bez pirmsskolas izglītības iestādes pieredzes iztikt ir ļoti grūti. Dzīve ir tik aša, apgriezieni tik strauji, ka ir noderīgi sākt tās ritmā iejusties jau savlaicīgi. Arī Maijas jaunākā mazmeitiņa ir «Zvaniņa» audzēkne, bet omei brunčos gan nekarājoties. «Viņa tik audzinātājai pajautā, vai «tik daudz» (parādot ar īkšķīti un rādītājpirkstu) drīkst pie omītes aizskriet. Un tad audzinātāja apliecina, ka «tik daudz» jau nu gan drīkst,» smejas Maija. Viņa priecājas arī par jauno maiņu — gan meitu Evu, kura savu aicinājumu piepildījusi skolotājas profesijā, gan krustmeitu Elīnu — vecākā brāļa meitu, kura agrākajā bērnudārzā atgriezusies kā ļoti spējīga sporta skolotāja. Maija atzīst, ka arī pašai sanācis visu mūžu kaut ko mācīties. Pavisam nesen — 2006. gadā — viņa pabeidza Liepājas Pedagoģijas akadēmiju! «Vai! Es gribēju vēl! Man patika, ļoti patika,» Maija saka par neseno studiju laiku.

Runājam arī par profesijas garoziņu — sirmajiem matiem, kas iemantoti, redzot, kā, īstenojot projektus, bērnudārzs tiek remontēts ar visnekvalitatīvākajiem materiāliem, kas nu jau savu laiku ir nokalpojuši; par izglītības sistēmu, kuras prasības vairs skolotājiem neļauj patiesi ieraudzīt pašus bērnus; par to, ka tagadējie jaunie vecāki nezina, kas jādara, lai bērnu iekārtotu pirmsskolas izglītības iestādē, un savlaicīgu, personisku sarunu, uz kādu Maija gaida katra topošā bērnudārza audzēkņa vecākus.

«Manā dzīvē ir divas svarīgas un nešķiramas lietas: ģimene un darbs. Ikvienam pirmsskolas izglītības iestādē strādājošajam ir tā — ja viņš ir īsts bērndārznieks, tad viņa darbā piedalās visa ģimene! Tagad gan laiki ir mazliet mainījušies, daudz ko var dabūt jau gatavu, bet agrāk taču viss bija pašiem jātaisa. Vīri pie tā bija pieraduši, ka, tuvojoties svētkiem, būs jāstrādā,» atceras Maija, kad skatāmies albumus ar fotogrāfijām, kurās fiksēts bezgala daudz mirkļu no «Zvaniņa» ikdienas un svētkiem. Citās bildēs iemūžināts ikgadējos braucienos uz siltajām zemēm piedzīvotais un biežie brīži, kas pavadīti kopā ar ģimeni. Tajā stabilu vietu ieņēmuši arī abi znoti — Zintis un Juris, kurus Maija ciena kā lieliskus vīrus un rūpīgus tēvus. «Mamma ir laimīga tad, ja viņas bērni ir laimīgi. Es jau esmu tāda… vista — man vajag, lai visi ir pie manis, lai par visiem zinu, lai visi man piezvana, kad vēlu pārnāk mājās. Meitas saka — es esot bijusi ļoti stingra mamma. Jaunākā meita savai atvasei mēdz teikt: «Ja tu zinātu, kāda mamma man bija ome! Tu pat iedomāties nevari! Es savu mūžu nevarēju atļauties runāt pretī vai neizpildīt uzliktos darbiņus!» Tad jautāju — bet vai ir slikti tagad?

Varētu jau drusciņ atlaist tos grožus, bet, ja tā padomā, es jau neko daudz neprasu — tikai vienu telefona zvanu, kad manējie pēc lidojuma atgriežas mājās. Pēc tam es kā zīdainis aizmiegu, man ir miers. Tā mēs esam pieraduši. Cenšos ģimeni turēt kopā, un tā mēs parasti arī esam,» mīļi nosaka Maija.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Nedēļas viesis
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----