«Tajā, ko mīli, jāiegulda smags darbs» 30.11.2017


«Labam basketbolistam jābūt izsalkušam pēc uzvarām,
spējīgam darboties komandā, emocionāli noturīgam un labam cilvēkam
arī ārpus laukuma,» uzskata vandzenieks Edgars Lasenbergs. Viņš ir
izcīnījis sudraba godalgu U—19 vecuma grupas čempionātā, bronzu
Latvijas Basketbola līgas otrajā divīzijā, bijis Latvijas
Universitātes komandas kapteinis un šobrīd darbojas basketbola
klubā «Valka/Valga».
Basketbols Edgara dzīvē ienāca jau agrā bērnībā — piecu gadu
vecumā viņš sāka trenēties Vandzenes vidusskolā, un, kamēr pārējie
bērni gulēja diendusu, tētis viņu veda uz treniņiem. Mācoties
1. klasē, Edgars sāka trenēties Talsu novada sporta skolā pie
Arkādija Bajāra.
Visvairāk šajā sporta veidā viņu aizrauj emocijas, kas palīdz
pieņemt lēmumus arī ārpus spēles laukuma. Dažkārt jaunietis
piedzīvojis zaudējumus, pēc kuriem ar vecākiem sazinās tikai pēc
pāris dienām, taču šobrīd basketbolists ir iemācījies pieņemt
zaudējumus un sapratis, ka dzīve nesastāv tikai no uzvarām. Paturot
prātā šo atziņu, viņš dodas uz zāli un dara visu, lai nākamajā
spēlē gūtu uzvaru. Viņaprāt, darbojoties komandā, cilvēks iemācās
rēķināties ar citiem, un vēlāk tas noder arī citās dzīves
jomās.
Ar talantu vien nepietiek
Edgaru iedvesmo cilvēki, kuri, tāpat kā viņš, ir nākuši no laukiem.
Šo cilvēku ceļš līdz panākumiem ir grūtāks, un viņi ne vienmēr ir
varējuši trenēties un spēlēt vietās, kur to vēlētos. Lai tiktu
lielā komandā, jābūt milzu talantam. Pārējiem atliek smagi strādāt
un soli pa solim virzīties uz priekšu, kamēr kāds viņus
pamana.
«Talants ir svarīgs, taču ir grūti atklāt, kurā jomā katram no mums
tas ir dots. Daudzi nesaprot, ka ar talantu vien nepietiek —
tajā, ko mīli, jāiegulda smags darbs. Tā kā nāku no laukiem, man
tas nav svešs jēdziens. Tie, kuri bērnībā nav raduši pie darba,
visbiežāk pie tā nepierod arī vēlāk,» prāto Edgars.
Jaunietis trenējas desmit reizes nedēļā un paralēli apmeklē masāžas
un ledus vannas, lai ķermenis ātrāk atjaunotos. Vasarā viņš sevi
uzturu formā, spēlējot futbolu, volejbolu un dodoties uz svaru
zāli. Lai sezonas sākumā pietiktu enerģijas, vasarā viņš nedaudz
atpūšas no basketbola.
Spēles dienās Edgars parasti aizvada rīta treniņu, kura laikā
atkārto taktiku, pēc tam kopā ar komandu dodas kopīgās pusdienās un
starp treniņu un spēli cenšas darīt ko tādu, kas novērstu domas no
gaidāmās cīņas.
Atbildība ik uz soļa
Pirmo soli lielajā basketbolā jaunietis spēra 18 gadu vecumā,
kad parakstīja līgumu ar BK «Valmiera», taču prieks bija visai
īss — viņš nespēja tikt galā ar pārējiem pienākumiem un drīz
vien atgriezās Rīgā. Pēc tam iespēju sevi pierādīt deva treneris
Artūrs Visockis-Rubenis. Viņa vadībā Edgars, spēlējot
BS «Rīga/Pārdaugava», izcīnīja sudraba godalgu U—19 vecuma
grupas čempionātā un bronzu Latvijas Basketbola līgas otrajā
divīzijā. Drīz vien viņš bija gatavs Latvijas augstākajai līgai un
pavadīju divus neaizmirstamus gadus Latvijas Universitātes komandā.
Par to Edgars vēlas teikt lielu paldies trenerim Artūram
Visockim-Rubenim, Guntim Endzelam un komandas vadībai — Uģim
Biseniekam un Dzintaram Berkoltam.
Pasaules universiādes izlase bija pirmā komanda, kurā viņš tika
iecelts par kapteini. Komandas kapteinim ir daudz pienākumu arī
ārpus laukuma — viņa uzdevums ir izlemt, cikos un kur
basketbolisti tiksies, kādu apģērbu vilks uz spēli un cikos
iestāsies naktsmiers. Tāpat kapteinim ir ciešāka saikne ar
treneriem. Edgara pirmā pieredze bija veiksmīga — komanda
nepadevās un izcīnīja sudraba godalgu. Jaunietis atzīst, ka būt par
kapteini viņam nozīmē daudz — treneru un spēlētāju izvēle
liecina, ka viņš šo iespēju bija nopelnījis ar smagu darbu un
pareizu attieksmi.
Noticot saviem spēkiem
Par savu lielāko sasniegumu viņš sauc bronzas medaļas iegūšanu
pasaules universiādē. «Daudzi mums neticēja un joprojām nesaprot,
kā mēs to izdarījām. Galvenais ir ticēt sev — tad notiek
brīnumi. Vieglatlēte Gunta Latviševa-Čudare sacīja, ka šīs spēles
bija noorganizētas labāk par Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm. Ne
katram dzīvē izdodas ko tādu pieredzēt, tāpēc esmu laimīgs par doto
iespēju un bronzas medaļu,» atklāj basketbolists.
Šobrīd Edgars darbojas basketbola klubā «Valka/Valga» (treneris
Kristaps Zeids) un ar esošo situāciju ir apmierināts. Līdz šim
sezona Igaunijas līgā ir aizvadīta veiksmīgi — nesen izdevās
gūt uzvaru pār Tartu komandu un uz spēlēm nāk aizvien vairāk
cilvēku.
Spēlējot basketbolu, jaunietis ir bijis arī Krievijā, Baltkrievijā,
Ukrainā, Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē, Lietuvā, Polijā, Turcijā,
Austrijā, Indonēzijā, Ķīnā un Taivānā. Aizbraucot uz bijušajām
Padomju Savienības valstīm, viņš redzējis, cik lielā mērā Latvija
tām attīstības ziņā ir priekšā, savukārt, esot Ķīnā un Taivānā,
sapratis, ka mums vēl ir kur augt. Jaunietis uzsver, ka ir redzējis
pietiekami, lai varētu teikt, ka mēs dzīvojam ļoti labi.
Galvenais — izaugt par labu cilvēku
«Sasniegt jaunus mērķus mani motivē cilvēki, kuri man netic. Esmu
sapratis, ka dzīvē ir daudz interesantākas lietas par padošanos,
tāpēc pēc traumām vai zaudētām spēlēm cenšos pēc iespējas ātrāk
atgūties, paturēt visu, kas noderēs nākotnē, un zaudējumu atstāt
pagātnē. Ar šādu skatu dodos uz priekšu,» skaidro Edgars. Viņaprāt,
labam basketbolistam jābūt izsalkušam pēc uzvarām, spējīgam
darboties grupā, emocionāli noturīgam un labam cilvēkam arī ārpus
laukuma. Basketbols jauniešus veido par personībām, tāpēc treneriem
biežāk vajadzētu uzsvērt, ka galvenais nav izaugt par labu
basketbolistu, bet gan labu cilvēku.
Brīžos, kad viss neiet tik gludi, viņam palīdz līdzcilvēku
atbalsts. Radi un ģimene vienmēr ir ticējuši viņa spēkiem, un
ikdienā Edgaram blakus ir draudzene, kura palīdz doties uz priekšu,
kļūt labākam un atbalsta arī pēc zaudējuma.
«Nākotnē vēlos augt kā cilvēks — būt labs savai ģimenei,
draudzenei un pārējiem cilvēkiem, kuri man tic. Tāpat vēlos
nostabilizēties basketbola pasaulē. Zinu, ka šis ir tikai sākums un
lielākās lietas vēl priekšā, tāpēc būšu pacietīgs, iešu soli pa
solim, un tad jau redzēs, kas sanāks,» apņēmību pauž jaunais
basketbolists.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: