Talsos bezdarbs lielāks nekā valstī vidēji 12.09.2018
Ja var ticēt plašsaziņas līdzekļos publicētajai
informācijai, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski viszemākais
bezdarba rādītājs, savukārt ekonomikas eksperti apgalvo, ka šā gada
pirmajā pusgadā ekonomiskā izaugsme Latvijā bijusi augstāka nekā
mūsu kaimiņvalstīs — Igaunijā un Lietuvā. Uz šāda visai
optimistiska fona «Talsu Vēstis» iztaujāja Nodarbinātības valsts
aģentūras Talsu filiāles vadītāju Andri Veršānu.
Pēc viņa teiktā, šobrīd filiālē reģistrēti 1179 bezdarbnieki,
kuru skaits, salīdzinot ar gada sākumu, tomēr ir mazinājies.
«Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Talsu filiāle pieskaitāma
tām, kur jūtami izteikta nodarbinātības sezonalitāte,» skaidro A.
Veršāns. «Pavasarī, kad atsākas ceļu būve un citi būvdarbi, tajos
iesaistās lielāks nodarbināto skaits, taču rudens pusē, kad tie
pamazām norimst, bezdarbnieku skaits atkal palielinās, pieaugot arī
to procentuālajam īpatsvaram. NVA Talsu filiālē šobrīd pieejamas
128 vakances, taču bezdarbnieki var pieteikties arī uz vakancēm, ko
piedāvā citas NVA filiāles, par kurām pieejama informācija NVA
mājaslapā. Ja bezdarbnieks ir gatavs un pietiekami mobils, viņš var
izvēlēties jebkuru citu vakanci, ne tikai tās, ko piedāvājam mēs.
Šobrīd reģistrētā bezdarba līmenis Talsos ir 7,2 procenti, nedaudz
virs Latvijas vidējā līmeņa.»
Visvairāk pieprasīti vienkāršo profesiju
pārstāvji
«Pašreiz visvairāk vakanču ir būvniecībā, kokapstrādē un zivju
pārstrādes jomā, ņemot vērā, ka atrodamies piejūras reģionā,»
atklāj Nodarbinātības valsts aģentūras Talsu filiāles vadītājs.
«Tiek pieprasīti kā speciālisti, tā vienkāršo profesiju pārstāvji,
piemēram, zivju pārstrādātāji, kokapstrādes operatori, būvniecības
darbu palīgstrādnieki, santehniķi, celtnieki, ēku mūrnieki un citi.
Tomēr pārsvarā tiek pieprasīts mazkvalificēts darbaspēks ar
attiecīgu atalgojumu. Samērā pieprasīti ir tirdzniecības
darbinieki, pārdevēji, kā arī apkalpojošās jomas pārstāvji. To
acīmredzot nosaka nodarbinātības specifika un atalgojuma apmērs,
ņemot vērā, ka veikalos ir garas darba stundas un darbs tiek
organizēts maiņās. Pie mums ir notikušas dažādas atlases, kur darba
devēji meklē sev piemērotus darbiniekus. Vispirms viņi mums piesaka
vakances, tad mēs apzinām savus klientus, t. i.,
bezdarbniekus, un visbeidzot darba devēji klātienē tiekas ar
potenciālajiem darbiniekiem, veicot pārrunas.
Tomēr ir gadījumi, kad darba devēji vēlas atrast universālus
darbiniekus, kas par vienu un to pašu atalgojumu veiktu, piemēram,
pārdevēja, apkopēja un krāvēja darbu. Tad, protams, ir sarežģītāk,
jo šīs prasības apmierināt ne vienmēr ir iespējams. Tomēr jāatzīst,
ka aptuveni viena trešdaļa no reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaz
nav motivēti atgriezties darba tirgū.»
Mobilitātes pabalstu izmanto maz
Kopš 2013. gada NVA piedāvā saviem klientiem izmantot «mobilitātes
atbalsta pasākumus», taču to izmantojot tikai retais. To var saņemt
četrus mēnešus, ja cilvēks atradis darbu tālāk par
15 kilometriem no savas deklarētās dzīvesvietas. «Iespējams
saņemt arī īres līguma īres maksas atvieglojumus vai transporta
izdevumu kompensāciju līdz 400 eiro apmērā. Taču, lai tos
iegūtu, ir jāatbilst zināmiem nosacījumiem, piemēram, jābūt mūsu
uzskaitē vismaz divus mēnešus un darba devējam konkrētā vakance
jāpiesaka NVA,» teic A. Veršāns. «Tomēr liela darba meklētāju
daļa ir «piesaistīti» savai dzīves vietai, ko viņi nav gatavi
atstāt, piemēram, ja tā ir privātā saimniecība, kuru uz nedēļu
pamest nav iespējams. Teiksim, ja cilvēks atradis darbu Rīgā, viņam
sava dzīvesvieta jāatstāj 6.00, bet tur viņš labākajā gadījumā spēs
atgriezties tikai ap 19.00. Tāpēc daudzi nav gatavi meklēt darbu
tālāk no pastāvīgās dzīves vietas. Pie mums šādu iespēju šobrīd
izmanto tikai viens cilvēks. Arī visā valstī 2017. gadā
mobilitātes pabalstu saņēmuši vien 243 nodarbinātie, bet šā
gada pirmajā pusgadā — 148 cilvēki. Vairums no tiem vēlas
saņemt transporta kompensācijas, tikai nedaudzi tās izmanto īres
maksas segšanai.»
Lielākās bezdarbnieku grupas
«Runājot par galvenajām bezdarbnieku grupām, viena no
problemātiskākajām ir tā sauktie «ilgstošie bezdarbnieki», kas
atrodas mūsu uzskaitē ilgāk par gadu,» atzīst filiāles vadītājs.
«Šie cilvēki nokļuvuši ārpus aprites, kur viņiem nav viegli
atgriezties. Tiesa, daļa uz to nemaz nav motivēti. Kas attiecas uz
darba meklētāju izglītību, jāteic, ka mūsu uzskaitē ir 145 cilvēki
ar augstāko, 379 ar profesionālo un 315 ar vispārējo vidējo
izglītību, ar pamatizglītību 272, bet 68 — ar nepabeigtu
pamatizglītību. Īpaša darba meklētāju grupa ir cilvēki virs
50 gadiem, kuriem nav viegli atrast piemērotu darbu. Tieši
viņiem drīzumā tiks ieviests un īstenots projekts «50+», kura
ietvaros uzņēmējiem, kas nodarbina cilvēkus 50 un vairāk gadu
vecumā, tiks piešķirts īpašs atbalsts. Šobrīd mūsu uzskaitē tādu ir
gandrīz puse no bezdarbnieku kopskaita — 513 cilvēki, turklāt
ap 150 — ilgāk nekā gadu. 237 no tiem ir ilgstošie
bezdarbnieki 55 un vairāk gadu vecumā. Savukārt ap
250 bezdarbnieku ir ar invaliditāti.»
Iespēja pārkvalificēties
Ja klients patiešām vēlas, viņš sev var piemeklēt kādu no
piedāvātām vakancēm, turklāt tiek piedāvāti arī pārkvalifikācijas
kursi, kurus pabeidzot var saņemt sertifikātu, tādējādi palielinot
savu konkurētspēju darba tirgū. «Ir pozitīvi piemēri, kad mūsu
kursu beidzēji veiksmīgi atraduši darbu vai uzsākuši
komercdarbību,» min A. Veršāns. «Pret mācībām gan būtu
jāizturas nopietni, jo, tās neattaisnoti kavējot vai pārtraucot,
kursants zaudē ne tikai bezdarbnieka statusu, bet viņam arī
jāatmaksā saņemtā stipendija un mācību maksa. Protams, Talsos nav
pieejami visi piedāvātie kursi, bet bezdarbnieks var apgūt izvēlēto
specialitāti citviet, kur konkrētā mācību iestāde to piedāvā. Ir
cilvēki, kas mācās Rīgā, Liepājā un citur. Bezdarbniekiem ir
pieejami arī karjeras konsultanta pakalpojumi, kurš, izmantojot
speciālus testus, nosaka klientam piemērotāko darbības jomu. Te
būtu jāņem vērā konkrētās profesijas pieprasījums darba tirgū,
individuālās spējas un citi apstākļi. Tomēr mēs esam tikai
starpnieki starp darba ņēmēju un darba devēju, palīdzot tiem atrast
vienam otru, bet mēs neradām darbavietas, kas ir uzņēmēju ziņā.
Jāteic, ka darba devēji vairumā gadījumu vēlas, lai cilvēks jau
būtu apmācīts, ar attiecīgām iemaņām, sertifikātiem un tūlīt būtu
gatavs uzsākt darbu. Tāpēc mēs no savas puses piedāvājam organizēt
darbinieku apmācību tieši pie darba devēja, uzņemoties tās
finansēšanu.»
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: