Talsu novada informatīvā diena pulcēja pārsvarā pašvaldībā strādājošos 04.03.2014
25. februārī Talsu novada pašvaldība rīkoja informatīvo pēcpusdienu, lai iedzīvotājiem pastāstītu par aktualitātēm novadā. Pasākums gan notika darba dienas laikā — no 16.00 līdz 18.00, tādējādi izslēdzot iespēju to apmeklēt daļai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Lielākoties apmeklētāju vidū bija pašvaldības iestādēs strādājošie, pulcējot vien nelielu daļu novadnieku.
«Šī ir mūsu aktualitātēm veltīta pēcpusdiena, domāju, tai vajadzētu kļūt par tradīciju, jo viens no pašvaldības uzdevumiem ir informēt iedzīvotājus. Šis ir veids, kā to izdarīt pietiekami labi,» sanākušos uzrunāja Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, piebilstot, ka nekas nespēj aizvietot amatpersonu tiešo kontaktu ar iedzīvotājiem. «Jaunais budžets ir pieņemts tikai pirms nepilna mēneša, manuprāt, jums būs interesanti uzzināt, ko plānojam darīt tālāk,» teica A. Lācarus, aicinot visus iesaistīties arī Talsu novada fonda rīkotajā IV iedzīvotāju forumā, kas gaidāms 1. martā. Tajā tiks spriests par darāmo Talsu novadā ilgākā laika periodā un kā nospraust mērķus, uz ko virzīties turpmāk.
«Izpildvara ir uzaicinājusi iedzīvotājus uz šo sarunu,
mums ir jāveido dialogs,» tā uzsvēra Talsu novada domes izpilddirektors Aldis Vilsons, iepazīstinot ar domes un administrācijas struktūru. Viņš, runājot par novadā esošajām pārvaldēm, atklāja, ka Īves, Strazdes un Lubes pagastā iepriekš izsludinātajā konkursā uz pārvaldnieku amatiem nav atrasti pienācīgi kandidāti. Tomēr izpildvara deputātiem tuvākajā laikā piedāvās šī jautājuma risināšanas priekšlikumus.
Par 2014. gada budžetu informēja Talsu novada pašvaldības finanšu nodaļas vadītāja Ilze Lagzdiņa, iepazīstinot ar budžeta ieņēmumu un izdevumu plānu. Kopējais budžeta apjoms ir 29 628 194 eiro, bet lielākā izdevumu daļa ir paredzēta izglītības jomai — 37% no kopējā budžeta. Savukārt lielākie izdevumi pārvalžu jomā paredzēti Valdemārpils, Sabiles, Laucienes un Ģibuļu pārvaldei. Šajā gadā novada rezerves fonds sasniedzis 179 000 eiro, tomēr jau tagad ir noteiktas prioritātes veicamo darbu sarakstā, kur ar šo finansējumu nebūs līdzēts. Tā rekonstrukciju prasa Sabiles tilts, nepieciešams papildināt videonovērošanas kameru skaitu kopējā teritorijā, tāpat izdevumus prasīs Sabiles pirmsskolas izglītības iestādes pārvietošana uz citām telpām un attīrīšanas iekārtu atjaunošana «Priedēs».
«Izglītības jomai novadā ir ļoti liela loma,
to pierāda arī skaitļi. Mums ir daudz talantīgu bērnu un jauniešu, kas piedalās dažādos konkursos, sacensībās, pasākumos, zinātniski pētniecisko darbu lasījumos un olimpiādēs. Labi sasniegumi ir, arī pateicoties ģimeņu ieguldījumam un profesionāliem skolotājiem. Tiešais kontakts izglītībā ir ļoti būtisks, tas ir katru dienu ar izglītības iestāžu vadītājiem, pedagogiem, vecākiem, ieinteresētām personām un sabiedrības locekļiem, kas nepaliek malā un nav vienaldzīgi par šo sfēru,» teica izglītības pārvaldes vadītāja Ināra Veismane. Kopumā vispārizglītojošās iestādes šajā mācību gadā apmeklē 3206 skolēni, tomēr skaitļi ir nežēlīgi — vēl 2012. un 2013. mācību gadā novadā bija 3304 bērni un jaunieši. Tieši šis mācību gads iezīmējas ar krasāko skolēnu skaita samazināšanos. Savukārt no 2009. līdz 2013. gadam no novada izbraukuši 387 audzēkņi. «Šī problēma ir ļoti aktuāla. Aiz katra no šiem cipariem ir kāds stāsts, ko katrs zina, jo saistās ar mūsu ģimenēm, tuviniekiem un kaimiņiem,» piebilda I. Veismane, atklājot, ka līdz ar to samazinās arī bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs. Runājot par skolu tīkla optimizāciju, izglītības pārvaldes vadītāja uzsvēra, ka «neviens jau tīši vai kādu ļaunu apsvērumu dēļ nepieņem šādus lēmumus, tie parasti ir ļoti grūti». Pārmaiņas gaidāmas arī nākamajā mācību gadā, jo deputāti lēmuši no 2014. gada 1. septembra vairs neuzņemt izglītojamos Sabiles vidusskolas 10. klasē, kā arī Lībagu sākumskolas 5. klasē. «Ir jau ļoti laba individuāla pieeja katram bērnam, kad skolotājs ir klāt un palīdz visās grūtībās. Šis jautājums ir daudz diskutēts, gan esot Sabilē, gan esot Lībagos, tomēr bērni mācās ne tikai no ļoti laba skolotāja. Viņi mācās kolektīvā, cits no cita, no labākiem piemēriem, tāpēc arī tika pieņemti šie lēmumi,» paskaidroja I. Veismane.
Patlaban notiek darbs, izvērtējot bērnu rotaļu laukumu tehnisko stāvokli pie visām novada pirmsskolas izglītības iestādēm, un jau tagad ir zināms, ka mācību iestādēs tiks plānveidīgi renovēti sanitārie mezgli. Jauninājums gaidāms nākamajā mācību gadā, kad kopā ar Kurzemes Demo centru, kas atrodas Ventspilī, tiks organizēta tehniskās jaunrades diena. Tajā 10. un 11. klašu skolēniem tiek atklāta tehniskās jaunrades radošā puse.
«Topošās ilgtspējas attīstības stratēģija noteiks,
kādam kopumā jāizskatās novadam. Jau izstrādātajā attīstības programmā, ko veidoja iedzīvotāji, pašvaldības darbinieki un deputāti kopā, noteiktas vairākas prioritātes — iedzīvotāji un patīkama dzīves vide, unikalitāte, Talsu novada «svītru kods», kas redzams uz novada suvenīriem, dabas resursos balstīta ekonomika un stipra un enerģiska pārvaldība,» ar attīstības plānošanas nodaļas aktualitātēm iepazīstināja nodaļas vadītāja Maruta Blūma.
Viens no lielākajiem jau īstenotajiem projektiem pagājušajā gadā bija Talsu pilsētas 11 ielu sakārtošana. Projekta «Ielu infrastruktūras uzlabošana Talsos sasniedzamības sekmēšanai» kopumā izmaksāja 4 600 112 eiro, savukārt šogad paredzēts pabeigt ap pusotra miljona eiro vērto Valdemārpils tranzīta ielas atjaunošanas darbus. «Jaunais plānošanas periods no 2014. līdz 2020. gadam ir tikko sācies, vēl notiek sarunas ar Eiropas Savienību, taču ir iezīmējušās lietas, ko paši vēlamies sakārtot. Gribam ļoti daudz — Sabiles tilta atjaunošanu, kas savieno Pārabavu ar Sabili un ir ļoti kritiskā stāvoklī, ceļa posma «Stende — Mērsrags» rekonstrukciju, Fabrikas ielas atjaunošanu, ko iepriekšējā plānošanas periodā neizdevās sakārtot, Talsu tirgus rekonstrukciju, pārvēršot to mūsdienīgā vietā, Dupurkalna estrādes Valdemārpilī sakārtošanu un arī Talsu Galveno bibliotēku redzēt jaunās un piemērotās telpās.
«No krīzes perioda līdz 2013. gadam strauji samazinājies
mūsu trūcīgo iedzīvotāju skaits, kā arī pašvaldības izmaksāto pabalstu apjoms,» sociālo jomu ieskicēja sociālā dienesta vadītāja Dace Upleja. Viņa atklāja, ka patlaban novadā viena no prioritātēm ir audžuģimenes, tādēļ ir paaugstināts katru mēnesi izmaksājamā pabalsta apmērs un nolemts reizi gadā piešķirt līdzekļus 300 eiro apmērā dažādu vajadzību nodrošināšanai. Tāpat ģimenēm būs iespēja gūt atbalstu sporta vai kultūras pasākumu pameklēšanai 15 eiro apmērā katram ģimenes loceklim. Savukārt visvairāk izmaksātais pabalsts ir garantētā minimālā ienākuma pabalsts.
Apmeklētāji, kā pagājušā gada nozīmīgākos novada kultūras svētkus, minēja aizvadītos Dziesmu un deju svētkus, Sabiles Vīna svētkus, Tiguļkalnā koncertu un Talsu pilsētas svētkus. «Talsu novadā kultūras jomā slikti strādāt nav iespējams, jo mūsu novads ir bagāts ar radošiem cilvēkiem,» teica kultūras nodaļas vadītāja Ina Jurkeviča. Viņa par galveno nepieciešamību uzsvēra Talsu Galvenās bibliotēkas izvietošanu piemērotās telpās, kinoteātra attīstīšanu un vienotas pārvaldības izveidošanu kultūras, tūrisma un sporta jomā.
Ar sevi iedzīvotājus iepazīstināja arī Talsu pilsētas pārvaldes vadītājs Ģirts Kalnbirze, kas darbu uzsāks 1. martā. Kā būtiskāko pārvaldes darbu Ģ. Kalnbirze minēja sadarbību ar cilvēkiem.
Iespēju uzdot interesējušos jautājumus
izmantoja vien pāris cilvēku. Viens no tiem Romalds Ribuzuls izteica iebildumus par Ezera laukumā 1 izbūvēto automašīnu stāvlaukumu, kur atstātie transporta līdzekļi nereti traucējot satiksmē, tā radot bīstamas situācijas. Attīstības plānošanas nodaļas speciālisti uzsvēra, ka ielu rekonstrukcijai sertificēti speciālisti izstrādā atbilstošus tehniskos projektus, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības. «Pēc projekta izstrādes tas tiek saskaņots ar visām institūcijām — VAS «Latvijas valsts ceļi», Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kā arī ar citām. Turklāt parasti tiek papildu veiktas ekspertīzes, kas pārliecinās, vai projektēšanas gaitā nav pieļautas kļūdas.
«Lielākoties šeit ieradušies priekšnieki, vietnieki un ierēdņi, bet ļoti maz ir atnākusi parastā tauta. Laikam jau tāpēc, ka mūsu, parasto cilvēku, dvēseles ir tik dziļi sabradātas un tik dziļā krīzē, ka tās nerod spēka, lai atnāktu līdz šai zālei,» sacīja Ozoliņas kundze no Talsiem, uzdodot jautājumus par savas dzīvojamās ēkas siltināšanas projektu un norādot uz absurdo situāciju, ka par iekšpagalmu tehnisko stāvokli, kuru rekonstrukcija izmaksātu 100 000 latu, jārūpējas pašiem iedzīvotājiem. «Mums uztaisīja sētas labiekārtošanas projektu, par kuru samaksājām 300 latu, par kopējo summu 100 000 latu apmērā. Par projektu ir samaksāts, bet nekas nav darīts,» sašutumu izteica kundze.
Uz izteikto jautājumu atbildēja SIA «Talsu namsaimnieks» valdes priekšsēdētājs Edgars Bērziņš. Viņš norādīja, ka, lai arī konkrētās ēkas siltināšanas projekts nav bijis vienkāršs, patlaban ir atgūta paredzētā līdzfinansējuma daļa. Tiklīdz šī summa tiks ieskaitīta bankas kontā, tā tiks organizēta mājas iedzīvotāju sapulce, lai vienotos par atmaksas kārtību. «Iekšpagalmi ir iedzīvotāju pārziņā. Katrā ziņā SIA «Talsu namsaimnieks» ir gatavs un ir iesaistījies šajā procesā, tādēļ ir sagatavots projekts par labiekārtošanu. Ja būs iespēja piesaistīt finansējumu, tad projektu realizēsim, bet patlaban šādu iespēju nav,» sacīja E. Bērziņš.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: