Talsu pilsētā vajadzību vairāk nekā iespēju 25.04.2018
Normunds Strēlnieks Talsu pilsētas pārvaldes vadītāja
amatā stājās pērn, 1. augustā. Ko jaunais pārvaldnieks
secinājis un kā viņam veicas jaunajā darbavietā? Iestājoties
pavasarim, kad iespējams uzsākt dažādus būvniecības un
labiekārtošanas darbus, rodas jautājums — kādus darbus plānots
veikt šosezon, lai uzlabotu Talsu pilsētas vaibstus?
— Kā vērtējat aizvadītos astoņus mēnešus pārvaldnieka
amatā?
— Liels izaicinājums bija, piesakoties šai amata vietai. Sākumā, kā
jebkurā darba vietā, ir grūti, līdz iepazīst jauno darba specifiku.
Domāju, ka pusgads ir tikai mazs solītis uz priekšu profesionālajai
izaugsmei, jo jebkuras pārmaiņas prasa laiku, pacietību un izturību
gan no paša, gan apkārtējiem.
Pirms tam strādāju privātajā sektorā, kur darba specifika ir
citāda. Pašvaldībā vispirms precīzi jānokārto visas formalitātes un
darba izpilde ir pati pēdējā. Privātajā sektorā tas lielākoties ir
otrādi.
— Kā izjūtat sabiedrības iesaistīšanos, interesi par
situāciju pilsētā?
— Pie manis vēršas daudz iedzīvotāju. Viņi nāk, prasa, gaida…
Vēlmes un prasības nepārtraukti aug un, protams, mēs visus
uzklausām. Priecājos, ka iedzīvotāji nāk, jo no viņiem iegūstam
galveno informāciju, kas vietējiem ir būtiski. Nekas nav labāks par
informāciju, kas nodota no mutes mutē. Tā sniedz vislabāko reālās
situācijas atainojumu pilsētā. Jebkura sūdzība tiek apskatīta,
apkopota un apsekota. Protams, ne visu izdodas uzreiz
realizēt.
Saprotam, ka darbi jāveic, bet tas jādara pakāpeniski. Finansējuma
apjoms ir tāds, kāds tas ir, tāpēc jāprot to sadalīt un izvērtēt
prioritātes. Tas arī ir galvenais klupšanas akmens. Izdarīt var
jebko, ja ir pietiekams finansējums. Mums ir skaista pilsēta, bet
ar katru dienu nolietojas arī tas, kas kādreiz bija labs un
skaists.
— Tā kā Talsu pilsētas pārvaldē strādājat viens pats,
pieļauju, ir grūti paveikt visus darbus. Vai plānojat algot papildu
darbinieku?
— Pašlaik man palīdz kancelejas nodaļas darbinieki, bet Talsu
pilsētas pārvaldē ir nepieciešama sava lietvede vai sekretāre.
Pārvaldniekam vairāk jāiesaistās reālajā darbā, apsekojot objektus,
risinot jautājumus, tiekoties ar iedzīvotājiem utt. Līdz ar to
papīru lietas nereti tiek atstātas novārtā. Esmu iesniedzis
pieprasījumu novada pašvaldības izpilddirektoram par šo jautājumu,
bet gala lēmums par to jāpieņem vadībai. Pašlaik ar darbiem tiekam
galā nosacīti.
— Varētu sacīt, ka šajā amatā jābūt gan lieliskam
psihologam, gan birokrātam.
— Jā, noteikti. Diemžēl nereti jāuzklausa arī dažādi pazemojumi.
Cilvēkiem uz sirds ir daudz sakrājies, un mēs esam tie, kas to visu
uzklausa. Iedzīvotāji maksā nodokļus, tāpēc grib zināt, kas notiek.
Tāpēc esam šeit, un cenšamies attaisnot sabiedrības liktās cerības
uz mums. Tas nav viegli.
Nereti iedzīvotāju domas nesakrīt, tāpēc bieži kašķējas savā
starpā. Sākot ar auto novietošanu daudzdzīvokļu māju pagalmos.
Daudziem savu spēkratu vajag atstāt tieši pie durvīm, savukārt
kādam gandrīz vai pa tām iebraukt. Pirmais un primārais veidojas no
pašiem iedzīvotājiem, tajā skaitā vecākiem. Mēs esam par drošību un
daudzviet izvietojam ceļazīmes, bet ko tas dod, ja cilvēki paši tās
neievēro? Ne velti ir teiciens: sargi pats sevi, un arī Dievs tevi
sargās. Piemēram, ir jāmāca bērniem, ka gājēju pāreja nenozīmē
priekšrocību un to nedrīkst šķērsot, pār galvu pārliekot kapuci,
klausoties austiņās mūziku un skatoties telefonā. Tas ir jāmāca
katrā skolā, katrā mājā. Tas ir elementārs drošības
jautājums.
— Sacījāt, ka cilvēku starpā vajadzētu valdīt lielākai
sapratnei. Vai, jūsuprāt, tā ir būtiska problēma
mūsdienās?
— Jā, diemžēl katrs cīnās tikai par savu taisnību, nedomājot par
otru. Piemēram, vienā brīdī bija milzīga ažiotāža par situāciju pie
bērnudārza «Sprīdītis». Bet nekārtību radīja paši vecāki. Ir
mainīts, darīts, domāts un tērēta liela nauda un resursi, lai
uzlabotu drošību pie mācību iestādes. Bet diemžēl vecāki cits citam
šķērso ceļu, traucē braukt, palaiž bērnus vienus pašus u. tml.
Ir jāpārstāj vainot citus, bet jāpaskatās pašam uz sevi!
Neiecietība un nevēlēšanās saprast otru ir ļoti izteikta. Iecietība
un izpalīdzība ir kaut kur pazudusi… Viss sākas mājās, no šūpuļa.
Attieksme un attiecības ģimenē. Nav svarīgi — tumši, gaiši,
skaisti, neglīti, formīgi vai tievi —, bet visi esam cilvēki
un staigājam pa šo zemi. Dzīvē viss ir saistīts.
— Kas vēl traucē pārvaldes darbam?
— Izdevumi jebkurā darba procesā ir ļoti lieli. Nauda kūst vairāk
un ātrāk, nekā nāk klāt. Kā ikkatram no mums. Būtu labi, ja mums
dubultā pienāktu klāt tai summai, kuru iztērējam. Mēs visi tā
vēlētos, un tad arī visi būtu apmierināti.
Norit darbs pie projektiem, kas iesākti jau pirms krietna laika,
bet tie virzās uz priekšu ar tik maziem solīšiem, ka nevar
prognozēt, kad būs rezultāts.
Mūsu pilsēta ir tik liela, cik ir. Tajā pašā laikā saņemam
sūdzības, piemēram, par stāvlaukumiem un auto novietošanu
brauktuvju malās. Cilvēks nav gatavs paiet 200 metrus, lai
nokļūtu, kur vajag, bet grib piebraukt pie pašām durvīm. Mūsu
pilsēta nav tik liela, lai nevarētu visu izstaigāt. Līdz ar to
radām problēmas gan paši sev, gan pārējiem, rakstot iesniegumus.
Arī tā ir nodokļu naudas tērēšana, jo veltām laiku šo iesniegumu
atbilžu sagatavošanai un šādu it kā problēmu risināšanai.
Vēl viens izaicinājums ir daudzi privatizētie īpašumi un ārzemju
īpašnieki pilsētā, kas rada problēmas attiecībā uz sakoptību. Nav
atstāti pārvaldnieki vai arī, ja tādi ir, viņiem līgumā nav
norādīts, ka jāatbild par kārtību. Protams, iedzīvotāji, kas dzīvo
apkārt, teic, ka pārvaldei nerūp kārtība, ka mēs nevaram satīrīt.
Bet jāsaprot, ka mēs nedrīkstam tīrīt privātu teritoriju.
Ļoti bēdīgi ir tas, ka pilsētā paliek aizvien mazāk cilvēku, kā jau
visā valstī. Žēl dzirdēt, ka arī mazie uzņēmēji apsver domu ar
visām ģimenēm doties prom, jo nevar savilkt galus. Mūsu uzdevums ir
sakopt un nodrošināt infrastruktūru, bet par darba vietām un
jauniem uzņēmumiem jādomā visai sabiedrībai kopā.
— Kādi ir nozīmīgākie darbi, ko plānojat šajā sezonā
paveikt?
— Pēc ziemas perioda notiek labiekārtošanas, tīrīšanas darbi, jo uz
brauktuvēm ir jāaizlāpa bedrītes un jātīra trotuāri. Tāpat aprīlī
un maijā jānogreiderē grants ceļi. Pakāpeniski notiek grants ceļu
seguma nomaiņa uz šķembu — bitumena emulsijas segumu, kas
neput. Šogad to plānojam izdarīt Dīķa un Ābeļu ielā. Paralēli
noritēs darbs pie apgaismojuma stabu nomaiņas, kas sapuvuši,
citviet apgaismojuma vispār nav. Uzlabosim apgaismojumu pie gājēju
pārejām.
Lielajā ielā šovasar plānots veikt bruģa atjaunošanas un ielas
labiekārtošanas darbus. Bruģis daudzviet jau iesēdies posmā no
Zvaigžņu ielas līdz tautas namam.
Zināms, ka Talsos ir problēmas ar publiskajām tualetēm. Pašlaik
tiek projektēta tualete pie Talsu ezera promenādes (blakus
«Reinholda fotosalonam»). Tā kā šovasar tiks uzstādīts arī vides
mākslas objekts «Latvijas saule», viss jāveido saskanīgi. Plānots
arī tualetes, kas atrodas pie autoostas, remonts. To iecerēts
atjaunot tā, lai būtu pieejama visu diennakti, un tur nenāktos
sēdēt dežurantam.
Pilsētā iecerēts uzstādīt arī papildu videokameras, lai veicinātu
gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju drošību.
Norit Krievragkalna labiekārtošana. Pēc tikšanās ar iedzīvotājiem
par šo jautājumu aizvadītajā nedēļā sapratām, ka būvprojektā
nepieciešamas izmaiņas. Tas nozīmē, ka viss nedaudz iekavēsies, bet
šajā gadījumā tas ļaus radīt vēl labāku rezultātu.
Nepieciešams arī nodrošināt pārvietošanās un piekļuves iespējas
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Par šo jautājumu diemžēl nav īpaši
domāts. Un tādu lietu, kas jāpaveic, ir ārkārtīgi daudz. Bērnu
laukumi, parku iekārtošana utt. Pašlaik daudzi projekti ir procesā,
bet nevēlos to visu uzskaitīt, jo cilvēks grib redzēt rezultātu,
nevis klausīties solījumos. Jāsaprot, ka mēs nevaram konkurēt ar
lielajām pilsētām, kurām ir daudz naudas. Ir nauda, ir izpildījums,
ir rezultāts.
Aicinu Talsu iedzīvotājus kopīgi veidot mūsu pilsētas tēlu tādu,
kādu to vēlamies! Esam smaidīgi, iecietīgi un draudzīgi cits pret
citu!
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: