Talsu starpnovadu arodorganizācija — dumpinieki un cīnītāji, nevis bēru rīkotāji 09.04.2015
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Talsu starpnovadu arodorganizācijas konferencē, kas marta beigās notika Talsu 2. vidusskolā, atsevišķs laiks tika veltīts konferences dalībnieku ziņojumiem. Tie ļāva ielūkoties aktuālās, sasāpējušās tēmās, kas skar pedagogus un citus izglītības iestāžu darbiniekus.
Pie vadības kā uz gestapo pagrabu
Daļa ziņojumu bija saistīti ar grūtībām, kas rodas, pildot arodbiedrības priekšsēdētāja pienākumus. Viens no piemēriem — kad darbinieki, izstudējuši Darba likumu un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, darba devējam iesniedz savus priekšlikumus koplīgumam, tālredzīgi atstājot vien pieticīgākos, tas koplīguma projektu atsviež atpakaļ ar vienu vienīgu argumentu: nav naudas. «Bet neko lieku jau mēs neprasām! Tikai to, kas jau ir likumos paredzēts,» norādīja kāda arodbiedrības vadītāja. Viņa atzina — esot radies iespaids, ka izglītības iestāžu vadītāji nepārzina iepriekšminētos likumus un izmaiņas tajos. Piedzīvots arī, ka arodbiedrības biedri, par kuriem darba devējs zina — viņi ir informēti par savām likumiskajām tiesībām, saņem to, kas viņiem pienākas, bet tie, kuri nav arodbiedrībā, līdzīgā situācijā tiek atraidīti. Tomēr arī arodbiedrības biedri neslēpa, ka reizēm došanos pie iestādes administrācijas varot salīdzināt ar viesošanos gestapo pagrabos un uz to jādodas iespējami labāk sagatavotiem, pārzinot likumus un spējīgam pamatot savas prasības. Nereti darba devēji uzskatot, ka arodbiedrībai jānodarbojas ar sabiedriskās dzīves organizēšanu vai vainagu sarūpēšanu bēru gadījumā, nevis jāpiedalās problēmu risināšanā.
LIZDA jauno pedagogu padomes pārstāve Elīna Petroženko konferences dalībniekus iepazīstināja ar šo konsultatīvo un koordinējošo padomdevēja institūciju, ko veido LIZDA dalīborganizāciju deleģēti biedri vecumā līdz 35 gadiem. Arodbiedrība Latvijā šobrīd apvienojot aptuveni 2700 biedru, kuri tiek uzskatīti par jaunajiem pedagogiem — tie esot vien astoņi procenti no kopējā skaita.
Lai pedagogi nekļūtu vēl lētāki
Tomēr visvairāk ziņojumu bija saistīti ar problēmām pedagogu atalgojuma sistēmā. Dundagas pirmsskolas izglītības iestādes «Kurzemīte» arodkomitejas priekšsēdētāja Rudīte Baļķīte pauda: «Valsts gaida, domā… Liekas, ka domas ir tādas: «Kas tad tā pirmsskola tāda ir? Ko mums ar to darīt?» Tāpēc mēs vairs paši nesaprotam, kas esam.» Viņa atklāja — vislabāk atalgotās piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skolotājas ar 30 gadu stāžu alga pirms nodokļu nomaksas ir vien par 66 eiro lielāka nekā skolotāja palīga alga; cita skolotāja ar tikpat lielu stāžu, bet vēl neiegūtu trešo kvalitātes pakāpi, saņem tikai par 30 eiro vairāk nekā skolotāja palīgs; savukārt logopēde saņem 426 eiro — par 26 eiro mazāk nekā skolotāja palīgs.
«Rezultātā, kad rudenī atbrīvojās skolotāja vieta iestādē, mēneša laikā pēc konkursa izsludināšanas nepieteicās neviens. Pierunājām pazīstamu meiteni, kura ir pabeigusi augstskolas 1. kursu un paņēmusi akadēmisko gadu, lai nāk un strādā, citādi nevarējām uzsākt darbu visās sešās grupās! Turpretī uz skolotāja palīga vietu gaida jau 13 iesniegumi. Arī telefoniski cilvēki ir interesējušies, vai nevajag darbinieku. Jā, mums vajag — skolotājus, jo gatavojamies atvērt septīto grupu! Bērnu skaits pieaug, ir rinda! Bet kur mēs dabūsim pedagogu, nezinām. Skolotāju jautājums ir: par ko mums tas? Kāpēc mūs tā neciena? Bet nav jau, kam jautāt,» spriež R. Baļķīte.
«Ar katru gadu jūtamies arvien mazāk novērtēti, mazāk atzīti. Tas nekas, ka Mūrnieces kundze (12. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece — E. L.) paziņo, ka skolotājus vajag mīlēt; tas nekas, ka Straujumas kundze (Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma — E. L.) apliecina, ka skolotāju darbs ir augsti vērtējams. Šiem vārdiem nav reāla seguma, neseko adekvāts skolotāju darba novērtējums,» piekrīt Rojas vidusskolas arodbiedrības priekšsēdētāja Virgīnija Mūrniece.
Uz jauno pedagogu atalgojuma modeli viņa pašlaik raugās ar bažām, vai pārmaiņas situāciju vēl vairāk pasliktinās. V. Mūrniece iebilst arī pret to, ka pedagoga kontaktstunda tiek mērīta 40 minūtes gara. «Vai tad skolotājs strādā tikai 40 minūtes? Desmit minūtes pirms un pēc stundas varu aizskriet uz kaimiņa sētu izgrābt pagalmu un par to saņemt naudu? Nē, šajā laikā veicu to pašu darbu — strādāju, nodrošinot mācību procesu! Tā ir kliedzoša netaisnība. Rodas iespaids, ka Rīgā strādā cilvēki, kam nav saprašanas par skolotāja darbu. Tam jābūt novērtētam, ņemot vērā izglītību un atbildību. Citādi mēs kļūsim vēl lētāki, sliktāk apmaksāti nekā līdz šim,» viņa raizējās.
Zaudēs lielāko skolu pedagogi
Konferencē piedalījās arī LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. Sākot ziņojumu, viņa atzina: «Man vienmēr ir patīkami braukt uz Talsiem, jo jūs esat dumpinieki. Jūs neesat tie, kas sēž, galvas nokāruši, bet gan domājat un spriežat līdzi.»
Runājot par jauno pedagogu atalgojuma modeli, nereti rodoties nepareizs priekšstats, ka to veido tieši arodbiedrība. «Mēs piedalāmies, kritizējam, bet neesam tie, kas to izstrādā. Šajā darba grupā esam divi no 56 cilvēkiem! Dažbrīd mūs ņem vērā un klausa. Kā es saku, mēs esam Latvijas lielākā partija! Par to jums arī mugura jāiztaisno.» No otras puses — ir situācijas, kad LIZDA nopelnus pierakstot citiem. «Kad ejam, prasām un esam kaut ko izcīnījuši, uzsverot vārdu «izcīnījuši», skolotāji saka: «Paldies Izglītības un zinātnes ministrijai!» Tad man gribas jautāt: «Pag, kurā brīdī ministrija ir teikusi: mums te tāds bišķiņš paliek pāri, tāpēc varbūt mēs to jums varētu iedot? Faktiski tas noticis, pateicoties mums, sūri un grūti cīnoties,» atgādināja I. Mikiško.
Pašlaik lielākais izaicinājums esot jaunais pedagogu atalgojuma modelis. «Esam tādā situācijā, ka liela daļa pedagogu saņem 420 eiro pirms nodokļu nomaksas, ja ir pietiekams stāžs. Ja ne, tad 405 eiro. Bet — mums ir arī liela daļa skolotāju, kuri saņem 1500 un 1800 eiro, ir pat tādi, kuri saņem vairāk par 2000 eiro. Tie ir ģimnāziju un lielo skolu skolotāji, kuri strādā ar likmi 1,79 vai 1,8 — tātad milzīgas slodzes. Kad šis jautājums parādās plašsaziņas līdzekļos, tur jau nesaka, cik daudz šie pedagogi strādā. Tur saka tikai, ka viņu alga ir tāda un tāda,» pamanījusi I. Mikiško.
Pagaidām esot vairāki principi, kas jaunā pedagogu atalgojuma modeļa projektā šķietot pieņemami. Viens no tiem — skolu sadalīšana pēc skolēnu vidējā skaita klasē, katrā kastītē piedāvājot vienādu atalgojumu par amata vienību. «Skolotāji, kuri līdz šim lielajās skolās strādāja ar lielajām slodzēm, šādā situācijā ir zaudētāji, tāpēc viņi, protams, ir pret šo modeli. Tomēr arodbiedrības uzdevums ir iestāties arī par to, lai pedagogs nepārstrādājas. Protams, skolotāji būtu ar mieru strādāt 40 stundas, bet saņemt tādu atalgojumu, kādu pašlaik saņem par 1,7 vai 1,8 lielu slodzi. Diemžēl finanšu resursi to šobrīd neatļauj,» skaidro LIZDA priekšsēdētāja.
Pagaidām nav pret ko protestēt
Skolu sadalījums pēc skolēnu skaita esot vajadzīgs tāpēc, ka modelī «nauda seko skolēnam» notikusi «bērnu pirkšana un pārdošana». I. Mikiško atklāj: «Ir gadījumi, kad pašvaldība pārraka ceļu, lai autobuss nevestu bērnus uz citu skolu. Ir gadījumi, kad pašvaldības maksā ļoti lielas stipendijas, lai bērni paliktu viņu skolā. Ir arī vēstules no pašiem vidusskolu pedagogiem, kuriem 10. klasē ir pieci skolēni, un pedagogi jautā: «Mēs gatavojam topošos uzņēmējus, kas izvedīs Latviju ekonomiski plaukstošā līmenī, vai arī melnā darba darītājus? Mēs viņus aplēkājam, lai tikai varētu viņiem ielikt četras balles!»»
Pašlaik nepieņemamas esot ieceres par samaksu skolu atbalsta personālam, kas nosaka, piemēram, ka mazā skolā vispār nav bibliotekāra, bet skolās, kur nav vairāk par 150 skolēniem, bibliotekāra slodze ir 0,2. «No vienas puses, no mums prasa izglītības kvalitāti, no otras — tos, kas kvalitāti palīdz nodrošināt, nedod,» vērtē I. Mikiško. Tāpat piekrist jaunajam atalgojuma modelim neļaujot neskaidrības pirmsskolas izglītības jomā, interešu izglītībā, profesionālajā un speciālajā izglītībā.
«Premjere ir teikusi un turpina teikt, ka trīs miljoni jaunajam modelim ir garantēti, bet mēs sakām, ka ar trīs miljoniem vispār neko nevar izdarīt! Vēl premjere saka — ja ministrija parādīs, ka reforma ir dzīvotspējīga, nauda tikšot atrasta. Redzot, kā tukšojas valsts budžets neparedzētiem gadījumiem, grūti iedomāties, kur nauda varētu atrasties.
Ir ļoti daudz jautājumu. Šajā brīdī nav arī pret ko iziet ielās un protestēt, jo modelis mainās ne pa dienām, bet pa stundām. Vēl runās izglītības pārvalžu vadītāji, vēl runās direktori, vēl runāsim arī mēs,» sacīja I. Mikiško.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: