Talsu Valsts ģimnāzija būs plaši pārstāvēta zinātniski pētniecisko darbu konferencē novadā 12.02.2015
9. februārī Talsu Valsts ģimnāzijā notika pirmie skolēnu zinātniski pētniecisko darbu lasījumi šajā mācību gadā. Skola katru gadu var lepoties ar audzēkņiem, kuri savus darbus veiksmīgi aizstāvējuši novada, reģiona un valsts mēroga konferencē, kā arī citos pētniecisko darbu konkursos, tādējādi ieliekot stiprus pamatus tālākai izglītībai. Šogad vērtēt skolēnu paveikto un mācīties no skolas labās pieredzes bija ieradušies arī pedagogi no Rīgas Angļu ģimnāzijas.
2014./2015. mācību gadā Talsu Valsts ģimnāzijā izstrādāti 25 zinātniski pētnieciskie darbi. 12 pedagogu vadībā strādājuši 32 autori — 18 savus darbus izstrādājuši individuāli, bet pārējie izvēlējušies darboties komandā.
Skolēni darbus aizstāvēja humanitāro zinību (astoņi darbi), sociālo zinību (astoņi darbi) un dabaszinātņu (deviņi darbi) sekcijā. Prezentācijas vērtēja trīs ekspertu komisijas, kurās jau tradicionāli darbojās skolas absolventi un skolēnu vecāki, bet šogad arī Rīgas Angļu ģimnāzijas pedagogi, tostarp bijusī Talsu Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja, ķīmijas zinātņu doktore Aiva Gaidule.
Pirms atbildīgā uzdevuma —
zinātniski pētnieciskā darba prezentēšanas ekspertu komisijas, skolotāju un skolasbiedru priekšā — iedrošinājumu varēja smelties skolēnu pašpārvaldes pārstāvju uzrunā. Klausoties fragmentus no Antras Grūbes grāmatas «Asprātības un neprātības», varēja uzzināt, ka pagājušā gadsimta 50. gados skolā aktuāla bijusi mājputnu audzēšana un zemes iekopšana, bet 80. gados, lai nonāktu nepatikšanās, atlicis vien uzvilkt brūnu, nevis tumši zilu uzvalku. 21. gadsimta skolēnam, kuru vairāk par labības sēšanu nodarbina uzstāšanās publikas priekšā, svarīgākā esot pārliecība par sacīto.
«Lai samulsums un uztraukums netraucētu, pirms dodaties aizstāvēt savus zinātniski pētnieciskos darbus, pasakiet sev: «Es sarunājos ar cilvēku, kurš grib dzirdēt manas domas par kādu jautājumu. Atbildēšu viņam tāpat kā būtu atbildējis jebkuram.» Atcerieties, nevienam jūsu vārdam nebūs iedarbības spēka, ja nebūsiet pārliecināti!» atgādināja skolēnu pašpārvaldes pārstāvji.
Tiem, kuru lielākais bieds pēdējo mēnešu laikā bijis zinātniski pētnieciskā darba iesniegšanas termiņš 6. februāris, iedrošinošs bija skolas direktora Gundara Sebria sacītais: «Pagājušajā nedēļa skolā bija tikšanās ar divām zinātniecēm, «Loreal» stipendijas «Sieviete zinātnē» laureātēm bioloģijas zinātņu doktori Inesi Čakstiņu un medicīnas zinātņu doktori Jeļizavetu Sokolovsku. Abas jaunās zinātnieces ir ļoti daudz sasniegušas un var lepoties ar doktora grāda iegūšanu tikai desmit gadus pēc izkāpšanas no skolas sola. Pēc tikšanās jautāju, kas viņas ir motivējis radošam darbam ilgā laika periodā. Viņu atbilde bija viennozīmīga: «Iesniegšanas termiņš.»»
Konferencē saņemtais vērtējums
liecina, ka pārliecības par padarīto nav trūcis. No 25 darbiem novada konferencē piedalīsies 17. Kulturoloģijas sekcijā Talsu Valsts ģimnāziju pārstāvēs Signe Blumberga, Ulanta Ābola un Marta Beāte Botere, pedagoģijas sekcijā startēs Anete Alkšbirze, Anna Vilka un Elza Anna Grahoļska, veselības zinātnes sekcijā atzinīgi novērtēts Elīzas Jaunzemes, Elīnas Valbergas un Kristapa Kļavas veikums. Uz novada konferenci dosies arī Krista Āboliņa, kura darbu izstrādājusi ekonomikas sekcijā, kā arī Ance Kirilova un Roberts Brālis, kuri darbus izstrādājuši vēstures sekcijā. Īpaši kupli pārstāvēta Talsu Valsts ģimnāzija būs dabaszinātņu jomā. Novada konferencē bioloģijas sekcijā savus darbus aizstāvēs Ieva Uerte, Elīna Ozola un Dagne Zariņa, vides zinātnes sekcijā startēs Toms Donis, inženierzinātņu sekcijā — Helvijs Adams, ķīmijas sekcijā — Helēna Vāne un Renāte Nagobade, fizikas sekcijā — Artūrs Reinholds, bet informātikas sekcijā — Gundars Brože, Kārlis Lēmans-Leimanis un Roberts Ķēniņš.
Talsu Valsts ģimnāzijas audzēkņi katru gadu izmanto iespēju piedalīties Rīgas Tehniskās universitātes izsludinātajā skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursā. Šogad tajā piedalīsies un par budžeta vietu universitātē cīnīsies Helvijs Adams ar darbu «Bezpilotu lidaparāti un to projektēšana», Helēna Vāne un Renāte Nagobade ar darbu «Latvijā audzētu pupu kā pilnvērtīga pārtikas produkta novērtējums» un Ieva Uerte ar darbu «Priežu sila atjaunošana Dundagas novadā pēc 1992. gada ugunsgrēka».
Skolas direktora vietniece izglītības jomā
Māra Spicberga atklāj, ka no Rīgas kolēģiem saņemti gan atzinīgi vārdi, gan vērtīgi ieteikumi, kā skolēnu darbus uzlabot. «Galvenās lietas, ko novērtēja kolēģi no Rīgas Angļu ģimnāzijas, ir skolēnu nopietnā attieksme pret darbu, pašu autoru ieinteresētība, kā arī darba vadītāju kompetence. Ir aptverts ļoti plašs sekciju spektrs. Nav vienas dominējošās jomas, kurā skolēni izvēlējušies izstrādāt pētniecisko darbus. Kolēģi atzina, ka mēs nestrādājam tikai konferencei, bet esam izveidojuši zinātniski pētnieciskā darba sistēmu. Eksperti deva arī padomus, norādot, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš pētnieciskajai daļai, mērījumu analīzei un apstrādei, kā arī jābūt konkrētiem secinājumiem. Skolas konference vēl uzskatāma par nopietnu mācību procesu. Mēs ņemam vērā visus ieteikumus un kopā ar darba vadītājiem cenšamies darbus uzlabot,» gatavojoties novada konferencei 3. martā, teica M. Spicberga.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: