Tas viss ir par plūsmu 12.06.2015
Talsu novada muzejs tagad apskatei piedāvā divas ļoti atšķirīgas un saturā bagātas izstādes. Sestdien, 6. jūnijā, dažas stundas pirms Ārpasaules mūzikas svētkiem turpat netālu esošajā Tiguļkalna virsotnē, notika to atvēršanas sarīkojums. Abas būs atvērtas līdz 12. jūlijam.
Muzeja galvenajā ēkā
apskatāma Kuldīgas mākslinieces Ievas Vītolas-Lindkvistas gleznu kolekcija «Tas viss ir par plūsmu…». Muzeja galvenā speciāliste mākslā Guna Millersone, atklājot izstādi un iepazīstinot ar darbu autori, pastāstīja: «Māksliniece dzimusi 1958. gadā Jelgavā, tādēļ pēc Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļas pabeigšanas 1992. gadā grafiskā dizaina un interjera jomā sāk strādāt šajā pilsētā. Viņa bijusi Jelgavas muzeja mākslas nodaļas vadītāja, vizuālās mākslas skolotāja. I. Vītola-Lindkvista bijusi Jelgavas mākslinieku organizācijas dalībniece, sarīkojusi personālizstādes Rīgā (2000. gadā) un Vācijā (1994. un 1995. gadā). No 2000. līdz 2012. gadam dzīvojusi Dānijā; ir Latvijas Mākslinieku savienības, kā arī Dānijas Vizuālās mākslas asociācijas un Ārhusas Profesionālo mākslinieku asociācijas biedre.
Kopš 2012. gada viņa ir Kuldīgas Mākslas nama vadītāja. Paralēli glezniecībai viņa strādā pedagoģijā: bijusi mācībspēks Ārhusas Mākslas akadēmijā, tagad vada vizuālās mākslas kursus Kuldīgā un citās Latvijas pilsētās.
Savā glezniecībā māksliniece pievēršas abstrakcijai — ekspresīvai un krāsās košai 90. gados. Pamazām viņa pārgājusi uz grafiskāku izteiksmi — tagad to varbūt var saukt par lineāro abstrakciju: gleznu virsmas klāj mērķtiecīgi dažādu krāsu līniju raksti vai pat samudžinājumi; tām nav centra, tāpēc dažs labs šīs autores darbos saskatīs līdzību ar stilīgām augstā dizaina tapetēm. Taču arī šie apzinīgi veidotie, kārtu kārtām organizētie kārtojumi, kuri parasti rada dinamisku un atraktīvu iespaidu, var kalpot ne tikai par rotājumu perfektā interjerā, bet arī veidot mākslas tēlu un izteikt autores iecerēto domu.»
Pilnīgi cita noskaņa valda jaunajā Izstāžu zālē,
Talsos 1885. gadā dzimušā gleznotāja Frederika Fībiga 130 mūža gadu jubilejai veltītajā ekspozīcijā. To sarūpēja muzejs un Talsu Krūmu grupai piederīgie mākslinieki.
Talsu mākslinieku grupa, kuras radošo darbību augstākiem un plašākiem mērķiem rosina gleznotāja Guna Millersone, ik pa pieciem gadiem ir devušies ekspedīcijās pa F. Fībiga pēdām Rietumeiropā. Tādējādi ir apmeklēta Elzasa un Parīze, bet šā gada pavasarī notika ceļojums uz Itāliju, kuru F. Fībigs kājām apceļojis 1911. un 1912. gadā. Kā uzskata G. Millersone, tolaik 26 gadus vecajam māksliniekam šis ceļojums bija ļoti nozīmīgs. Brīnišķīgajās Toskānas pilsētiņās viņš radīja daudz darbu, pie tam, šajās vietās viņš saskatīja neticami daudz kurzemnieciska.
Šā gada ceļojuma reportāža, pārtapusi mākslas darbos, ir Daiņa Kārkluvalka fotogrāfijās un gleznotāju Andra Biezbārža, Zigurda Poļikova un Gunas Millersones ainavu gleznojumos. Eksponēti arī F. Fībiga darbu oriģināli — viņa paša un vairāki 1902. līdz 1904. gadam tapušie Talsu iedzīvotāju portreti.
Ceļojuma laikā radošā grupa strādāja, izveidojot videofilmu, kura pilnībā gatava tapa pēc atgriešanās Talsos. Tā ir fantāzija — pieļāvums par Aspazijas, Raiņa un F. Fībiga varbūtējo nejaušo sastapšanos Lugano — itāļu kantonā Šveicē. Raiņa tēlā pat ļoti veiksmīgi iejutās tēlnieks Ojārs Feldbergs, Aspazijas jeb Iniņas — žurnāliste Ina Strazdiņa, speciāli uz filmēšanu Lugano atlidojot no Briseles, bet F. Fībigu izjusti un pārliecinoši, ne sliktāk par profesionālu teātra aktieri, nospēlēja Briselē strādājošais jurists Agnis Sauka. Videomateriālu Lugano vidē filmēja Guntars Birznieks, arī viens no Eiropas Savienības institūciju ierēdņiem. Savukārt no visa apjomīgā materiāla teicamu videomontāžu, koncentrējot svarīgāko piecu minūšu garumā, izveidoja Krists Rudaks Talsos. Izstādes apmeklētājiem ir iespēja noskatīties šo darbu un aizdomāties par latviešu inteliģences ceļiem un likteņiem pasaulē laikā, kad… vēl nesteidzīga domu apmaiņa notika vēstulēs un pastkartēs.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: