Taupības režīms Mērsragā 01.02.2018

16. janvārī Mērsraga novada domes deputāti vienbalsīgi
apstiprināja šī gada pamata budžetu 2 298 918 eiro
un speciālo budžetu 8000 eiro apmērā. Domes priekšsēdētājs
Roberts Šiliņš to raksturo kā taupības un izdzīvošanas budžetu.
Nākotne reģionā, kā jau daudzviet Latvijas laukos, nav spīdoša.
Vienīgais pašvaldības glābiņš — finanšu izlīdzināšanas fonda
līdzekļi.
R. Šiliņš stāsta, ka visplašākās diskusijas deputātu starpā bijušas
par pašvaldības darbinieku algām. «Mums kā mazam novadam darbinieku
algas, salīdzinot ar kaimiņu novadiem, būtiski atšķiras. Negatīvi,
protams. Nodokļu reforma paredz, ka jāpalielina minimālā alga, un
mēs atradām iespēju palielināt arī pārējo darbinieku algas (kuru
apmērs ir līdz 1000 eiro mēnesī) par trīs procentiem,» atklāj
domes priekšsēdētājs.
Jaunas iniciatīvas šogad nav paredzētas. Tiek turpināts darbs pie
jau iesākto projektu realizācijas, tajā skaitā estrādes un sporta
zāles būvniecības un citiem neliela apmēra projektiem.
Tā kā Mērsraga novadā nav amatiermākslas
kolektīvu,
kas šogad uzstāsies XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un
XVI Deju svētkos, tam arī nav nepieciešams papildu
finansējums. Tā vietā tiek strādāts, lai veicinātu dažādu dabas
objektu atpazīstamību. Tā kā šis ir Latvijas simtgades gads, rodas
jautājums par novada kultūras dzīves plānu šim īpašajam gadam, un
cik tas prasīs no pašvaldības budžeta. Kā izrādās, pagaidām nekas
īpašs Latvijas simtgadei par godu vēl nav paredzēts, arī papildu
līdzekļi — ne. Šogad Mērsraga tautas namam ieplānots pat par
1008 eiro mazāk nekā pērn, proti, 82 387 eiro.
«Budžets atļauj tik, cik atļauj. Nevaram aizrauties ar svētkiem.
Ikgadējie pasākumi gan notiks, piemēram, jūras svētki,» pauž
R. Šiliņš. Jāpiebilst, ka Mērsraga tautas nams joprojām meklē
vadītāju. Domes priekšsēdētājs atklāj, ka daži varianti vakantajai
vietai esot. Viņš ir pārliecināts, ka vadītāju drīz atradīs.
«Šis ir diezgan izteikts taupības budžets, veidojot to sabalansētu
savu iespēju robežās. Visi dabūjuši tik, cik varam atļauties,»
atklāti saka R. Šiliņš. Taupības nolūkos pašvaldības
informatīvo izdevumu «Mērsraga Avīze» šogad izdod melnbaltu. «Uz
svētkiem izdevums būs krāsains, bet ikdienā — melnbalts. Gadā
tas ļaus ietaupīt vairākus tūkstošus eiro (aptuveni
7000 eiro — M. J.). Citus variantus, kā varētu
ietaupīt, īsti vairs neredzam. Jostas savilktas tik cieši, ka
ciešāk vairs nevar. Pretējā gadījumā jau vispār zūd pašvaldības
jēga,» uzskata R. Šiliņš. To, ka finansējums, salīdzinot ar
aizvadīto gadu, samazināts teju katrā jomā, apstiprina budžeta
plāns.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda
atbalsts
pašvaldībai ir ļoti būtisks. Ja pērn Mērsraga novada pašvaldība no
fonda saņēma 199 234 eiro, šogad tie ir jau
255 788 eiro. Izskatoties, ka turpmākajos gados tas tikai
pieaugs. Vaicāts par pašvaldības kredītportfeļa iespējām,
R. Šiliņš teic, ka neko daudz vairs nevar atļauties. «Nelielus
projektus varam realizēt, bet neko lielu,» bilst domes
priekšsēdētājs.
Neskaitot fondu un citus valsts transfertus (piemēram, dotācijas
izglītībai, autoceļu uzturēšanai, dažādiem projektiem u.c.),
visvairāk budžetu piepildīs iedzīvotāju ienākuma nodoklis
(738 119 eiro, pērn: 776 104 eiro) un nekustamā
īpašuma nodoklis (196 632 eiro, pērn:
202 120 eiro).
No novada maciņa visvairāk patērēs izglītības joma: Mērsraga
vidusskolai — 382 953 eiro, pirmsskolas izglītības
iestādei «Dārta» — 234 167 eiro un Mērsraga mūzikas
un mākslas skolai — 80 303 eiro. Ievērojama daļa no
pīrāga paredzēta sporta halles projektam, proti,
582 074 eiro. Salīdzinot ar 2017. gadu, būtiskākais
finansējuma pieaugums paredzēts aizņēmumu un līzingu atmaksai (par
10 754 eiro, kopā sastādot 127 334 eiro),
pārvaldei (par 8545 eiro, kopā sastādot
168 643 eiro), kā arī ceļu un ielu uzturēšanai (par
5866 eiro, kopā sastādot 39 678 eiro).
«Nākotne laukos būs atkarīga tikai no kvalificētu darba vietu
pieejamības. Ja tādu nav, jaunajiem cilvēkiem ar labu izglītību nav
pamata te palikt. Tā ir mūsdienu pasaules globāla problēma, ne
tikai Latvijā. Cilvēkiem ir brīvas pārvietošanās iespējas, un ar
varu nevienu nevaram noturēt. Tā ir neizbēgama realitāte. Straujas
izmaiņas var radīt tikai jauna uzņēmuma ienākšana novadā,» skarbo
realitāti atklāj domes priekšstāvis.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: