Taupības režīms Mērsragā 01.02.2018

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

16. janvārī Mērsraga novada domes deputāti vienbalsīgi apstiprināja šī gada pamata budžetu 2 298 918 eiro un speciālo budžetu 8000 eiro apmērā. Domes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš to raksturo kā taupības un izdzīvošanas budžetu. Nākotne reģionā, kā jau daudzviet Latvijas laukos, nav spīdoša. Vienīgais pašvaldības glābiņš — finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļi.
R. Šiliņš stāsta, ka visplašākās diskusijas deputātu starpā bijušas par pašvaldības darbinieku algām. «Mums kā mazam novadam darbinieku algas, salīdzinot ar kaimiņu novadiem, būtiski atšķiras. Negatīvi, protams. Nodokļu reforma paredz, ka jāpalielina minimālā alga, un mēs atradām iespēju palielināt arī pārējo darbinieku algas (kuru apmērs ir līdz 1000 eiro mēnesī) par trīs procentiem,» atklāj domes priekšsēdētājs.
Jaunas iniciatīvas šogad nav paredzētas. Tiek turpināts darbs pie jau iesākto projektu realizācijas, tajā skaitā estrādes un sporta zāles būvniecības un citiem neliela apmēra projektiem.
Tā kā Mērsraga novadā nav amatiermākslas kolektīvu,
kas šogad uzstāsies XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos, tam arī nav nepieciešams papildu finansējums. Tā vietā tiek strādāts, lai veicinātu dažādu dabas objektu atpazīstamību. Tā kā šis ir Latvijas simtgades gads, rodas jautājums par novada kultūras dzīves plānu šim īpašajam gadam, un cik tas prasīs no pašvaldības budžeta. Kā izrādās, pagaidām nekas īpašs Latvijas simtgadei par godu vēl nav paredzēts, arī papildu līdzekļi — ne. Šogad Mērsraga tautas namam ieplānots pat par 1008 eiro mazāk nekā pērn, proti, 82 387 eiro. «Budžets atļauj tik, cik atļauj. Nevaram aizrauties ar svētkiem. Ikgadējie pasākumi gan notiks, piemēram, jūras svētki,» pauž R. Šiliņš. Jāpiebilst, ka Mērsraga tautas nams joprojām meklē vadītāju. Domes priekšsēdētājs atklāj, ka daži varianti vakantajai vietai esot. Viņš ir pārliecināts, ka vadītāju drīz atradīs.
«Šis ir diezgan izteikts taupības budžets, veidojot to sabalansētu savu iespēju robežās. Visi dabūjuši tik, cik varam atļauties,» atklāti saka R. Šiliņš. Taupības nolūkos pašvaldības informatīvo izdevumu «Mērsraga Avīze» šogad izdod melnbaltu. «Uz svētkiem izdevums būs krāsains, bet ikdienā — melnbalts. Gadā tas ļaus ietaupīt vairākus tūkstošus eiro (aptuveni 7000 eiro — M. J.). Citus variantus, kā varētu ietaupīt, īsti vairs neredzam. Jostas savilktas tik cieši, ka ciešāk vairs nevar. Pretējā gadījumā jau vispār zūd pašvaldības jēga,» uzskata R. Šiliņš. To, ka finansējums, salīdzinot ar aizvadīto gadu, samazināts teju katrā jomā, apstiprina budžeta plāns.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda atbalsts
pašvaldībai ir ļoti būtisks. Ja pērn Mērsraga novada pašvaldība no fonda saņēma 199 234 eiro, šogad tie ir jau 255 788 eiro. Izskatoties, ka turpmākajos gados tas tikai pieaugs. Vaicāts par pašvaldības kredītportfeļa iespējām, R. Šiliņš teic, ka neko daudz vairs nevar atļauties. «Nelielus projektus varam realizēt, bet neko lielu,» bilst domes priekšsēdētājs.
Neskaitot fondu un citus valsts transfertus (piemēram, dotācijas izglītībai, autoceļu uzturēšanai, dažādiem projektiem u.c.), visvairāk budžetu piepildīs iedzīvotāju ienākuma nodoklis (738 119 eiro, pērn: 776 104 eiro) un nekustamā īpašuma nodoklis (196 632 eiro, pērn: 202 120 eiro).
No novada maciņa visvairāk patērēs izglītības joma: Mērsraga vidusskolai — 382 953 eiro, pirmsskolas izglītības iestādei «Dārta» — 234 167 eiro un Mērsraga mūzikas un mākslas skolai — 80 303 eiro. Ievērojama daļa no pīrāga paredzēta sporta halles projektam, proti, 582 074 eiro. Salīdzinot ar 2017. gadu, būtiskākais finansējuma pieaugums paredzēts aizņēmumu un līzingu atmaksai (par 10 754 eiro, kopā sastādot 127 334 eiro), pārvaldei (par 8545 eiro, kopā sastādot 168 643 eiro), kā arī ceļu un ielu uzturēšanai (par 5866 eiro, kopā sastādot 39 678 eiro).
«Nākotne laukos būs atkarīga tikai no kvalificētu darba vietu pieejamības. Ja tādu nav, jaunajiem cilvēkiem ar labu izglītību nav pamata te palikt. Tā ir mūsdienu pasaules globāla problēma, ne tikai Latvijā. Cilvēkiem ir brīvas pārvietošanās iespējas, un ar varu nevienu nevaram noturēt. Tā ir neizbēgama realitāte. Straujas izmaiņas var radīt tikai jauna uzņēmuma ienākšana novadā,» skarbo realitāti atklāj domes priekšstāvis.

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: