Tikās, lai apraktu kara cirvi 15.01.2014
11. janvārī Mazirbē, Lībiešu tautas namā, Kolkas pagasta iedzīvotājus uz tikšanos aicināja Dundagas novada pašvaldības deputāti — vēlētāju apvienības «Strādāsim kopā» un «Kopsolis» pārstāvji. Tās mērķis bija iepazīties ar novada piekrastes ciemos esošajām problēmām.
No apvienības
«Strādāsim kopā» uz tikšanos bija ieradušies deputāti Una Sila, Guntis Pirvits, kā arī novada pašvaldības priekšsēdētājs Gunārs Laicāns, savukārt «Kopsoli» pārstāvēja deputāte Linda Pavlovska. Kuplās apmeklētāju rindas gan papildināja arī vairāki citi pašvaldības deputāti un darbinieki.
G. Laicāns sniedza nelielu ieskatu pašvaldības lēmumu pieņemšanas kārtībā, kā arī atgādināja pa vēsturiskam faktam, kas saista abus lielos novada centrus — Dundagu un Kolku. Izrādās, abu pušu attiecības par īpaši vienkāršām nevarēja nosaukt jau baronu laikos. Kā zināms, savas domstarpības valda joprojām, taču, kā norādīja priekšsēdētājs, par galveno šīs sanāksmes lozungu izvēlēts sauklis «Aprakt kara cirvi!». Viņš arī uzsvēra, ka, lai apzinātu situāciju piekrastē, kopā ar pašvaldības izpilddirektori šī teritorija iepriekš vairākkārt apmeklēta.
Sanāksmes laikā atklājās,
ka raizes piekrastes iedzīvotājiem sagādā ceļu stāvoklis vairākos ciemos. Ir vietas, kur tos noteiktu apstākļu dēļ aukstajā laikā nav iespējams pienācīgi uzturēt (nepieder pašvaldībai un citas problēmas). Citviet, ziemā šķūrējot ceļu, tiek aizbērtas māju taciņas; vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, kuri tās pašu spēkiem attīrīt nevar, nākoties algot kādu, kurš to paveiktu. Tāpat ir ceļi, kur lietus laikā rodas neizbrienami dubļi. Savukārt no Košraga izskanēja lūgums ceļu paplašināt; vasarā pa to bieži pārvietojas tūristi, un šaurības dēļ neuzmanīgāki braucēji var iekļūt nelaimes gadījumā.
Pastāv arī sabiedriskā transporta problēmas. Tās, pēc dalībnieku teiktā, dažviet saistītas gan ar visai sarežģītu nokļūšanu vajadzīgajā ciemā, gan transporta kustības laiku. Situācijas uzlabošanai, izskanēja ierosinājumi noteiktajos maršrutos sūtīt mazāka izmēra transportlīdzekli (lielie autobusi nereti mēdzot būt gandrīz tukši), un pat ieviest īpašu čarterreisu, kas reizi vai divas mēnesī iedzīvotājiem ļautu nokļūt novada centrā.
Ciemos vajadzīgas arī norādes. Tās tūristiem ļautu gan ātri atrast ceļu uz jūru, gan, dodoties pārgājienā gar krastu, uzzināt, pie kura ciema nokļuvuši.
Vairāki iedzīvotāji norādīja, ka labprāt iegādātos Dundagā ražotos piena produktus, kas šobrīd šajā pusē nav pieejami. Tā kā ne visiem ir iespēja regulāri doties iepirkties uz novada centru, izskanēja cerība, ka noteiktās dienās tos varētu piegādāt. Kā norādīja G. Pirvits — viens no risinājumiem būtu ar savu vēlmi pie vietējā veikala īpašnieka vērsties pašiem iedzīvotājiem; to darītu arī uzņēmums. Viņš uzsvēra, ka šobrīd atsevišķa produktu tirgošana radītu nevajadzīgu konkurenci, tāpat tā savas rūpes uzveltu arī ražotājiem. Savukārt, ja produkciju uzņemtos tirgot kāds vietējais iedzīvotājs, vispirms nepieciešams saņemt atļaujas no noteiktajām instancēm.
Par pašvaldībā notiekošo un tajā pieņemtajiem lēmumiem būtu nepieciešama plašāka informācijas apmaiņa ar iedzīvotājiem. Nereti cilvēkiem pietrūkstot izpratnes par pašvaldības pienākumiem, kas ietilpst tās kompetencē (dažkārt pašvaldība saņem pārmetumus par lietām, ko grozīt nav tās spēkos, un atbildība jāuzņemas citām pusēm).
Ievērību izpelnījās arī citi aktuāli jautājumi. To vidū bija virsūdeņu novadīšana, klaiņojošie suņi, kas vasarās dažviet apdraud atpūtniekus, ierosinājums apsvērt pašvaldības policijas reidu pastiprināšanu ciemos, kur šajā laikā mēdz ieklīst garnadži, amata vietu izveidošana Mazirbē (kultūras dzīves veicinātājam un saimniecisko darbu pārzinim) un atalgot cilvēkus, kuri šobrīd tajā strādā lielākoties entuziasma vadīti, un citas problēmas.
Neizpalika arī pateicība par paveikto.
Tiesa, atbildes uz izskanējušajiem jautājumiem pašvaldības pārstāvji šajā reizē nesniedza. Kā apliecināja G. Laicāns — tās drīzumā tiks ievietotas novada mājaslapā. Līdzīgas tikšanās ar novada iedzīvotājiem gaidāmas arī turpmāk.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: