Tūrisma sezona Sabilē atklāta, drūmākām noskaņām mijoties ar smiekliem 09.05.2018

Saulainajā, siltajā 1. maija pusdienas laikā, kā katru gadu ierasts, Sabilē tika atklāta tūrisma sezona ar pārgājienu atraktīvā vietējā gida Māra Lāča vadībā. Šogad tas tika veltīts Latvijas simtgadei — Sabiles aizstāvjiem Bermonta vienības uzbrukuma laikā 1919. gadā un tā laika notikumiem Sabilē.
«No rīta zeltsaules staros,/ Taures skaņās kad viļņojas gaiss,/ Cauri pilsētas vecajiem vārtiem/ Ienāk latviešu tūristu pulks» — ar šiem nedaudz pārveidotajiem Vladimira Sobiņina dziesmas vārdiem pie Sabiles tūrisma centra sapulcējušos interesentus un pārgājiena dalībniekus sveica gids Māris Lācis. «Šīs dienas pārgājiens veltīts 1919. gada notikumiem. Īsais stāsts — tajā laikā Latvijā izcēlās haoss, militāristi gāja uz priekšu un atpakaļ, iekaroja cits citu — sarkanie, baltie, melnie, brūnie. Sabilē novietots Latvijas armijas garnizons — virsleitnants Augusts Burbe-Burbis un divi kareivji. 1919. gada 1. novembrī Bermonta vienības iesēdās bruņu vilcienā Tukumā un devās iekarot Kurzemi. Izkāpa katrā stacijā un iekaroja visas apdzīvotās vietas, kuras padevās, vai to garnizoni aizbēga, ja tur tādi bija. Sabiles garnizons cīnījās. Kaujā krita virsnieks un abi kareivji. Virsniekam A. Burbem-Burbim pēc nāves piešķīra Lāčplēša Kara ordeni. Tagad viņi visi trīs apglabāti kapos Kuldīgā. Šodien iziesim pa tām vietām, kur kaut kas 1919. gadā noticis, kur varēja kaut kas notikt, un iztēlosimies, kā tas varēja izskatīties,» pēc nelielās uzrunas un vēsturiskā fona izstāstīšanas mudināja gids.
Lai gan pa purviem,
meža biezokņiem un citām grūti izstaigājamām vietām nebija plānots doties, tomēr drošības instruktāža tika dota — skatīties zem kājām, lai nepakluptu, skatīties sev priekšā, lai kaut kam neuzskrietu virsū, un nekādā gadījumā netaisīt eksperimentus ar sevi un pārējiem!
Pārgājiena maršruts veda pāri tiltam, tā otrā pusē apstājoties pie pasenas, no ceļa īpaši neievērojamas piemiņas vietas, kur uz novietotā pieminekļa rakstīts, ka šajā vietā 1919. gadā nošauts padomju aktīvists Pohevics. «Viss ir taisnība, izņemot vienu rindiņu — padomju aktīvists. Atrada uzvārdu Pohevics, kurš 1919. gadā nošauts, un uzlika pieminekli. Stāsts par viņu ir tāds: kad 1919. gada 1. novembrī Latvijas armijas garnizons gāja bojā kaujā, Bermonta vienība pilsētā ieviesa savus saistošos noteikumus — neviens civiliedzīvotājs nedrīkst nēsāt ieroci; par ieroču nēsāšanu pienākas nāves sods. Bet ieroči tai laikā bija pieejami visās malās. Tos varēja nozagt kādam piedzērušam kareivim, atrast grāvmalā vai pa lētu naudu nopirkt. Bet Pohevics, 16 līdz 20 gadus vecs puika, dabūjis ieroci! «Stroķis kabatā, es, Pohevics, ko man kāds var padarīt!» Iet pa tiltu puisītis, te patruļa iznāk no krūmiem un saka: «Parādi, puisīt, kas tev kabatās! Dokumentus un visu pārējo… Ak, redz, puisīt, kas tev kabatā! Panāc pāris soļus no ceļa nost, lai varam izdarīt to, kas pēc likuma jāizdara.» Viss. Nav puisīša vairs, tik piemineklis,» skaudro stāstu pastāstīja M. Lācis. «Tajos laikos tas bija tik vienkārši, nevajadzēja būt ne aktīvistam, ne varonim — tik patrāpījies neīstā laikā, neīstā vietā ar neīstu pasaules uzskatu vai tamlīdzīgi.»
Lai nekļūtu pavisam drūmi pašā pārgājiena sākumā, Māris pastāstīja arī sīkāk par pieminekļu bumu kādreizējos laikos. «Padomju laikā visam par godu vajadzēja pieminekļus. Sabilē bijusi Ļeņina iela, Ļeņina piemineklis utt. Otrā pusē, pāri Abavas upei, redzams pussabrukušais fabrikas dēļu žogs. Tam arī ir pievienotā vērtība. Tas ir Padomju Savienības Komunistiskās partijas 23. kongresa vārdā nosauktais fabrikas žogs! Nāca gadadiena, žogu vajadzēja, dēļu nebija, uztaisīja projektu — būs gadadiena, uztaisīsim žogu. Viss notiek!» stāstīja gids.
Turpinot pārgājienu,
nonākam pie sociālā aprūpes centra «Kalme» — tā laika visdzīvākās vietas. 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā tur bijusi Sabiles muiža, kurā nevis dzīvoja barons, bet tā bijusi valsts muiža, kurā savulaik atradusies pilsētas administrācija, priekšniecība, kantoris. Netālu esošajā BMX trases vietā notikusi visa pilsētas dzīve, cilvēki ņudzējuši un mudžējuši, jo šeit bijis pilsētas laukums un tirgus. Izejot pa Tirgoņu ielu, nonākam pie skaista bērzu parka. «Kas tie par skaistiem, slaidiem bērziem? Tie iestādīti 1937. gadā ar nolūku izveidot vienotības jeb vienības parku. Krustojumā bija paredzēts celt tautas namu, un šeit būtu pilsētas zaļā zona. Parks ne tikai saglabājies, bet arī kopts un labiekārtots,» Māris paskaidroja.
Izejot cauri parkam, atrodam nākamo pieminekli, kas veltīts diviem 1919. gadā bojā gājušajiem. «Ja par Pohevicu informācija ir saglabājusies trijās vai četrās vietās, tad par šiem diviem nav zināms pilnīgi nekas. Kāpēc? Kā mainās vara, tā notiek arhīvu, muzeju un bibliotēku tīrīšana no visa, kas tajos laikos šķiet nepiemērots. Kas tiek nolemts par nepieņemamu, tiek izņemts un sadedzināts. Esam meklējuši Talsu novada muzejā, bibliotēkā, un nekas nav atrodams, kāpēc šis piemineklis uzlikts,» sacīja Māris Lācis.
«Karā kritušajiem virsniekiem piešķīra Lāčplēša Kara ordeni. Vai mēs arī neesam pelnījuši kādu apbalvojumu par to, ka esam šodien atnākuši tādā grūtā pārgājienā? Mēs esam nopelnījuši gājienu pa Lāčplēša ielu!» dodoties tālāk pa minēto ielu, priecīgi uzsvēra gids un piebilda: «Vispār Sabilē apmaldīties ir ļoti grūti. Ir galvenā iela, kas iet cauri pilsētai, tā krustojas ar vēl vienu, un visas rāda virzienus — pa Rīgas ielu var aizbraukt uz Kandavu, Ventspils iela iet uz Kuldīgu, Kuldīgas iela — uz Saldu, uz Ventspili var aizbraukt pa Talsu ielu, un Kandavas iela beidzas priedēs! Viss ir vienkārši!»
Nogriežoties pa labi,
kādu laiku dodamies pa upes krastmalu, līdz nonākam skaistā, labiekārtotā pļaviņā pie Sabiles tilta, kura, kā pastāstīja gids, ir bijusi ļoti nozīmīga. «Sen senos laikos, kad tilta nebija, šajā vietā upei pāri gāja brasls. Laiki mainījās, uzbūvēja tiltu, palika šī skaistā pļava, kuru izmantoja ganībām, līdz tika uzcelts kārtīgs ugunsdzēsēju depo ar ugunsdzēsēju torni. Tad šeit bija ugunsdzēsēju treniņu laukums. Pēc tam ugunsdzēsēji pārstāja trenēties. Ne jau pavisam, trenēties turpināja citā vietā, un šī vieta atkal tika pamesta. Šobrīd šeit atgriezusies dzīvība — jaukā laikā te čalo cilvēki, bērni šūpojas šūpolēs, te ir makšķernieki, alus dzērāji — viss notiek, kā pienākas!»
Atkārtoti šķērsojuši Abavas upi un izmetuši nelielu līkumu caur vairāku māju pagalmiem, kuras neesot īpaši mainījušās kopš 20. gadsimta sākuma, dodoties pāri autoostas laukumam Sabiles pamatskolas virzienā, pa vienu no sānieliņām, nonākam vēsturiskā vietā. «Tas nav 1919. gads, nav pat 19. gadsimts. Šeit ir runa par 13. gadsimtu!» uzsvēra gids, «šeit ir 13. gadsimta Sabiles pils aizsarggrāvja paliekas. Pils pati pazudusi zem zemes, nogrimusi jau 16. gadsimtā. Bet šis grāvis te palicis septiņus gadsimtus!»
Pārgājiens turpinājās, pieprasot nelielu slodzi — dalībniekiem nācās pacīnīties, kāpjot kalnā. Te, koku ieskauts, no nezinātāju acīm paslēpts, atrodas vēl viens piemineklis četriem bojāgājušajiem, bet diemžēl pieminekļa plāksnīte pazudusi. «Uzvārdi ir zināmi, bet prātā diemžēl man nav palikuši. Kādos apstākļos un kādēļ tas noticis, nezinām, visticamāk, kā jau tajā laikā: nepareizā vietā un laikā patrāpījušies. Bet visi bijuši vietējie. Kādam no viņiem noteikti ir radi, jo te likti ziedi,» norādīja Māris.
Ceļš turpināja vest pa saules pielietu un piesildītu meža pļaviņu, līdz tika sasniegta zemes vaļņu ieskauta vieta. «Šī ir vecā pilsētas šautuve. Nav izmantota aptuveni 50—70 gadus. Pieļauju, ka visas tās šausmas notikušas tieši šeit. Jo visvieglāk cilvēku nošaut ir šautuvē. Te viņš ir vienkārši mērķis, tāds pats mērķis kā uz papīra. Es negribētu dzīvot tajos laikos un būt par mērķi kādam…» ar drūmu noskaņu paskaidroja gids.
Dodoties gar vecajiem Ebreju kapiem, kuri pagājušogad tikuši daļēji iztīrīti un sakārtoti, pateicoties starptautiskai komandai, pārgājiens noslēdzās, nonākot Sabiles kultūras namā. Ikvienam bija iespēja apskatīt, pataustīt no Zantes atvestos Kurzemes cietokšņa muzeja ieročus un kara inventāru, kā arī uzklausīt stāstus par smago un grūto karavīru likteni tā laika kara apstākļos.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: