Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2019
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2019
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2019
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2019
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2019
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2019
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 1
Marts 2020
24 25 26 27 28 29 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2020
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2020
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2020
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2020
 
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

TUVOJAS VĒLĒŠANAS. Mērsraga novada domes deputātu kandidāti atbild uz «Talsu Vēstu» jautājumiem 28.05.2013

Krista Tropiņa
tropina.krista@gmail.com
63223336
Laima Landmane
laima@talsuvestis.lv
63223336

21. maijā «Talsu Vēstis» uz apaļā galda diskusiju aicināja Mērsraga novada vēlētāju apvienības. Sarakstu «Demokrātiju visiem» pārstāvēja pašreizējais novada pašvaldības priekšsēdētājs Lauris Karlsons un deputāte Ārija Logina, savukārt «Mēs — Mērsraga novadam» — domes deputāts Roberts Šiliņš un deputāta kandidāte Kristīne Zubkāne.

— Kādu redzat novada attīstības vīziju? Kādas būs prioritātes?

Roberts Šiliņš: — Ir jāturpina iesāktais — bērnudārza jumta remonts un kapličas nodošana ekspluatācijā. Tie ir neatliekamie darbi, kas šovasar obligāti jāizdara. Jāsāk domāt par to procedūru sakārtošanu pašvaldībā, kas saistītas ar amata aprakstu un citām lietām, kuru trūkst. Tas ir arī iesākts, bet pietiekami daudz vēl jāiegulda. Vajadzētu līdz jaunajam gadam izdarīt, lai pie tā vismaz kādu laiku nebūtu jāatgriežas. Protams, jāturpina atbalstīt uzņēmējus un jāveicina uzņēmējdarbības attīstība, jāskatās uz investīciju piesaisti novadam. Tas, visticamāk, varētu būt ostas teritorijā, jo darba vietas, īpaši inženiertehniskajam personālam, ir ļoti būtiskas. Tā ir vienīgā iespēja šeit noturēt jauniešus. Nevaru teikt, ka mums ir slikti ar darba vietām, bet kvalificēto būtiski pietrūkst.

Arī ceļu sakārtošana ir ļoti svarīga. Tas attiecas uz novadā esošajiem mazākajiem ceļiem — Ķipatos, Alksnājā, arī uz ceļu «Mērsrags — Stende».

Kristīne Zubkāne: — Prioritāte ir arī sociālā dialoga veicināšana, kas šobrīd nenotiek praktiski nemaz. To redzam gan domes darbā, gan zināmā mērā tas atspoguļojas arī sabiedrībā. Kāda ir novada seja — novada dome —, kā tā strādā, kāds ir personāls un vadība, lielā mērā liek gan Latvijā, gan arī ārpus tās spriest par novadu. Tādēļ mums ir ļoti svarīgi, lai to vadītu cienījami cilvēki.

Lauris Karlsons: — Pirmā prioritāte ir ģimenes. Tas, kas attīstīs un palīdzēs tām pārcelties dzīvot uz Mērsragu, šeit labi justies, spēt sev nopelnīt un labi pavadīt brīvo laiku. Svarīgi ir attīstīt to, ko varam — nodrošināt brīvpusdienas, attīstīt infrastruktūru, izglītības iestādes (bērnudārzs, skola).

Mēs laikam pirmie šajā pusē ieviesām Ģimenes svētkus. Tie ir jāattīsta un jāturpina. Otra lieta ir ciema mājas un infrastruktūra kopumā. Pa šiem pāris gadiem esam uzbūvējuši jaunus ceļus četru līdz piecu kilometru garumā. Arī tas ir jāturpina. Jāiesniedz jauni projekti, un jārealizē esošie.

Runājot par infrastruktūru, pirmo reizi Mērsraga vēsturē būs centrs Upesgrīvā, tā saucamā pagastmāja. Konkurss ir beidzies, un būvnieks ir novērtējis, ka aptuveni divu mēnešu laikā to var pabeigt. Tas Upesgrīvai būtu labs sākums. Jānoved viss līdz galam, lai Mērsrags būtu, iespējams, skaistākā vieta visā Kurzemē.

Trešā fundamentāli svarīgā lieta ir darbs. Kā Roberts teica, tāda īsta bezdarbs mums nav, bet ir, kur augt. Mums par to ir bijušas sarunas ar dažādām ārzemju un latviešu kompānijām. Ir lietas, ko es sauktu par mazajām uzvarām. Piemēram, autoservisa būvniecība ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību. Tās īpašnieks ar ģimeni pārcēlušies šurp. Pie reizes Mērsrags iegūs modernu servisu ar iekārtām un aprīkojumu, kas līdz šim bija pieejams tikai aptuveni 50 kilometru rādiusā.

— Ko no iecerētā pēc novada izveidošanas nav izdevies paveikt?

L. Karlsons: — Runājot par ģimeni, ārkārtīgi svarīga ir sporta zāle. Tās šeit nav bijis gadu desmitiem. Mums par lielu kaunu, pabraucot kaut vai uz Latgales pusi, gandrīz katrā miestā tāda ir. Tā pie skolas jāpiebūvē klāt; apkure un elektroinfrastruktūra tur ir. Protams, tam jāatrod Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi, jo līdz 2014. gadam tajos nebija pieejamas šādas iespējas.

Ārija Logina: — Gribu piebilst, ka visu izšķir kadri. Ja domē notiek to mainība, cilvēkiem ir jāsaprot, ka ne vienmēr var izdarīt visu, ko katrs ir iecerējis. Varbūt kāds ir stagnējis, un aizvien to dara. Es vienmēr atbalstīšu kadru mainību, lai mūsu dome būtu progresīva savā rīcībā un darbībā.

R. Šiliņš: — Kā jau Lauris teica, liela ideja ir sporta zāle ar visu internātu un tamlīdzīgi. Godīgi sakot, gan neesmu pārliecināts, ka to izdosies paveikt nākamajos četros gados, bet jātiek vismaz līdz tehniskajam projektam. Jāsagatavo projekta pieteikums finanšu piesaistei, tas nenotiek tik ātri, bet pie tā ir nopietni jāstrādā. Otra finansiāli ietilpīgākā lieta ir ielas un ceļi. Tā kā centra daļā būs beigusies ūdensvada un kanalizācijas nomaiņa, to vajadzētu pakāpeniski asfaltēt, lai ciemata centrs būtu vieglāk kopjams. Arī bērnudārza jautājums.

K. Zubkāne: — Manuprāt, netika precīzi atbildēts uz jautājumu, kas tieši nav izdarīts. Cilvēki, kas pārstāv otru sarakstu, šobrīd ir novada domē. Viņiem bija divarpus gadu laika strādāt. Pasaka, ka projekti būs, bet nevienu nenosauc konkrēti. Ir ļoti uzkrītoši, ka šodien lāpa ceļu bedrītes. Pa šiem gadiem tur nekas nav noticis, kādēļ tas ir jādara pēdējā dienā pirms vēlēšanām?

Atverot Mērsraga novada mājaslapu, droši vien pamanīsiet, ka mēs esam vienīgais novads Latvijā (es pārbaudīju), kur pirmajā lapā ir norādīts priekšsēdētāja Twitter konts. To mēs esam pa šiem divarpus gadiem sasnieguši, varam lepoties.

— Kādi būs pirmie trīs darbi, ko veiksiet pēc ievēlēšanas? Kur ņemsiet finansējumu?

R. Šiliņš: — Kā teicu, divi darbi, kas jāizdara, ir kapličas nodošana ekspluatācijā un bērnudārza jumts. Nauda kapličas pabeigšanai īpaši liela vairs nav vajadzīga. Šis jautājums būtībā ir atrisināts, palikuši nelieli tehniskas dabas jautājumi, ko mēneša laikā var novērst. Savukārt bērnudārzam ir jāmeklē iespējas piesaistīt finansējumu. Esmu sācis ar to darboties, zinu, ka arī priekšsēdētājs.

Trešā lieta ir ceļi. Šovasar vajadzētu vismaz vienu ceļu ārpus Mērsraga ciema sakārtot — Alksnāju vai Ķipatus. Ir pieejams otrreizējais asfalts. Varētu tos sakārtot tā, lai ir izbraucami arī pavasara un rudens periodā. Lai cilvēki no mājām tiek ārā. Domāju, ka vairāk jaunu lietu neesam spējīgi šogad paveikt. To nespēsim finansiāli.

K. Zubkāne: — Gribu piebilst, ka ceturtā — apvienojošā lieta —, kas neprasa finansējumu, ir pašvaldības administrācijas sakārtošana. Mums jau ilgstoši nav pastāvīga izpilddirektora un vairāku vadošo personāla vienību. Šeit regulāri — gandrīz katru otro mēnesi — viesojas Valsts darba inspekcija. Par to, protams, plašākai sabiedrībai nav zināms. Šo personāla lietu sakarā ir vairākas tiesvedības. Tādēļ, ka nav kārtības. Tā kā šī lieta neprasa finanses, varam minēt kā ceturto.

L. Karlsons: — Turpināsim savus 14 iesāktos projektus, jo tie visi prasa ļoti lielu un rūpīgu darbu, kā arī visu iesaisti. Pamatā tie šogad ir jāpabeidz. Trīs ielas, Upesgrīvas pagastmāja un citas lietas.

Otra lieta — varam sacīt, ka nevajag mocīties ar lielu finanšu piesaisti bērnudārzam. Ja tas tik ļoti rūp, tad vajadzēja zināt, ka nākamajā vai aiznākamajā nedēļā ir jau jāiesniedz projekts.

R. Šiliņš: — Vēl ir jāsagaida tā apstiprināšana.

K. Zubkāne: — Šis projekts jau vienu reizi izgāzās kā nekvalitatīvs. Līdz ar to — vai to apstiprinās šoreiz, ir jautājums. Teikt, ka tas notiks, šobrīd ir — melot.

L. Karlsons: — Šis projekts ir jāiesniedz, un jādabū gatavs.

Trešā svarīgā lieta — jādabū cauri sagatavotie Ministru kabineta grozījumi. Ir jālikvidē kritērijs, kas atļauj siltināt mājas tikai apdzīvotās vietās ar diviem tūkstošiem un vairāk iedzīvotāju. Mērsragā ir labi sagatavoti projekti, tikai tie ir jāiesniedz.

Vēl ir apgaismojuma projekti, kas, cerams, skartu arī Upesgrīvu. Tiesa, vieglāk ir dabūt cauri tos, kur kaut ko rekonstruē, nevis paredz būvēt no jauna. Gribam šeit pāriet uz LED apgaismojumu, līdzīgi kā skolā. Tas ir nesalīdzināmi ekonomiskāks un modernāks.

— Ja Mērsragā nozīmīgs objekts ir osta, vai spējat pastāvēt vieni paši? Vai sadarbojaties ar kādu no citām Latvijas ostām; kam dodat priekšroku?

R. Šiliņš: — Tā tiešām novadā ir nozīmīgs objekts, jo ap ostu vairāk vai mazāk veidojas visa rūpnieciskā un industriālā attīstība. To saredzam arī turpmāk.

Tā sadarbojas arī ar citām ostām. Mazo ostu asociācijā, cik zinu, tā regulāri sadarbojas ar Skultes un Rojas ostu. Piemēram, ziemā pie smagiem ledus apstākļiem mēs ar savu velkoni reizēm izpalīdzam Rojas ostai. Galvenais, ka tā attīstās.

K. Zubkāne: — Nākamajā plānošanas periodā ir iecerēts palielināt sadarbību ar Rojas ostu jauna aprīkojuma iegādei. Tas ir ļoti dārgi, bet, ja vairākas ostas tajā piedalās kopā, izmaksas var optimizēt. Mēs arī sadarbojamies un ņemam piemēru no ostām, kas ir lielākas par mūsu. Diezgan laba sadarbība ir ar Rīgas brīvostu. Ja ir problēmas, skatāmies, kā tās risina citas ostas. Protams, piemērojam to, ka salīdzinoši esam ļoti mazi, bet risinājumi tām bieži ir līdzīgi.

L. Karlsons: — Pirmkārt, Mērsraga osta nav kaut kas viens. Tā ir šīs valsts teritorijā un pārstāv vismaz četras ministrijas. Līdz ar to osta ir tik stipra, cik stipra ir šī valsts un visa attīstības politika. Mērsraga osta ir stipra. Tīri labi sadarbojamies gan ar blakus ostām, gan pārējām Latvijas un arī Igaunijas ostām. Tik tālu, cik to neskar konkurence. Tā tas vienmēr paliks. Ja lasāt starp rindām, esat pamanījuši, ka Loginova kungs arī ir mūsu ostas valdes loceklis, tā ka Rīgas piemēru varam labi atvilkt uz Mērsragu. Tieši tādēļ domāju, ka ostai ir perspektīva. Joprojām mums ir attīstības plāni. Nav nekas jauns jāizgudro. Labu laiku špikojām, kā dara Ventspils. Viņi savu industriālo politiku ir nosprauduši jau pirms 20 gadiem, konsekventi to realizējuši, un tagad bauda zināmus augļus. Mēs esam tikai vajadzīgi paši sev. Tas ir jāatzīst, jo šodien plašas vajadzības pēc mums citiem šajā valstī nav. Līdz ar to elektrojauda un sakārtoti valsts ceļi būs galvenais izaicinājums ostas attīstībai.

— Ja novada budžets ir pusotra miljona latu, bet kredītsaistības — ap miljonu — kā plānojat to sabalansēt?

L. Karlsons: — Domāju, ka neko jaunu plānot nevajag, jo viss jau ir sabalansēts. 2011. gadā pārņēmām pašvaldību un darbu iesākām ar kredītsaistībām 1 135 101 latu. 2012. gada 31. decembrī mūsu kopējās ilgtermiņa kredītsaistības ir 1 075 101 lats. Līdz ar to — budžets jau pāris gadu ir sabalansēts, savas saistības pildām un plānojam to darīt arī turpmāk.

R. Šiliņš: — Kredītsaistības mums šobrīd ir 1 095 000 latu. Pagājušā gada beigās bija drusku mazāk. Novada budžeta skaitlis nav gluži korekts, jo tajā ir ietverta arī nauda, kas būtībā nav mūsu. Respektīvi — tur ir gan skolotāju mērķdotācijas no Izglītības un zinātnes ministrijas, ko var izmantot tikai šīm vajadzībām. Ir arī Aizsardzības ministrijas mērķdotācija, Eiropas projektu finansējuma daļa. Kad to noņem nost, tad mūsu budžets kļūst stipri mazāks. Šis skaitlis reāli neparāda naudu, kas mums ir.

L. Karlsons: — Tas nav budžets?

R. Šiliņš: — Tas ir budžets, bet neparāda mūsu naudu. Tu neļausi man samelot, ka šī summa ir mazāka.

L. Karlsons: — Protams, bet vai mēs nemaksāsim saviem pedagogiem?

R.Šiliņš: — Mērķdotācijas mums pārskaita valsts.

L. Karlsons: — Tomēr mēs tās izmaksājam.

K. Zubkāne: — Paskaidrošu cilvēkiem, kuri ikdienā ar budžetu nestrādā. Mums arī iepriekš ir bijušas diskusijas ar iedzīvotājiem, un diemžēl iezīmējas tendence, ka šādas lietas nezina. Viņiem tas arī nav jāzina, jo tas ir jādara mums. Mans kolēģis vēlējās teikt — ja valsts ieskaita maciņā naudu, kas man obligāti ir jāsamaksā skolotājiem par viņu darbu, es ar to nevaru izdarīt ko citu novada labā. Tas pats ir arī gandrīz ar visiem projektiem. Šī nauda caur pašvaldību iziet kā tranzītā. Tā tiek iztērēta konkrētajam mērķim. Kas attiecas uz novada attīstību, uz lietām, kas ir svarīgas novada iedzīvotājiem — mums pašiem tā nauda ir jānopelna. Precīzie dati par mūsu situāciju ir Finanšu ministrijas mājaslapā.

Ā. Logina: — Varētu vēl pāris vārdos piebilst, kādi šodien ir rezultāti.

K. Zubkāne: — Šī gada pirmajā nedēļā bijām spiesti sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai apstiprinātu kredīta ņemšanu tekošo rēķinu apmaksai.

Ā. Logina: — Nauda ir jāņem tad, kad tā ir vajadzīga. Paņēmām, un šodien kāds ir stāvoklis? Varam par to priecāties.

— Ja iestājaties par SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» Talsu filiāles celtniecību, kāpēc Mērsrags neiedalīja tai finansējumu? Cik kapitāldaļu tajā pieder Mērsragam?

L. Karlsons: — Iestājāmies un esam līdz pat šim brīdim, piedevām — uz barikādēm pirmajā rindā! Tobrīd vēl Krotova kungs bija pie stūres, braucām pie sava lielā brāļa, un es viņam teicu: «Tagad mēs izkausimies un dabūsim gatavu to slimnīcu! Taču visi, kas tajā slimnīcā strādās, maksās iedzīvotāju ienākumu nodokli tev, kaut gan naudu būs ieguldījuši arī mērsradznieki! Tas neies cauri — ja mums bija nulle komats daļas, (un tās joprojām ir, tikai mazliet mazākas), to naudiņu samaksājiet jūs, mēs no savām kapitāldaļām atsakāmies, mums tas neko nemaina!» Mums joprojām ir viena vieta pie galda dalībnieku sapulcē, bet ieguldām līdzekļus tikai tur, kur pa lielam redzam naudas patēriņu. Summa nebija liela, taču vienojāmies, ka Talsi nomaksās, jo viņi to dabūs atpakaļ.

— Vai Mērsraga cilvēki neizmantos šīs slimnīcas pakalpojumus?

L. Karlsons: — Ja tagad kapitālā neielikām tos divus tūkstošus, vai viņiem ir samazinājušās iespējas un pasliktinājušies pakalpojumi? Vai mazāk palātā vietu dabūs un dārgāk būs jāmaksā? Cilvēki neko no tā neiegūst un nezaudēs. Kāpēc iztērēt naudu, ja neko papildus nevar iegūt?

K. Zubkāne: — Ņemot vērā, ka Rojai jau vēsturiski šī veselības aprūpe bijusi augstākā līmenī, pateicoties vietējai slimnīcai, līdz ar to jautājums vietā! Kāpēc tad vienā brīdī deklarējam, ka mums ir prioritāte ģimene?

L. Karlsons: — Kas nomainījās ģimenēs? Ko cilvēki dabūja mazāk? Ko zaudēja, vai, tieši otrādi, iegūtu no šī lēmuma? Varbūt visi nemaz nezina, kā notiek lēmumu pieņemšana! Tur vispār varētu pateikt — «jūs, puišeļi, ejat, tur tās durtiņas Ventspilī! Tāpēc, ka Ventspilij pieder deviņdesmit un cik tur procentu kapitāldaļu? Visu lēmumu pieņemšana notiek koleģiāli — pie viena galda apsēžas pa vienam: ventspilnieks, talsenieks, rojenieks, mērsradznieks un dundadznieks, neviens nekad nesaka, ka ir lielāks, tāpēc lemsim tā, kā viņš grib. Nekad pie galda neskaita balsis (ar to domāju šos procentus), bet vienmēr smuki sēžam, vēl nav bijis neviens kašķis. Tērēt naudu, lai dabūtu to pašu, kas jau ir, nav saimnieciski.

— Stājoties amatā, jūsu prioritāte bija vietējie cilvēki — kā izdevies to īstenot praksē? Kāpēc pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās darba vietas ir atstājuši tik liels skaits darbinieku?

L. Karlsons: — Tas, ka Mērsragā cilvēks vienmēr ir bijis un paliks prioritāte, ir nemainīga lieta. Nesaukšu garus sarakstus, bet daudzas mērsradznieku ģimenes priecājas, ka viņu ģimenes locekļi atgriežas no ārzemēm uz dzīvi Mērsragā. Ne jau viss ir izdevies, taču — daudz kas ir sasniegts! Runājot par aizgājušo cilvēku skaitu, nevaru teikt, ka tas ir liels — kopējais darbinieku skaits mums ir 109 cilvēki. Ir bijuši dažādi cilvēki, tai skaitā, mūžīgie braucēji, tāpēc lēnītiņām ejam uz to, lai visi darbinieku dzīvotu ciematā uz vietas. Izmaiņas nešaubīgi seko, ja cilvēks pārkāpj kaut kādas normas. Kāds man teica, ka neesot vairs tik forši, kā kādreiz, kad no skapīša varēja izņemt pudeli, kopīgi iedzert un visu normāli norunāt. Tas ir neatgriezeniski mainījies. Varbūt ir bijušas arī kādas viedokļu nesaskaņas kādā atsevišķā gadījumā. Nepiekrītu kolēģiem, kas saka, ka mums nav izpilddirektora! Viņš ir, piedevām — mērsradznieks, savējais, pieredzi apguvis ārzemēs. Meklējot projekta vadītāju, dabūjām pat divus vienā — projekta vadītāju un juristu. Ir vajadzīgs tikai viens — lai darbiņi ietu uz priekšu.

K. Zubkāne: — Ja tiek deklarēts, ka prioritāte ir cilvēks, tad droši vien cilvēkus nešķiro pēc tā, vai viņi ir manā sarakstā vai pretējā pusē. Droši vien, ka uzdotais jautājums vairāk attiecas uz to: ja cilvēks absolūti un pilnīgi nepiekrīt katram jūsu vārdam, viņam ir jāsaskaras ar situāciju, ka viņu represē, neuzklausa, tāpēc nav citu iespēju, kā aiziet.

L. Karlsons: — Tie darbinieki, kas strādā, brīnās, par ko te ir runa — vajag pajautāt pašiem cilvēkiem! Vai pie mums kāds ir prettiesiski atlaists no darba un pēc tiesas lēmuma paņemts atpakaļ?

K. Zubkāne: — Jūsu vadīšanas laikā šādi gadījumi ir bijuši. (Redakcijai ir informācija par viņu skaitu un profesijām — L. L.) Jāsaprot tīri cilvēciski, ka lielākajā daļā no šiem gadījumiem cilvēki aiziet šādu attiecību dēļ. Un, pat izcīnot savu taisnību, neatgriežas darbā, jo tas ir nepatīkami.

Jautājumi apvienībai «Mēs — Mērsraga novadam»: — No kādiem līdzekļiem plānojat palielināt pašvaldības iestāžu un struktūrvienību darbinieku algas vismaz par desmit procentiem? Kam šajā gadījumā nāksies savilkt jostas?

R. Šiliņš: — Vienīgā iespēja, kā to izdarīt, veikt to par pašvaldības budžeta līdzekļiem, citu līdzekļu nav. Šīs algas obligāti ir jāpalielina — tas jau bija plānots šajā gadā, bet, tā kā nav izdarīts, noteikti jāizdara nākamgad. Daļai cilvēku ar pietiekami lielu atbildību, tai skaitā, arī finansiālo, algas uz papīra ir nedaudz virs 200 latiem — tās ir kritiski zemas! Arī no ētiskā viedokļa tas ir amorāli, tāpēc pašvaldībai ir jādara viss, lai algas palielinātu. Lielākās algas es objektīvi neredzu iespēju pagaidām celt. Ja būs iespēja, darīšu visu, lai šīs algas tiktu paceltas, citādi cilvēkiem nevaru acīs skatīties. Man ir kauns, ka cilvēki, kuri strādā novada labā, piedevām — labi strādā, par savu darbu saņem tik mazu algu.

— Vai kādam citam tad kaut kas netiks atņemts?

R. Šiliņs: — Kopējā summa vēl ir jāsarēķina, taču tā nav tik liela, lai pašvaldība, prātīgi plānojot, nevarētu finanšu līdzekļus iedalīt.

K. Zubkāne: — Uzskats, ka, paceļot kādam algu, citam kaut kas ir jāatņem, tikai pirmajā brīdī liekas vienīgais variants. Patiesībā tā nav — skatoties uz ļoti daudzām izdevumu pozīcijām, kuras var tikt optimizētas saimnieciskajā darbā ikdienā, dod iespēju šo naudiņu izmaksāt algu veidā. To var izdarīt vienkārši — prātīgi saimniekojot.

— Kādā veidā tiks nodrošināta ekonomiskās efektivitātes pamatprincipu ievērošana novada budžeta plānošanā un īpašumu apsaimniekošanā?

R. Šiliņš: — Plānojot novada budžetu, tam obligāti ir jābūt sabalansētam, bet, kā liecina līdzšinējā pieredze, gada laikā vismaz divas vai trīs reizes ir nācies veikt budžeta grozījumus, jo parādījušies dažādi neplānoti tēriņi. Līdz ar to ir daudz nopietnāk, ar lielāku atbildību jāveido budžets. Jāsaprot, ka neviena novada iestāde nav pārāka par citām, budžeta plānošanai jābūt koleģiālai. Nevar būt tā, ka vienam ir stipri vairāk, bet citam — mazāk. Jāapzinās, ko varam un nevaram atļauties. Grozījumi bieži vien rodas no tā, ka budžets ir neprecīzi saplānots — gada griezumā tas beigās rezultējas vairākos desmitos tūkstošos latu. No tā ir jācenšas izvairīties — jo mazāk budžeta grozījumu un precīzāk izdodas to piepildīt, jo labāk.

Apvienība «Demokrātiju visiem» jautā apvienībai «Mēs — Mērsraga novadam»: Vai novada kopējās parādsaistības kopš 2011. gada ir pieaugušas vai sarukušas?

R. Šiliņš: — Tas turpinās apmēram vienādā līmenī, nedaudz sarūkot. Taču — tikai nedaudz!

Apvienība «Mēs — Mērsraga novadam» jautā apvienības «Demokrātiju visiem» pārstāvim L. Karlsonam: — Tā kā tu vienmēr apgalvo, ka esi ļoti saimniecisks novada vadītājs, pēdējā laikā regulāri vēlu vakaros un agri no rīta braucot uz darbu cauri Mērsragam, redzu degam ielu apgaismojumu. Cik ekonomiski pamatoti ir tas, ka gaisma visā ciemā deg no pusdesmitiem vakarā, kā arī no rīta piecos, kad ārā jau ir pilnīgi gaišs?

L. Karlsons: — Tas ir šausmīgi neekonomiski, un tā ir mana kļūda, ko atrisināšu jau šodien pat! Būtu tu piezvanījis trīs dienas ātrāk, situācija jau būtu izlabota.

— Ko abas apvienības gribētu novēlēt saviem vēlētājiem?

R. Šiliņš: — Nāciet uz vēlēšanām, sēžot kaktiņā un burkšķot, neko nevar atrisināt! Jo vairāk cilvēku atnāks un izteiks savu viedokli, jo labāk, galu galā — mūs šeit ievēl cilvēki un mēs esam tādēļ, lai strādātu viņu labā.

K. Zubkāne: — Novēlu skatīties dziļāk, būt nopietniem! Skatīties, vai tā laipnība, ar ko jums nāk pretim cilvēks, ir patiesa un neviltota, vai vārds, ko viņš jums pasaka, nav meli. Es ļoti aicinu cilvēkus būt nopietniem un novērtēt patiesību, nākot uz vēlēšanām; katrs cilvēks, kas atbalsta mūs, ir ļoti svarīgs.

Ā. Logina: — Aicinu cilvēkus nākt uz vēlēšanām, izteikt savu viedokli! Padomāt par to, kā mēs dzīvojām pirms trīs gadiem un kā dzīvojam šodien; vai gribam stagnēt kā mūsu piejūras pļavas, vai — iet uz priekšu kā mūsu ciema centrs!

L. Karlsons: — Piekrītu Kristīnes aicinājumam: mērsradznieki, nāciet 1. jūnijā uz vēlēšanām, jo ikkatrs ir svarīgs! Savulaik esam iztirgojuši savu estrādi, skolas sporta zāli, ūdenstorni un kultūras namu — pietiek vienreiz! Šogad un pagājušogad, jaunajos laikos, tikai atgūstam un atjaunojam. Bet 1. jūnijā ar vēlēšanām vien cauri netiksiet — pēc nobalsošanas dosimies uz Jēgerleju, jo Mērsragā būs Dziesmu svētku ieskaņas koncerts ar 200 dziedātājiem! Arī tur katrs ir svarīgs.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Mērsrags, Pašvaldību vēlēšanas
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----