Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2019
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2019
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2019
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2019
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2019
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2019
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 1
Marts 2020
24 25 26 27 28 29 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2020
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2020
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2020
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2020
 
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

TUVOJAS VĒLĒŠANAS. Rojas novada domes deputātu kandidāti atbild uz «Talsu Vēstu» jautājumiem 28.05.2013

Laima Landmane
laima@talsuvestis.lv
63223336
Mairita Balode
redaktors@talsuvestis.lv
63291189

20. maijā «Talsu Vēstis» uz apaļā galda diskusiju aicināja Rojas novada visu trīs vēlēšanu apvienību pārstāvjus. Katra saraksta pārstāvim bija jāatbild uz četriem redakcijas sagatavotiem jautājumiem, kā arī uz vienu jautājumu par priekšvēlēšanu programmu. Tikšanās noslēgumā katras apvienības pārstāvis varēja uzdot vienu jautājumu kādai no konkurējošajām apvienībām. Atbildes publicējam sarakstu numuru secībā.

Sarakstu ar pirmo numuru — Latvijas Zaļo partiju — pārstāvēja Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, centrisko partiju «Latvijas zemnieku savienība» — SIA «Kurzemes sēklas» eksporta vadītājs Jānis Žoluds un SIA «Dižbute» valdes loceklis Oskars Mitenbergs. (Latvijas Zemnieku savienības pārstāvis Jānis Žoluds bija ieradies arī ar savas partijas atbalstītāju — kāda laikraksta pārstāvi, bet, tā kā «Talsu Vēstis» bija uz tikšanos aicinājušas tikai deputātu kandidātus, šim atbalstītājam piedalīšanās tika liegta.) Nacionālo apvienību ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»» pārstāvēja Rojas novada domes apvienotās būvvaldes vadītājs Agris Jansons.

— Kurš šobrīd ir sāpīgākais jautājums novadā? Kā domājat to risināt?

E. Kārkliņa:— Es domāju, ka tāda jautājuma, ko varētu saukt par sāpīgu, šobrīd pašvaldībā nav. Ir iesāktie darbi, un tos ļoti labi var redzēt — tā ir Celtnieku ielas rekonstrukcija, šonedēļ sāksies Talsu ielas pārbūve, un ir virkne citu dažādu projektu, kuri ir iesākti. Nekādā ziņā tos nevar saukt par sāpīgiem, jo viss rit savu gaitu saskaņā ar termiņiem, saskaņā ar to, kas ir plānots vai nu mūsu programmā, vai pašvaldības attīstības plānos.

J. Žoluds: — Es piekrītu Evai, ka pašvaldības problēmas risinās. Uzskatu, ka sāpīgākais jautājums ir Selgas iela, tā ir lielākā problēma mūsu novadā, lai gan tas ir valsts ceļš. Ir jāstrādā, jālobē un jādara viss iespējamais, lai to sakārtotu. Šo problēmu jau risinām no 2004. gada, kad Lauku ceļu attīstības programmā bija paredzēti divi miljoni Selgas ielas sakārtošanai ar visu tiltu. Repšes kungs nāca pie varas, likvidēja ceļu fondu, un mēs esam tur, kur esam. Neatkarīgi, kurus no mums ievēlēs, bet visiem deputātiem būs pie šī jautājuma jāstrādā.

A. Jansons: — Piekrītu, ka viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir šis ceļš, kas savieno Roju gan ar Talsiem, gan Kolku un Rīgu, mūsu teritorijas robežās šis ir viens no ceļiem, kas ir bēdīgā stāvoklī. Šo jautājumu risinot, varam pielikt savu spēku, sūtot attiecīgām institūcijām vēstules vai uzaicinājumus, lai pievērš lielāku uzmanību. Nākamais sāpīgais jautājums, par ko arī tiek domāts šodien pagasta domē, ir meliorācijas sistēmas ierīkošana pašā ciematā, arī Melnsilā un citās vietās, kur izjukuši vecie grāvji, vecās meliorācijas sistēmas, un tādēļ ir pacēlies gruntsūdens visā apkārtnē. Līdz ar to notiek appurvošanās, slīkst cilvēkiem dārzi, pagalmi un mājas, bet lēnām jau pie šīs problēmas tiek strādāts. Šo darbu kavē privātie īpašumi: jebkura rakšana un cita darbība jāsaskaņo ar katru īpašnieku. Darbība jāsaskaņo arī ar vides pārvaldi, jo mēs dzīvojam aizsargjoslas teritorijā. Vēl viens sāpīgs jautājums, manuprāt, no zemes reformas laikiem ir servitūta ceļi — gan lieli, gan mazi. Pat ceļš, kas veda gar vairākām mājām, palika kā servitūta ceļš, un to nevajadzēja tādā veidā atstāt — tam vajadzēja būt pašvaldības ceļam, ko var remontēt, taisīt, paplašināt, lai nebūtu strīdus jautājums. Zemes reforma ir pagājusi, un mēs tagad sastopamies ar tām neatrisinātajām problēmām. Tagad mums tās jāatrisina, tas prasīs ilgu laiku. Esam iekārtojuši skaistas atpūtas vietas Kaltenē, Valgalciemā, Gipkā, Melnsilā, bet vēl palikušas dažas vietas, kur ir strīdīgs jautājums par piekļuvi jūrai, lai cilvēki varētu peldēties, atpūsties, jo zeme ir norobežota ar īpašumiem. Vēl jau problēmas ir tādas, ko pašvaldība diez vai var tik vienkārši atrisināt, jo tas ir valsts jautājums — par iedzīvotāju palikšanu un strādāšanu šeit mūsu ciematā.

— Kā palīdzēsiet radīt jaunas darbavietas? Vai un ar ko piesaistīsiet jaunus cilvēkus?

E. Kārkliņa: — Rojas pašvaldība strādā saskaņā ar likumu par pašvaldībām, un tajā nav noteiktas funkcijas, ka pašvaldībai ir jārada jaunas darbavietas. Darbavietas rada uzņēmēji, un pašvaldība ar saviem resursiem var palīdzēt uzņēmējiem vai nu ceļu nogreiderēt, vai ierīkot elektrības stabus tuvāk uzņēmējdarbības vietai, kad tiek kārtota apgaismes sistēma Bet par jauno cilvēku piesaisti runājot — jaunajiem ir pašiem jānāk ar savu iniciatīvu uz pašvaldību. Ir pozitīvie piemēri, kad cilvēks piedāvā to, ar ko viņš izvēlējies savu dzīvi saistīt. Kaut vai Jānis Bērziņš, kurš vēl studē arhitektūru,— viņš atnāk uz pašvaldību un piedāvā, vai nevajag kaut ko palīdzēt saistībā ar Eiropas projektiem, kaut ko uzskicēt vai ieplānot. Vasarā, pateicoties Jānim, Rojā notiek arhitektu simpozijs. Vēl tāds pozitīvs piemērs ir Jurģis Krāsons, kurš nāca ar savu piedāvājumu, un nu ir izveidojies kino festivāls «RojaL». Jauns cilvēks, kurš strādā skolā, ir Evita Maure, kas ir saistīta gan ar televīziju, gan ar mājaslapas veidošanu vidusskolā. Neviens jaunais cilvēks, kas ir nācis ar saviem piedāvājumiem uz pašvaldību, nav projām raidīts. Bet tas tāpat kā ar uzņēmējiem — ja cilvēks ir nācis ar savu ideju, viņam jāprot par to pastāvēt.

J. Žoluds: — Pašvaldībai ir jānodrošina infrastruktūra — ceļi, elektrība, ūdens, kanalizācija. Un, ja ir infrastruktūra, tad ir arī uzņēmējam vieta, jo uzņēmējs nāks tajā vietā, kur ir normāli ceļi, normāli sakārtotas lietas. Runājot par jaunajiem, pašvaldībai ir iespējas rīkot konkursus un šos jauniešus aicināt. Arī mūsu sarakstā ir jauni cilvēki tikai tāpēc, ka esmu sapratis, ka laiks ir laiks, gadi iet, un kas tad nāks vietā? Lai jaunajiem, ja viņi tiek par deputātiem, veidojas pieredze. Ikdienā viņi varbūt vēl daudzas lietas nesaprot, bet idejas viņiem ir, arī izglītība ir, tā ka atliek vien darīt visu, lai jaunie nāk vietā.

A. Jansons: — Par jauno cilvēku piesaisti runājot — jaunieši izmācās un ļoti maz atpakaļ atgriežas. Mēs esam zvejnieku un zivju apstrādātāju novads. Strādā vietējie, bet lielākā daļa strādnieku tiek vesta no citiem novadiem, jo tas ir darbs, kas ne visiem patīk, un, ja cilvēkam nav kur dēties, viņš beigās dodas uz cehu un tur strādā. Sīko pakalpojumu veikšanā — vai tā ir labiekārtošana, vai zāles pļaušana — mēs ņemam tos, kas šeit uz vietas grib to darīt un vairāk vai mazāk nopelnīt. Neviens netiek piesaistīts no Latgales vai Zemgales. Skumji gan, ka gadījumos, kad notiek šie konkursi par pašvaldības pasūtījumu darbu veikšanu, vinnē firmas, kas piedāvā zemākās cenas, un zemāko cenu piedāvājumi nāk no Zemgales, no Vidzemes puses, savukārt mūsu būvnieki atkal strādā citā pusē — Zemgalē, Vidzemē… Neloģiski, jo līdz ar to nodokļi visi aiziet tur, kur dzīvo un strādā šie strādnieki.

— Kādā veidā plānojat attīstīt novada nozīmīgu objektu — ostu?

E. Kārkliņa: — Jāsāk ar vēsturi. Pamatojoties uz to, ka Rojas ostai ir pusmiljons liels valsts galvots kredīts, bet valsts šīs kredītsaistības nepilda un ostai pašai kaut kā jāķepurojas, jau 2011. gadā mēs ar ostas pārvaldnieku sākām caur Ministru kabinetu virzīt jautājumus par ostas privatizāciju, par zemes atsavināšanu zem ēkām. Bet pēc 2011. gada nāca slavenais Zatlera kunga rīkojums numur 2, un tā rezultātā notika izmaiņas gan Ministru kabinetā, gan ostu asociācijā, un visās ostās valdēs gribēja strādāt Reformu partijas pārstāvji, tāpēc arī tālāk šis jautājums mums netika virzīts. 2012. gadā izdevās panākt, ka Ministru kabinetā atkārtoti skata šo jautājumu, un tas pašreiz ir tādā statusā, ka notiek mērīšanas darbi ostā un ir sākts process, kad uzņēmējiem, kam atrodas šeit būves, būs iespēja zemi atpirkt. Savukārt mēs par šo naudu varēsim dabūt nost šo valsts galvoto kredītu un līdz ar to visu naudu, kas ienāk ostā no jahtām un kuģiem, ieguldīt ostas attīstībā. Osta jau pašreiz attīstās, ir uzcelts jauniešu burāšanas centrs, un jaunnedēļ sāks celt sanitāro mezglu. Upes krastā ir uzcelta arī laivu novietne. Tagad strādājam, lai varētu labiekārtot un attīstīt infrastruktūru ostas teritorijā. Tiek strādāts ar cilvēkiem, kas ir parādā nodokļus, līdz ar to ir sakustējies tirgus, ir pārdots viens no šiem objektiem ostā un likvidēts nodokļu parāds pašvaldībai, kas bija sakrājies kopā ar kavējuma naudām. Šovasar notiks regate, ir jau reģistrētas trīs jahtas, kas ienāks ostā 23. jūlijā, un jūlija sākumā būs burāšanas čempionāts, ka ilgs četras dienas. Pagājušajā gadā izdevās arī ostu padziļināt, jo tad, kad pavasarī iet ledus no upes, tas iet kopā ar smiltīm un nes ostu ciet. Ir izstrādāts attīstības plāns un noslēdzies iepirkums, ceturtdien ir ostas valdes sēde, un tur mēs tiekamies ar uzņēmumu, kas prezentēs savu ideju ostas attīstībai.

O. Mitenbergs: — Runājot par ostas attīstību, varētu izmantot to ostas teritoriju, kas ir starp abiem moliem, kur niedrēs perē trīs pīles un čūskas dzīvo. Kādreiz tur bija plānots malkas laukums, ja nemaldos.

J. Žoluds: — Jāpiestrādā pie tā, lai atgrieztos tas fenomens, kas bija, kad tūristi brauca uz mielastu Zvejnieku sētā, ko daudzi atceras. Bet, kopumā runājot par ostu, es domāju, ka nav jau nekāds noslēpums, kāpēc reformisti gribēja piedalīties Rojas ostas valdē — viņi domāja, ka Rojas un Engures ostā, tāpat kā Rīgā un Ventspilī, valdes locekļiem maksā lielas algas. Un, kad uzzināja, ka Rojā valdes locekļiem nemaksā ne santīma, tad uzreiz atkrita tā gribēšana darboties. Par zemes atsavināšanu jau tika runāts pirms gadiem desmit, un nu beidzot tik tālu panākts, ka kaut kas notiek, jo uzņēmēji jau sen grib izpirkt šo zemi no valsts. Piekrītu Oskaram par viņa minētās teritorijas izmantošanu. Jāstrādā pie tā, lai uzņēmēji nāktu iekšā ostā.

A. Jansons: — Jebkurai lietai ir sava kapacitāte, arī Rojas ostai. Cik var būt liels apgrozījums, vispirms jāizvērtē. Ostas valde sastāv no deputāta, pašvaldības un ministrijām. Es uzskatu, ka šis sastāvs no ministrijām, izņemot Satiksmes ministriju, mazās ostās nav vajadzīgs. Ir jābūt skaidrai pašai savai ostas valdes nostājai, ko grib darīt un ko attīstīt. Rojas osta tomēr ir neliela. Mums pamatā ir zvejas kuģu apgrozījums, par zvejas kuģu ienākšanu un iziešanu tiek maksāts, bet no jahtām šajā ziņā ieguvums nav liels, tas vairāk ir prestiža jautājums. Ostas teritorija ir sadalīta, bet ne visi, kas šo zemi paņēmuši nomā, darbojas ar tādu atdevi, kā gribētos. Nedarbojas septītā, astotā, devītā piestātne, tās vēl nav nodotas ekspluatācijā, bet būtībā var jau darboties. Notiek tiesvedība, par īpašuma tiesībām tur cīnās divas bankas. Netiek vesela teritorija izmantota, kas būtu izmantojama jebkuru kravu vešanai. Pirmā piestātne, kur darbojas SIA «Laskana», ir pašvaldības piestātne, kas tika uzbūvēta, bet arī nav nobeigta. Tas būtu jāattīsta līdz galam. Tas, ka tiek pārdota zeme zem ēkām, kur darbojas uzņēmumi, ir pareizs risinājums, lai tiktu no kredīta vaļā. Vajadzētu izvērtēt darbību, vai nākotnē būtu jāattīsta dienvidu mola rajons, kur senos laikos bija domāts attīstīt teritoriju jahtām, burāšanai un kas laika gaitā aizaudzis. Ja kāds investors radīsies, jādod iespēja tur attīstīties.

— Kā atbalstīsiet vietējo uzņēmējdarbību?

E. Kārkliņa: — Rojas pašvaldībā vietējie uzņēmēji ļoti daudz izmanto attīstības nodaļas pakalpojumus, startējot ar dažādiem Eiropas projektiem. Nodaļas darbinieces Agnese un Ligita ir visus šos normatīvos aktus izstudējušas un var konsultēt vietējos uzņēmējus Eiropas resursu piesaistē. Šo pakalpojumu izmanto, piemēram, «Būvserviss» un arī šeit sēdošajam «Dižbutes» īpašniekam Oskaram Mitenbergam, projektā startējot uz Eiropas naudām, palīdzēja novada domes attīstības nodaļa. Un ar to mēs esam ieguvēji visi, jo Rojā ir savs zivju kiosks, kur iespējams zivis iegādāties. Jebkuram uzņēmējam, kurš ieradies pašvaldībā ar kādu sasāpējušu jautājumu, mēs savu resursu un iespēju robežās palīdzam to risināt. Pašvaldībā ir arī ekonomisko jautājumu speciālists, kas jau ir konsultējis ap 20 uzņēmēju, protams, tie nav liela apjoma uzņēmumu īpašnieki, lielā darba devēji, bet arī nelielam uzņēmējam konsultācija palīdz. Pateicoties šim speciālistam, esam nodibinājuši Rojā tūrisma biedrību un apvienojuši visus uzņēmējus, kas nodarbojas gan ar ēdināšanu, gan naktsmītnēm, gan apsaimnieko tūrisma objektus. Tūrisma biedrības biedri maksā diferencētās biedru naudas, kur katram viņu latam pašvaldība liek pretī savu latu, un ir izveidojies pietiekams fonds, lai varētu startēt Eiropas naudu piesaistē.

O. Mitenbergs: — Jauno vietējo uzņēmēju ir ļoti maz, jo visi jau baidās ko uzsākt. Daudzi jaunie aizbrauc. Vakar aizvedu brāļa puiku uz lidostu, viņš mēnesi strādās Zviedrijā. Pirms dažām dienām no «Latvijas Avīzes» arī uzdeva jautājumu, kā gada laikā man kā uzņēmējam veicies; pateicu, ka tam jaunajam uzņēmējam nemaz tik viegli mūsu valstī nav, jo valsts atbalsta nav nekāda. Valstij vajag tikai nodokļus. Pagājušā gada 1. jūnijā reģistrēju uzņēmumu, atsūtīja apliecību no Ventspils, ka uzņēmums ir reģistrēts, un 3. datumā jau no Talsu Hipotēku bankas atnāca vēstule: ļoti priecājamies, ka jūs esat jaunais uzņēmējs, valsts dod palīdzību. Es pēc dažām dienām aizbraucu uz banku un teicu, ka man vajadzētu drusku paņemt kredītu, lai varētu attīstīt uzņēmumu tālāk, un tad uzreiz — vajadzīgs biznesa plāns! Es saku — man ir veikals, kur pārdot zivis, gribu iegādāties preci, kāds tur biznesa plāns! Nē, vajadzīgs biznesa plāns, sešu mēnešu laikā izskatīšot un tad nolems — būs kredīts vai ne. Tai pašā laikā televīzijā reklamē — taisiet savu uzņēmējdarbību, valsts palīdzēs! Bet gada laikā atbalstu no valsts neesmu jutis. Tāpat jau uzņēmējdarbībā iet visādi — brīžiem turas virs ūdens, brīžiem jau ūdens gandrīz smeļas mutē. Cik pašvaldība var, tik palīdz. Meita man uzņēmumā ir otrs valdes loceklis, gribēja paņemt kredītu, atbilde bija — diemžēl nevaram to dot, jo jūsu uzņēmums ir pārāk mazs.

J. Žoluds: — Svarīga ir pašvaldības komunikācija ar uzņēmēju. Jāiet kopā ar uzņēmējiem, jo tās idejas, kas viņiem ir, mums šad tad no viņiem jāpaņem. Savā laikā arī darīju to, aicināju uzņēmējus kopā. Uzņēmēji arī jānominē, piemēram, «Lielākais nodokļu maksātājs iepriekšējā gadā», kā tas bija agrāk. Uzņēmēji paši saka, lai pašvaldība viņus aicina kopā. Reizi mēnesī vai ceturksnī jārīko tikšanās.

A. Jansons: — Divdesmit gados, kopš esam patstāvīga valsts ar savu domāšanu, savu tirdzniecību un ražošanu, jebkurai iecerei, kas nākusi no iedzīvotāju puses, — vai atverot mazu veikalu, vai darbnīcu, vai ražotni, griežoties pašvaldībā ar lūgumu to atļaut īstenot, šī atļauja tiek dota. Cik atceros, nekad šis jautājums nav palicis neizskatīts, ignorēts vai dota negatīva atbilde. Lai mēģina — kas notiks, notiks! Paiet gads vai divi, un mēs redzam, vai uzņēmums ir vai nav noturējies, vai turpina savu darbību tālāk. Un šodien jau tiek dota iespēja mācīties, gan iziet bezdarbnieku apmācības, gan papildināt zināšanas citos kursos.

— Kādā veidā plānojat likvidēt sabrukušās ēkas un graustus pašvaldības teritorijā?

E. Kārkliņa: — Droši vien, tas notiks ne vardarbīgā, bet likumīgā ceļā. Likums paredz, ka pašvaldībai ir jānodrošina tāds pakalpojums kā būvinspekcija un būvvalde — ir jāvēršas šajā institūcijā ar iesniegumu, informējot par šiem graustiem vai aizdomām par to, ka tie varētu būt grausti. Pēc tam kad būvinspektors objektu apskata un dod savu atzinumu, viņš raksta pašvaldībai iesniegumu, kuru skata domes sēdē, kur tiek saņemts atzinums, vai šis grausts ir nojaucams vai konservējams. Pašvaldībai tādu resursu nav, lai visus ar būvinspektora atzinumu nozīmētos objektus nojauktu un pēc tam uzņēmējam piestādītu rēķinu. Neviena pašvaldībai piederoša ēka gan nav grausts — tas viss pieder privātpersonām, līdz ar to galarezultātam ir jābūt tādam, ka uzņēmējam, kuram ēka pieder kā privātpersonai, tomēr ir jāatbild par šo īpašumu.

— Roju skaistāku nedara arī siltumnīcas, kas redzamas, iebraucot ciematā no Talsu puses. Vai par tām kādreiz ir domāts?

E. Kārkliņa: — Jā, tur ir sastādīti vairāki protokoli, vairākkārt uzliktas arī soda naudas, taču, kā ierodas pašvaldības policija, īpašnieks lēnā garā ar tačku vāc un stumj prom stiklus, pamatojot, ka nav resursu. To pašu viņš raksta paskaidrojumā. Te jau parādās privātīpašuma princips: viens ir tas, ka man pieder īpašums, otrs — man ar to ir jātiek galā. Rojā gan šādu graustu ir maz, tomēr pie šo jautājumu risināšanas ir jāstrādā.

J. Žoluds: — Tas ir mazo apdzīvoto vietu sindroms — kurš būs tas sliktais, kurš uzliks sodu pašu novada iedzīvotājiem?

O. Mitenbergs: — Bet šos stiklus nekur arī neņem pretim! Un, ja ņem, tad nemaksā.

— Kā praksē plānojat ieviest precīzu dzeramā ūdens uzskaites kārtību, ja lielākajai Rojas iedzīvotāju daļai joprojām nav ierīkoti ūdens skaitītāji?

A. Jansons: — Šis jautājums ir risināms ļoti vienkārši: stingrāk jāpaskatās, kāpēc to nav un kāpēc ūdens pietrūkst! Novadā ir rekonstruēta lielākā daļa ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu, taču vēl palikuši to sānu pievadi, kas ir ap trīsdesmit gadu veci. Jābūt stingrai nostājai — tas jādara uzņēmumam, kas pārvalda šo jomu, proti, SIA «Rojas DzKU». Kontrolēt, manuprāt, ir pienākums numur viens, jo novada iedzīvotāji saņem no ciema attīrītu, labu dzeramo ūdeni. Un tāpēc par to jāmaksā tik, cik jāmaksā, par to visu jābūt skaidrībai. Kad daudzdzīvokļu mājai savulaik uzlikām kopīgu ūdens skaitītāju, sadalot patērēto ūdens daudzumu uz visiem mājas iedzīvotājiem, cilvēki sāka saprast, ka tomēr jāliek atsevišķs ūdens skaitītājs, jo vieglāk norēķināties un konkrēti redzams, cik ūdens patērēts. Runājot par pārbaudēm, dzīvojot mājā, kur ar skaitītāju un norēķināšanos par patērēto ūdeni viss ir kārtībā, pārbaudītājs ieradās tikai pēc gadiem pieciem, lai noskaidrotu, vai šie rādītāji saskan. Tas nozīmē, ka pārbaudīt vajag biežāk. Taču tas ir sakārtojams jautājums — katram, kurš lieto šo ūdeni, ir jāpastāsta, kādas varētu būt izmaksas.

J. Žoluds: — Pārbaudot kontrolieris atrada kādu privātmāju, kuras iemītnieki par ūdeni nebija maksājuši ilgus gadus, iekrājoties parādam 1000 latu apmērā, citai tas savukārt bija 500 latu liels. Tas nozīmē, ka cilvēki tīšuprāt nemaksā, uzskatot, ka nekāds sods par to nebūs.

— Kādā veidā plānotas intensīvākas sarunas ar valsts iestādēm par ceļu sakārtošanu Rojas novadā, ja zināms, ka tie šobrīd ir ļoti sliktā stāvoklī?

J. Žoluds: — Jāsāk ar to, ka valstī nav reģionālās politikas! Kad šis jautājums savulaik tika risināts rajona līmenī, jau tad katram sava kabata bija tuvāka — ja pieminējām, ka Rojā vajag jaunu stadionu, citi teica, ka viņiem arī vajag! Kamēr valsts reģionālā politika nebūs salikta pa plauktiem, visu laiku būs jālobē, jābrauc uz ministrijām un jāsit cauri, lai tiktu iekšā kaut kādā vilcienā. Vienubrīd finansējumu deva tranzīta ielām, kas atrodas pilsētā, — varbūt pilsētas karogs jāpaceļ arī Rojā?

E. Kārkliņa: — Ar šo lobēšanu neko nevar panākt, jo tas ir instruments lielajām pilsētām, kas atrodas tuvu augstākstāvošajām ministrijām vai pat Saeimai. Kurzemes reģiona attīstības plānošanas administrācijas kopā sanākšanas reizēs esam plānojuši, kā vajadzētu attīstīt Kurzemē šo ceļu tīklu: rakstījām plānus, kur vienai pašvaldībai bija iespējams ielikt divus grantētos un vienu asfaltēto ceļu, pašvaldību vadītāji cits citu pat pieskatīja, lai tikai kāds neieliktu kādu jaunu ceļu. Izcīnījāmies divus mēnešus, gala rezultātā tapa dokuments ar kilometru uzskaiti, summām un ceļu garumiem, kas tika iesniegts gan Ministru kabinetā, gan Saeimā, esam bijuši arī Satiksmes ministrijā, viss beidzās ar to, ka tikām līdz valsts sekretāram. Pagāja divi mēneši, nomainījās valsts sekretārs, pēc četriem mēnešiem nomainījās arī ministrs. Ir jāsaprot, ka esam maza pašvaldība.

J. Žoluds: — Manuprāt, kurzemnieki ir pārāk mierīgi, salīdzinot ar vidzemniekiem, kas sarīkoja piketu pie Saeimas!

— Vai satiksmes ministrs kādreiz vispār ir izbraucis pa Selgas ielu Rojā?

E. Kārkliņa: — Mūsu Selgas iela, salīdzinot ar citām Latvijas vietām, nav nemaz tik traka, citur ir vēl nenormālāk — nevar pat saprast, vai tas ir grantētais vai asfaltētais ceļš! Lielākajai daļai, kas šeit bļaustās, nav, ar ko salīdzināt, iespējams, viņi tālāk par mūsu novada robežām pēdējos trīs četrus gadus nav bijuši. Latgalē un Vidzemē ir vēl trakāk.

J. Žoluds: — Savulaik Gorbunova kungs, apciemojot Roju, solīja, ka viņa nākamās vizītes laikā ciemata galvenā iela būs kārtībā. Nepagāja gads, kad viņš ieradās pie mums otrreiz. «Jāni, šoreiz es kafiju maksāju tev, jo pievīlu,» man teica ministrs. Domāju, ka visi satiksmes ministri ir braukuši cauri Rojai.

E. Kārkliņa: — Pašreiz tiek remontēti ceļi un redzams, ka atjauno tikai seguma virskārtu. Varam iedomāties, ko nozīmēs, ja mūsu Selgas ielas bedrēs ieliks iekšā asfaltu… Tur ir ne tikai virskārta jānoņem, bet arī jāsakārto caurtekas.

A. Jansons: — Ceļu pašreizējo slikto stāvokli noteikti var saistīt ar kravu apgrozījumu Rojas un Mērsraga ostā. Mūsu puses ceļi ir būvēti uz smilts kārtas virsmas, kuru noturība ir švakāka, salīdzinot ar Vidzemi vai Zemgali; slodžu dēļ tiek bojāta ceļu virsējā kārta, asfalta segums, un rezultāts ir redzams… Mašīnu apjoms ir pieaudzis, ielas netiek labotas, un te nu mēs esam. Salīdzinot ar ceļiem citos Latvijas novados, manuprāt, mums ir vissliktākie.

J. Žoluds: — Kāpēc pagājušogad uzklāja jaunu segumu ceļa posmā «Roja — Melnsils»? Tāpēc, ka tur brauc džipi! Būtu to labāk uzklājuši maršrutā «Roja — Talsi», kaut līdz Valdemārpilij! Sliktie ceļi noteikti ir viens no sāpīgākajiem novada jautājumiem. Ikviens, kurš iebrauc Rojā, jautā: «Kas pie jums te notiek?!» Viņi jau nesaprot, ka šī Selgas iela ir valsts pārziņā. Daudzi tagad brauc apkārt pa Miera ielu, tādējādi čakarējot mūsu, pašvaldības, ceļu.

Centriskā partija «Latvijas zemnieku savienība» uzdod jautājumu Latvijas Zaļajai partijai: — Kā risināsiet jautājumu par sabiedriskajām tualetēm Rojas centrā un likvidētajiem sadzīves atkritumu konteineriem, kuri tika apsaimniekoti par nodokļu maksātāju naudu?

E. Kārkliņa: — Rojas bijušā autoosta šobrīd klasificējas kā vienkārša autobusu piestātne, piemēram, tāda kā Rudē vai Kaltenē. Tā kā tās viena trešdaļa pieder pašvaldībai, bet pārējās — uzņēmējam, mūsu trešdaļa aptver gan kādreizējo uzgaidāmo telpu, gan arī šīs tualetes. Tualešu uzturēšana vidēji mēnesī pašvaldībai izmaksāja 900 latu — tur vajadzīgs gan ūdens un kanalizācija, gan ziemā siltums un alga cilvēkam, kas tās pieskata. Uzgaidāmajai telpai lielais logs jau ir izpuvis, tāpēc nepieciešams remonts. Tā kā tie ir diezgan lieli ieguldījumi un uzņēmējs ir izteicis interesi mūsu trešdaļu atpirkt, virzām šo lietu pašvaldībā, lai, savu trešdaļu pārdodot, iegūtu naudu. Selgas ielas ceļmalā tiks uzstādīts no ostas teritorijas pārvestais vagons, kas līdz šim darbojās kā sanitārais mezgls — pēc apšūšanas tas iegūs labāku izskatu, tur arī būs šīs publiski pieejamās tualetes.

Cilvēkiem ir jāskaidro, ka atkritumu šķirošana nav pakalpojums, kas pašvaldībai būtu jāuzsauc! Vienīgā lieta, ko tā vēlas no daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, lai viņi sanāk kopā un izvēl māju vecākos, godprātīgāk rūpējoties par saviem īpašumiem. Konteineru jautājums ir tieši tāds pats. Pašvaldība kontrolēs un skatīsies, vai visām mājsaimniecībām ir noslēgti līgumi par atkritumu apsaimniekošanu. Tas nav solīdi pret tiem iedzīvotājiem, kuri maksā par šo pakalpojumu; kad atkritumi tiek vesti ārā no mājām, tos liek konteineros, par ko maksā pašvaldība, un nav tik svarīgi, vai tā ir vai nav nodokļu maksātāju nauda. Ir jābūt šai attieksmei: ja reiz visiem ir jāizved atkritumi un jāslēdz līgumi, tas attiecas uz ikvienu novada iedzīvotāju. Cilvēki negodprātīgi rīkojas arī mazo ciemu stāvlaukumos, kur vasarā izvietojam papildu konteinerus. Visu laiku pašvaldība maksā gan par Kaltenes putnu takā, gan Melnsila stāvlaukumā izvietotajiem konteineriem — neuzskatu, ka Rojas centru vajadzētu pārvērst par publisko atkritumu izbēršanas punktu.

Nacionālā apvienība ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»» uzdod jautājumu centriskajai partijai «Latvijas zemnieku savienība»: — Vienu brīdi strādājot par komunālā uzņēmuma vadītāju, vai uzskati, ka uzņēmums ir jāpārveido?

J. Žoluds: — Uzskatu, ka šeit jāskatās piemēri kaut kur citur un nav jāizgudro ritenis no jauna. Manuprāt, pareizi nebija sadalīta šī apkopšanas jeb pļaušanas teritorija — Rojas iedzīvotāji nevarēja saprast, kāpēc komunālais uzņēmums bija nopļāvis teritoriju gar daudzdzīvokļu mājam, bet netika pļauta pašvaldībai piederošā teritorija. Uzskatu, ka pašvaldībai arī saimniecības daļai nav nepieciešama atsevišķa štata vieta, jo iespējama darba apvienošana. Ja komunālais uzņēmums ir pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība, ir jādod tam darbs visos iespējamos variantos. Liela problēma uzņēmumam ir savulaik iegādātais apkures katls, kurā jāiegulda milzīga nauda, lai tas varētu normāli darboties. Taču uzņēmumam noteikti ir jāpaliek kā pašvaldības kapitālsabiedrībai, to nedrīkst privatizēt.

Latvijas Zaļā partija uzdod jautājumu nacionālajai apvienībai ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»»: — Nosauciet trīs lietas, ar ko Roja var lepoties!

A. Jansons: — Roja jau no pašvaldības veidošanās pirmsākumiem savā izaugsmē un attīstībā var lepoties ar daudzām lietām! Viens no svarīgākajiem darbiem noteikti ir siltuma sakārtošana, tostarp, arī katlumāja. Tikpat svarīga ir arī ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmas sakārtošana, jo tīrs dzeramais ūdens pieejams gandrīz visiem novada iedzīvotājiem. Un, ja arī daudzi vēl nav sistēmai pieslēgušies, viņi ir sapratuši, ka to vajag izdarīt, jo kopumā izmaksas ir lētākas. Trešā labā lieta ir mūsu sakārtotais kultūras centrs, sporta iestādes, ļoti labā līmenī novadā ir arī sociālā dienesta darbs, jauniešu un bērnu iniciatīvu centri Melnsilā un Rudē, tāds drīzumā taps arī Kaltenē. Šīs ir pamata lietas, kas kalpo cilvēkiem. Tas nozīmē, ka tiek strādāts Rojas novada iedzīvotāju labā. Taču jāatceras, ka izpildvara un domes deputāts ir divas atšķirīgas lietas. Ja darbu vada un novada dzīves attīstību veido priekšsēdētājs un izpilddirektors ar savu komandu, deputāti seko līdzi un spriež par naudu, ko izdalīt novada dzīves veidošanai. Arī šī lietas vajag drusku pašķirot, izvērtējot notikumus, kas šajā sasaukuma periodā notikušas blakus novados. Katrs deputāts ir atbildīgs par savu balsojumu sēdē, domes vadītājs viens pats nevar izlemt jautājumus. Taču uzskatu, ka mums šīs lietas ir sakārtotas un jāturpina strādāt tālāk — lai būtu vairāk ziedu, smaidu un viss pārējais.

J. Žoluds: — Tiekoties priekšvēlēšanu laikā ar vēlētājiem, kāda kundze Kaltenē uzdeva interesantu jautājumu: «Mēs maksājam īpašuma nodokli, bet, vai tas atnāk atpakaļ?» Tad iedomājos, ka tas ir tikai normāli parēķināt šo summu uz katru mazo ciemu un atgriezt atpakaļ. Atbildēju, ka to var arī izdarīt.

E. Kārkliņa: — Šīs lietas tik vienkārši nevar nodalīt. Kaltenes iedzīvotāji brauc uz Roju, izmanto šejienes bibliotēku, pašvaldības policijas pakalpojumus, bērni mācās Rojas vidusskolā, arī Kaltenes ceļi tiek greiderēti.

A. Jansons: — Jāatceras, ka par to pašu nodokļu maksātāju naudu mūsu ambulances iekšpuse ir kapitāli izremontēta, cilvēkiem būs ērti un skaisti. Šobrīd gaidām komisiju, lai būvi varētu nodot ekspluatācijā, remontdarbos ir ieguldīta gan pašvaldības, gan Eiropas nauda. Tā noteikti būs vieta, ar ko varam lepoties un kura ir cilvēkiem vajadzīga. Mūsu novada bagātība noteikti ir arī abi bērnudārzi, mūzikas skola, stadions, sporta skola — par to visu ir jārūpējas, darbiniekiem algas jāsamaksā.

E. Kārkliņa: — Pašvaldība nevar radīt uzņēmējam draudzīgu vidi, ja valstī noteiktie nodokļi ir tik lieli. Kāpēc tad no Latvijas uzņēmēji dodas projām un reģistrē savus uzņēmumus citās valstīs, kur ir draudzīgāka nodokļu politika? Protams, cilvēki pēc krīzes ir noguruši un depresīvi, un vienīgais kungs Tēvs debesīs, kas vistuvāk pieejams, ir pašvaldība. Skumji, ka cilvēki, pirms gānās, nesaprot, kas ietilpst pašvaldības un valsts funkcijās.

O. Mitenbergs: — Manuprāt, galvenais, lai tie, kuri tiks ievēlēti, darbotos kā viena komanda, nevis veidotu visādas opozīcijas.

A. Jansons: — Cienījamie Rojas novada iedzīvotāji! Lūdzu, nāciet uz vēlēšanām! Jo — tās ir jūsu vēlēšanas un jūsu pienākums.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Roja, Pašvaldību vēlēšanas
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----