Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2019
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2019
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2019
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2019
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2019
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2019
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 1
Marts 2020
24 25 26 27 28 29 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2020
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2020
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2020
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2020
 
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

TUVOJAS VĒLĒŠANAS. Talsu novada domes deputātu kandidāti atbild uz «Talsu Vēstu» jautājumiem 29.05.2013

Inita Fedko
goldgrebere@inbox.lv
63223336
Paula Kārkluvalka
paulakarkluvalka@gmail.com
63223336

23. maijā uz «Talsu Vēstu» rīkoto apaļā galda diskusiju bija aicināti pārstāvji no partijām, kuras pretendē uz Talsu novada domi. Uz redakcijas sagatavotiem jautājumiem atbildēja un savu redzējumu izklāstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāta kandidāts un Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra Jaunsardzes departamenta 1. novada nodaļas vadītājs Dainis Karols; partijas «Talsu novada attīstībai» deputāta kandidāts, ķirurgs Andis Astrātovs; ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK»» deputāta kandidāte, a/s «Talsu autotransports» pasažieru pārvadājumu daļas vadītāja Ilze Indriksone; Reformu partijas deputāta kandidāte, Strazdes un Lībagu pagasta pārvaldes vadītāja Sandra Pētersone; «Vienotības» deputāta kandidāts, SIA «Agro Stende» direktors Dāvis Kalmanis un partijas «Reģionu alianse» deputāta kandidāts, Valdemārpils vidusskolas direktors Andris Dzenis. Nozīmīgas sanāksmes dēļ Ilzi Indriksoni diskusijas laikā nomainīja partijas pārstāvis, Talsu Valsts ģimnāzijas direktors Gundars Sebris.

Katram diskusijas pārstāvim bija jāatbild uz četriem kopīgiem jautājumiem, uz diviem katrai partijai individuālu jautājumu par tās programmu un darbību. Noslēgumā partiju pārstāvji varēja uzdot divus jautājumus konkurējošo partiju pārstāvjiem. Dalībnieki atbildēja secībā, ko noteica sarakstu izlozē. Sarunu vadīja laikraksta «Talsu Vēstis» galvenais redaktors Eduards Juhņevičs.

Četri jautājumi visiem sarakstiem

— Nosauciet problēmu kopumu vai jautājumu, ko šis sasaukums nav spējis atrisināt?

D. Karols: — Šie četri gadi ZZS Talsu novada domē bija liels izaicinājums, jo viņi bija četri no septiņpadsmit deputātiem. Esam gandarīti, ka viņi savus mandātus saglabājuši visus četrus gadus. Šajā laikā primārais jautājums bija izveidot novadu un tā pārraudzības struktūru, veicināt investīciju piesaisti un saskatīt veidu, kā pašvaldība var palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Risinot dažādus jautājumus, ir izkristalizējušās arī problēmas. Ne vienmēr lēmējvara bija vienota ar izpildvaru, turklāt lēmējvarā nebija saskaņas, pēc kuras ilgojās iedzīvotāji. Katrai partijai bija sava programma un uzstādījumi, un tika meklēts vienojošais. Tomēr pēc gadiem esam secinājuši: ir problēmas, kurām nepieciešami risinājumi. Tādēļ savā partijas programmā esam iekļāvuši konkrētas nozares, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība līdz 2017. gadam.

A. Astrātovs: — Tiekoties ar iedzīvotājiem sapulcēs, sapratu, ka vislielākā problēma ir komunikācijas trūkums. Iedzīvotājiem ir daudz dažādu jautājumu un neskaidrību par lēmumu pieņemšanu. Mums jādomā par šīs problēmas atrisināšanu.

I. Indriksone: — Tik liela novada vadīšana radīja izaicinājumu pārvaldes struktūrām un pašiem deputātiem, tādēļ, mūsuprāt, turpmāk vajadzētu domāt par to, lai iedzīvotāji justu, ka pašvaldība strādā viņu labumam, nevis otrādi. Durvīm jābūt atvērtām, lai iedzīvotāji redzētu, ka viņu jautājumi virzās uz priekšu. Jāizveido e-pārvalde, lai visi zinātu, kur jāgriežas konkrētā situācijā un kuri speciālisti var sniegt nepieciešamo palīdzību. Nepieciešama arī aktīvās atpūtas jautājuma risināšana, veloceliņu izveide, kas joprojām nav izbūvēti, ielu sakārtošana un stadiona rekonstrukcija, arī Talsu apkārtnes peldvietu sakārtošana, sadarbojoties ar privātīpašniekiem. Tas neprasa tik daudz resursu kā organizēšanu.

S. Pētersone: — Ir četras lietas. Pirmā — deputātu kopējā sadarbība attīstības problēmu risināšanā, turklāt iedzīvotāju interesēs. Otrā — kapitālsabiedrību darbības nodrošināšana. Ļoti labi zinām, ka deputāti šajā sasaukumā varēja būt arī kapitālsabiedrību vadītāji, nākamajā periodā tas vairs nebūs iespējams, jo, pateicoties Reformu partijas aktivitātei, šis jautājums iekļauts likumā. Trešā lieta, kas man kā pārvaldes vadītājai šķita nepieņemama — novada attīstības dokumentu izstrādes process. Tajā nav noformulētas novadam svarīgās lietas. Ceturtā — šī brīža situācijai neatbilstošs pārvaldes funkciju sadalījums.

D. Kalmanis: — Piekrītu Reformu partijas pārstāvei par attīstības plānu. Tas ir ļoti nepilnīgs, tajā iekļauts iespējamo projektu saraksts, bet tas nepasaka, ko un kur mēs attīstīsim. Vēl, protams, jāpiemin izpildvaras un lēmējvaras sadarbība, nodrošinot, lai šādi plāni būtu vērsti uz iedzīvotājiem.

Tika palaista vējā iespēja noturēt ugunsdzēsēju depo Stendē, ko solīja vienā, otrā priekšvēlēšanu programmā. Ir pilnīgi nepieņemami, ka jau Talsu rajona laikā tika teikts, ka prioritāte ir Stendes—Mērsraga ceļa būvēšana, bet faktiski darbi pie tā nav īpaši veikušies. Tas ir viens no darbiem, kas jāizdara, lai Talsos varētu attīstīties industrija un būtu darba vietas.

A. Dzenis: — Šobrīd neteiktu, ka izveidojusies pilnīgi normāla pārvaldes struktūra visā novadā, tā jāpārvērtē, un es saskatu iespējamos uzlabojumus. Mūsuprāt, nepieciešama sistemātiska un pārskatāma kontrole pār darbībām, kas novadā tiek veiktas saistībā ar projektu virzību un to realizēšanu, kapitālsabiedrību darbību un iestāžu pārraudzību.

— Kā vērtējat novada finansiālo stāvokli, ņemot vērā, ka novada parādsaistības šo četru gadu laikā pieaugušas no 12 līdz 22 miljoniem latu?

D. Karols: — Jebkurš iedzīvotājs un arī pašvaldība vēlētos dzīvot bez kredītsaistībām, bet diemžēl bez tām nav iespējama dažādu projektu īstenošana. Jautājums, vai kredītsaistības spējam segt un vai tās nav sasniegušas kritisko robežu. Uzskatām, ka pašlaik tā nav sasniegta. Tā ir ar rezervi, lai arī līdz 2020. gadam, nākamajam plānošanas periodam, kad ienāks Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, varētu realizēt iedzīvotājiem pieejamus un viņu interesēm atbilstošus projektus.

A. Astrātovs: — Nav sasniegta kritiskā robeža, pēc četriem gadiem šī summa diez vai būs pieaugusi līdz 40 miljoniem. Mūsu izpratnē straujais pieaugums skaidrojams ar jauno projektu realizāciju un to sadārdzinājumu, kas bieži vien veidojās, jo lielie projekti dikti gausi gāja uz priekšu. Dažus projektus realizēja pēc vairākiem gadiem. Nākotnē ieplānotos jaunos projektus jārealizē pēc iespējas ātrāk, lai nepamatoti nepieaugtu kredītu portfelis.

I. Indriksone: — Mūsuprāt, 22 miljoni Talsu novadam nav kritiskais lielums. Salīdzinājumam — ja fiziskas personas gada ienākumi ir septiņi tūkstoši, tad kredīts tādā pašā apjomā uz vairākiem gadiem neliek satraukties. Tomēr svarīgi sekot līdzi apdomīgai naudas izdošanai. Liela daļa no īstenotajiem projektiem nav realizēti nepieciešamības pēc, bet pēc principa — kur varēja rakstīt projektu naudas piesaistei, tur rakstījām. Reizēm Eiropas Savienības finansējums projektiem bija ļoti niecīgs, ap desmit procentiem, bet atlikušo daļu nācās segt pašvaldībai. Jāapdomā, vai vienmēr jāskatās tikai Eiropas projektu virzienā, varbūt daudz nepieciešamāk ir veikt dažas lietas pilnā apmērā no novada budžeta.

S. Pētersone: — Piekrītu Ilzes Indriksones sacītajam. Tas ir arī mūsu programmā rakstīts — nepieciešams izvērtēt projektu lietderību, noteikt prioritātes, nopietni izvērtējot, kas ir realizējams.

D. Kalmanis: — Šis jautājums satur atbildi — 12 līdz 22. Tas nav labi, bet, protams, ir jāaizņemas un projekti jārealizē, izvērtējot to ātrumu un nepieciešamību. Mums ir ļoti daudzi tehniski ekonomiskie pamatojumi, tātad tur ir jābūt pamatojumam, kā tiek izdota nauda un kā projekts tehniski tiek izplānots. Pēc šāda pamatojuma izstrādes papildu finansējuma nepieciešamībai nevajadzētu būt. Acīmredzot kaut kas ekonomiski nav paredzēts un izrēķināts vai tehniski kaut kas nav samērīts pareizi.

A. Dzenis: — Finansiālais stāvoklis ir apmierinošs, bet ne ideāls. Tas, ka šobrīd šīs parādsaistības ir augušas, ir izskaidrojams ar to, ka esam veikuši ļoti daudzus projektus, kas ir viens no parādsaistību cēloņiem. Iedzīvotāji nesaprastu, ja šos projektus nerealizētu. Attīstībai mums nekad nepietiks pašiem savas naudas, tādēļ nākas aizņemties. Nākamajā periodā stingrāk jāizvērtē nepieciešamie projekti.

— Cik jaunu darba vietu un kādās jomās novada iedzīvotājiem ar pašvaldības atbalstu radītas pēdējo četru gadu laikā?

D. Karols: — Radītas tikai konkrētas darba vietas pašvaldībā, pārvaldībā esošajās struktūrās un kapitālsabiedrībās. Pašvaldības uzdevums ir radīt vidi. Es arī vēlētos noskaidrot, cik konkrēti darba vietu izveidots, bet, cik zinu, šāda statistika netiek veidota. Pašvaldībai darba vietu radīšana nav uzdevums, tai ir jārada vide, pieejamība un jāmazina birokrātiskie šķēršļi. Šīs iestrādnes ir veiktas, un ZZS uzskata, ka jānotur uzņēmumi, kuri sevi ir realizējuši un attīstījuši. Tie bieži vien savos darbiniekos un darba vietu radīšanā investē lielas summas, kādas varbūt nevaram sagaidīt no uzņēmuma, kas pienācis no ārpuses.

A. Astrātovs: — Es arī nevaru atbildēt uz jautājumu — cik? Vai to kāds var saskaitīt, un vai tāda statistika vispār ir? Vienīgais, kas nāk prātā, runājot par pašvaldības atbalstītām darba vietām, ir simtlatnieku programma, bet, ja runājam nopietni — diez vai. Pašvaldības primārā funkcija nav izveidot jaunas darba vietas, tās rada uzņēmēji, pašvaldībā strādājošajiem nebūtu jākonkurē ar uzņēmējiem. Ko mēs varam darīt? Galvenais, neaizlikt kāju priekšā pašiem uzņēmējiem, kas grib attīstīties un šīs darba vietas radīt.

I. Indriksone: — Tā kā pati darbojos nevalstiskajā sektorā, varu teikt, ka tieši tur ir plašs atbalsts. Atbalstīti dažādi projekti un veicināta sabiedrības iniciatīva, arī sociālajā jomā ir atbalsts, tas varbūt nav liels skaits, bet ir svarīgs. Pašvaldība varētu darīt vairāk, jo šeit iespējams attīstīt dažādu uzņēmējdarbību — ražošanu, pakalpojumu sfēru —, jo ir gan infrastruktūra, gan īpašumi, gan resursi. Piemēram, Stendes katlumājai jauda ir lielāka nekā nepieciešams, blakus atrodas zemes gabals, kam šo infrastruktūru var pievienot.

Svarīgi: kad uzņēmējs meklē iespēju atvērt jaunu ražotni, nevis formāli atbildēt, ka tas pašlaik nav iespējams, bet interesentu paturēt aiz rokas un aicināt tikties otrreiz, piedāvājot kādu citu variantu. Ir pašvaldības, kurām izdodas pie sevis uzaicināt uzņēmējus un tos noturēt kvalitatīvu pakalpojumu un attieksmes dēļ.

S. Pētersone: — Pēdējo četru gadu laikā ar pašvaldības atbalstu ir radīti jauni uzņēmumi, tas ir SIA «Brabantia», SIA «Latraps» un logu ražotne Sabilē. Gribētu teikt, ka visas šīs ražotnes lielā mērā tapušas ar pašvaldības atbalstu, jo tā ir pieejamā ceļu infrastruktūra, tās ir ēkas, tā ir iespēja nomāt telpas un ar laiku no pašvaldības tās iegādāties. Reformu partijas virzītā Nacionālā industrijas politika nākošajām plānošanas periodam tiešā mērā vērsta uz to, lai sakārtotu esošās ražošanas teritorijas, dodot iespēju uzņēmējiem nodrošināt labu piekļūšanu, kā arī iespēju palielināt elektrības jaudas, pievienot ūdensvadu, kanalizāciju un arī siltumapgādi. Nākamais plānošanas periods paredz, ka Latvijā ieguldīs 200 miljonus latu industriālās teritorijas sakārtošanai, tā būs iespēja šo plānu realizācijai. Talsi saņems finansējumu 15 miljonu latu apmērā.

D. Kalmanis: — Aritmētikā ir noapaļošanas funkcija, un pašvaldības atbalsts šobrīd, domāju, ir ļoti niecīgs. Tādēļ es nelielītos ar pašu uzņēmēju iniciatīvu veidojot uzņēmumus, viņiem neiegūstot pietiekamu atbalstu no pašvaldības. Ar pašvaldības atbalstu radīto darba vietu skaits, teiktu, pielīdzināms nullei, to noapaļojot. Pašvaldībai aktīvi jāiesaistās visu lietu kārtošanā, lai uzņēmēji šeit gribētu nākt. Zināms, ka Jaunpagastā tiek slēgta SIA «Jaunalko» ražotne, bet ar «Vienotības» deputātu iniciatīvu tapa vēstule SIA «Altia Latvia» pārstāvjiem, lai viņi nāktu uz sarunām. Šobrīd ir svarīgi pašvaldībai aktīvi iesaistīties, lai, pārceļot ražotni no Jaunpagasta uz Igauniju, šī ēka nepaliktu tukša. Jācenšas panākt, lai šajā vietā būtu ieinteresēts nākt cits ražotājs, turklāt pietiekami ātri, tādējādi nodrošinot, ka ražotnē darbs turpinās. Varbūt ne «Altia Latvia» konkurējošā jomā.

A. Dzenis: — Šis jautājums ir sarežģīts, un konkrētu skaitu nevaru nosaukt, bet varu teikt, ka novadā darba vietas ir veidojušās, bet to ir pārāk maz. Tiekoties ar vēlētājiem, esam uzsvēruši, ka pašvaldībai šajā jautājumā jābūt aktīvākai, jo novadā ir speciālists, kurš tiešā veidā saņem algu par to un kuram būtu jāstrādā daudz aktīvāk šo jautājumu risināšanā.

— Šajā sasaukumā koalīcijas izveide, pēc tās veidojošo pārstāvju atzinuma, bija nesekmīga, vēlētāji ir ieinteresēti saskanīgā politiķu sadarbībā. Ar kuriem politiskajiem spēkiem veidosiet koalīciju?

D. Karols: — Katram nesekmīgumam ir savi iemesli; vienu no tiem redzam — cilvēku vēlēto partiju idejas ar laiku mainās, pieslejoties citiem politiskajiem spēkiem un viņu idejām. Mūsu partija izdarījusi savus secinājumus, un redzam, ka jāiet kopā diviem lielajiem spēkiem, kam vēlētāji devuši uzticību. No tiem jāievēl arī mēra kandidāts. Saskares punkti programmās ir, un kopēju mērķi atradīsim.

A. Astrātovs: — Runāt par koalīcijas izveidi ir stipri pāragri, pēc pašvaldību vēlēšanām meklēsim domubiedrus visos politiskajos spēkos.

G. Sebris: — Lai pieņemtu lēmumus, nepieciešams vairākums, bet koalīcijas izveide nav vienīgais veids, kā to iegūt. Lēmumi ir dažādi, partiju programmas ir dažādas, vēlētāju viedokļi ir dažādi, tādēļ var būt situācijas, ka konkrētam lēmumam izveidojas atšķirīgs vairākums. Kā piemēru varu minēt Eiropas Parlamentu, kurā strādā 700 deputāti, un tur nav koalīcijas. Katram konkrētam lēmumam tiek meklēts atbalsts visdažādākajos politiskajos spēkos. Lēmumu pieņemšanas process ir lēns un kādā brīdī arī nogurdinošs, bet šie lēmumi ir izsvērti un labākie iespējamie. Tādēļ, manuprāt, domes darbs zināmā mērā ir uzlabojies pēc tam, kad šis sadalījums koalīcijā un opozīcijā domē beidza pastāvēt. Mēs sastrādāsimies ar visiem politiskajiem spēkiem, mēģināsim jautājumus risināt pēc būtības.

S. Pētersone: — Varu pievienoties kolēģu teiktajam. Un, ja mēs paklausītos, ko iedzīvotāji saka par šiem iepriekšējiem četriem gadiem, galvenais, ko dzirdētu —esam noguruši no nesaskaņām domē. Jāsaprot, ka pašvaldība nav politikas bīdīšanas vieta, bet vieta, kur risināt saimnieciskus jautājumus. Izskatot programmas, redzu, ka mums ir šie saskarsmes punkti un jāstrādā visiem kopā, jo politika ir kompromisu māksla. Nekādā gadījumā negribētu, lai atkal ir situācija, kad ir dalīšanās koalīcijā un opozīcijā, veidojot bīstamu tendenci.

D. Kalmanis: — Iepriekšējā sasaukuma kļūda bija koalīcijas izveide. Koalīcijas partneri vienojās, pret ko viņi būs, bet nevienojās par darbiem, kurus viņi darīs. Piekrītu Sandras Pētersones teiktajam, ka koalīcijas saimnieciskā novada vadīšanā nav obligātas.

A. Dzenis: — No paša sākuma esam definējuši, ka sarkanās līnijas nevelkam. Kad būs 2. jūnijs un būs zināms, kādi politiskie spēki ir ievēlēti, tad arī sēdīsimies pie galda un runāsim. Nav tādu spēku, par kuriem strikti teiktu, ka nesadarbosimies. Mēs esam gatavi sarunām!

Divi jautājumi par programmu un darbību

Jautājums Zaļo un zemnieku savienībai: — Jūsu partijas pārstāvis, kurš līdz šī gada martam vadīja novadu, bieži vien nebija informēts par nelabvēlīgo situāciju pašvaldības kapitāldaļu uzņēmumos un atzina, ka ticis maldināts. Kā uzlabosiet pārraudzības efektivitāti?

D. Karols: — ZZS pārstāvis vadīja novadu trīs gadus, tika izveidotas kapitālsabiedrības, kurās valdes locekļi bija Talsu novada domes deputāti, bet kādā brīdī pārtrūka uzticamības efekts. To, iespējams, ietekmēja profesionalitāte vai lielais darba apjoms, nespējot visu kontrolēt. Tādēļ kontroles sistēma ir jāuzlabo, lai ne tikai domes priekšsēdētājs, bet arī pārējie deputāti būtu informēti. Viens no veidiem ir četru acu princips, ieceļot divus kapitālsabiedrības valdes locekļus, kas atbildētu par notiekošo. Vajadzīga arī regulāra kontrole, cita ceļa nav.

Jautājums «Talsu novada attīstībai»: — Kādēļ plānojat izstrādāt novada attīstības stratēģiju, kas prasīs finansējumu no budžeta, ja 2012. gadā apstiprināta novada attīstības programma? Vai esat pret to kritiski noskaņoti?

A. Astrātovs: — Novada attīstības programma ir nepilnīga. Vajadzīgs iespējamo projektu saraksts, kurā vietā kas attīstīsies un notiks. Jāizvērtē projektu lietderība un prioritātes, jo ātrāk būs šis saraksts, jo ātrāk varēsim runāt par attīstību novadā. Lai to realizētu, mums ir vajadzīgi speciālisti, finansisti, ekonomisti, viņiem jāsaņem par to alga. Šis finansējums vienkārši ir jāatrod, jo stratēģiskais saraksts ir vitāli nepieciešams.

Jautājums ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»»: — Kā novadā nodrošināsiet bezmaksas pamatizglītību?

G. Sebris: — Izglītība ir vērtība, ko jaunietis iegūst visam mūžam. Bezmaksas izglītība pamatskolā varētu būt valsts un pašvaldības finansēta. Vecāki ir ieinteresēti, lai tā tiktu iegūta pēc iespējas labākā kvalitātē. Tieši viņi uzrauga valsti un pašvaldību. Šobrīd skolotāju algas finansē no valsts, ēkas no pašvaldības budžeta, bet visasākās diskusijas ir par tikai daļēji finansētajiem mācību līdzekļiem. Lai vecāku līdzfinansējums nebūtu nepieciešams, jāpalielina valsts un pašvaldības finansējums. Pateicoties izglītības pārvaldes iniciatīvai, pirms mēneša Talsu novada domes deputāti lēma par mācību līdzekļu finansējuma palielināšanu, vidēji no pieciem līdz piecpadsmit latiem katram izglītojamajam. Tā iespējams nodrošināt, ka vecāks, kura atvase dosies uz skolu, mācību līdzekļu sarakstā neredzēs ne mācību grāmatas, ne mācību burtnīcas, jo par to parūpēsies skola. Ģimenei nāksies iegādāties ikdienišķas lietas — sporta tērpu, burtnīcas, papīru.

Jautājums Reformu partijai: — Kādā veidā nodrošināsiet pediatra pieejamību naktīs, brīvdienās un svētku laikā, kā arī diennakts aptieku Talsos?

S. Pētersone: — Strādājot pie programmas, ļoti uzmanīgi apskatījām iedzīvotāju izteiktās problēmas, lai ikdienas dzīve kļūtu labāka. Viena no tām, kas no vecākiem izskan gandrīz visās tikšanās reizēs, bija saistīta ar pediatra pieejamību arī nakts stundās. Vairākās programmās rakstīts, ka nepieciešams peldbaseins, tādēļ uzskatām, ka finansējumu pediatram budžetā var atrast. Nepieciešama arī diennakts aptieka, vajadzētu runāt ar slimnīcu, kur aptieka noteikti būs.

Jautājums «Vienotībai»: — Kādēļ novada domē bijāt koalīcijā ar Zaļo un zemnieku savienību, kas pēc ārkārtas vēlēšanām Saeimā palika opozīcijā?

D. Kalmanis: — Kas ir koalīcija? Tai jābūt vienošanās partiju starpā par Talsu novadam svarīgiem darbiem. Šajā gadījumā tā nebija koalīcija, bet gan privātpersonu vienošanās par balsošanu pret deputātiem, kurus ievēlēja no Tautas partijas saraksta. Tā ir dalīšanās. Saprotu, ka diemžēl tolaik «Vienotības» Talsu nodaļai nebija lielas teikšanas pār saviem no «Vienotības» veidojošo partiju ievēlētajiem deputātiem. Tie katrs pamuka uz savu pusi, kad tika prasīta atbildība par to, kā viņi strādā Talsu novada domē un ko viņi tur dara. Tad netika izvērtēts, ka Zaļo un zemnieku savienība ir opozīcijā Saeimā, ar to šis jautājums nebija saistīts.

Jautājums «Reģionu aliansei»: — Par kādiem līdzekļiem plānojat veikt degradēto ēku sakopšanu vai to nojaukšanu? Jūsu partijas biedrs ir pašvaldībai piederošā apsaimniekošanas uzņēmuma valdes loceklis, bet līdz šim jautājums nav risināts — cik lielu finansējumu šiem mērķiem četru gadu laikā esat prasījuši iestrādāt budžetā?

A. Dzenis: — Kad 2009. gadā izveidojās novads, visā valstī bija ekonomiskā krīze un arī novadam nācās atrisināt daudz sasāpējušu jautājumu. Līdz ar to pie šī jautājuma varam strādāt šobrīd, kad finansiālais stāvoklis ir stabilizējies. Ēku sakārtošana vai nojaukšana jāveic par pašvaldības līdzekļiem. Ja paskatāmies novada plānoto budžetu, tad patlaban, veicot iepirkumus, ir atbrīvojušies līdzekļi komunālās nodaļas finansējumā — ja veiktu budžeta izvērtējumu, atrastos līdzekļi šo objektu sakārtošanai un pilnveidošanai.

Jautājums Zaļo un zemnieku savienībai: — Pagājušajās pašvaldības vēlēšanās savā partijas programmā solījāt saglabāt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta posteni Stendē. Tagad tas ir pārcelts uz Roju, līdz ar to solījums nav pildīts. Kā to komentēsiet?

D. Karols: — Solījumu izdevās pildīt trīs gadus. Par Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta posteņa Stendē saglabāšanu rūpējās ne tikai Zaļo un zemnieku savienība, bija solījumi un tikšanās ar ministriem dažādos līmeņos. Ir lietas, ko var un ko nevar ietekmēt. Tolaik, ne Zaļo un zemnieku savienības pārstāvniecībai esot Saeimā, valdībā tika pieņemts lēmums posteni pārcelt uz Roju. To pamatojot, tika minēts ekonomiskais un teritoriālais aprēķins, fakts, ka pie jūras ugunsdzēsības posteņa nebija. Ko varam darīt tālāk? Atbalstīt brīvprātīgo ugunsdzēsības biedrību un vairāk iesaistīties Stendes iedzīvotāju informēšanā par to, kas var notikt, ja izceļas nelaimes gadījums. Varam cerēt, ka uzlabosies valsts ekonomiskā situācija un cilvēku drošība nebūs nostādīta otrā vai trešā vietā, bet tā parādīsies prioritāšu sarakstā. Tad varam rūpēties par Stendes posteņa atjaunošanu.

Jautājums «Talsu novada attīstībai»: — Kā piesaistīsiet jaunos speciālistus novadā veselības aprūpes iestādēs?

A. Astrātovs: — Jāsaprot, ka veselības aprūpes pakalpojumus nesniedz uz ielas, tirgū vai autoostā. Tos sniedz ārstniecības iestādēs. Novadam šobrīd nepieder neviena ārstniecības iestāde, neviena ārsta prakse, arī ne veselības centrs un ne slimnīca. SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» Talsu novada pašvaldībai ir tikai kapitāldaļas aptuveni desmit procentu apmērā. Tādēļ nevar teikt, ka tieši esam atbildīgi par speciālistiem kādā no šīm ārstniecības iestādēm. Ja domājam par novada iedzīvotāju veselības aprūpi kopumā un ja arī nākamā novada dome gribēs iesaistīties šī jautājuma risināšanā, tad jāuzsver divas lietas: ir ambulatorie un stacionārie veselības pakalpojumi. Ambulatorie veselības pakalpojumi ir ārstu prakses — gan ģimenes ārstu, gan speciālistu. Lai jaunais speciālists, kas tikko pabeidzis augstskolu, izveidotu ārsta praksi, viņam jākļūst par uzņēmēju. Tam vajadzīgs novada atbalsts. Pašvaldības līmenī izveidojot vienotu programmu, kas definēta ar skaidru shēmu un algoritmu, varētu sniegt atbalstu gan grāmatvedības, gan nodokļu, gan administratīvajos jautājumos, kā arī jautājumos, kas saistīti ar veselības inspekcijas prasībām un dzīvojamo platību.

Jautājums ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»»: — Kādas iespējas piedāvāsiet jauniešiem, domājot par viņu nodarbinātību vasarā?

G. Sebris: — Šis ir īpašs gads, jo notiek pieaugušo Dziesmu un deju svētki, kad daudz jauniešu kolektīvu izcīnījuši iespēju tajos piedalīties. Tādēļ daudziem gan jūnijs, gan jūlija pirmās nedēļas paies Dziesmu svētku noskaņā. Novadā domā par vasaras nometnēm. Tādu organizē Laucienes brīvā laika pavadīšanas centrs, kam jau vairākus gadus ir laba jauniešu atsaucība. Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē tika lemts par 50 procentu atlaides piešķiršanu Laucienes pamatskolas telpu nomai, lai pēc jauniešu biedrības iniciatīvas tur varētu organizēt nometni papildus angļu valodas apgūšanai. Katra skola individuāli izvērtē iespējas, un pēc mācību gada beigām jauniešus aicina uz daudz neformālāku kopā būšanu un izglītības apgūšanu. Šajā jomā aktīvi darbojas arī bērnu un jauniešu centrs. Nākotnē jāstrādā, lai jaunieši ne tikai interesanti un lietderīgi pavadītu laiku, bet arī lai viņiem būtu iespēja veikt darbus, kas atbilstu konkrētam vecumam un prasmēm. Tā varētu būt zāles pļaušana, apkārtnes labiekārtošana un uzkopšana, par ko jaunieši saņemtu attiecīgu darba algu.

Jautājums Reformu partijai: — Kā motivēsiet jauniešus pēc studijām atgriezties Talsos?

S. Pētersone: — Faktiski visa partijas programma atbild uz šo jautājumu. Esam izvirzījuši trīs lietas, tas ir, ekonomika, izglītība un pārvaldība — katrā no jomām var atrast vismaz vienu piedāvājumu, kas atbild uz uzdoto jautājumu. Uzskatām, ka visa pamatā ir ekonomika un uzņēmējdarbība. Novadā radītās darbavietas var cilvēkos rosināt vēlmi te atgriezties, jo ikvienam ir kaut kas jāēd un ar kaut ko jānorēķinās par komunālajiem pakalpojumiem. Partijas programmā rakstījām, ka finansiāli atbalstīsim jauniešus, motivēsim iegūt augstāko izglītību — to var paveikt ar pašvaldības galvojumu augstākās izglītības iegūšanai, kas iepriekšējā periodā ierobežojumu dēļ netika pietiekami izmantots. Uzskatām, ka saistošie noteikumi ir vēlreiz jāpublicē un jāinformē jaunieši par pašvaldības galvojumu studiju kredītiem. Tāpat plānojam mājokļu programmu ar mērķi piesaistīt novada ekonomiskajai izaugsmei nepieciešamo darbaspēku. Uzskatām, ka novadā jānodrošina bērnu uzņemšana bērnudārzos no pusotra gada vecuma, lai vecāki varētu atsākt strādāt. Tāpat tā ir neformālā izglītība, piedāvājot dažādas profesionālās un augstākās izglītības programmas apguves iespējas, arī veselīgs dzīvesveids, sports, tūrisms, dabas apskates objektu un kultūras pasākumu piedāvājuma attīstība.

Jautājums «Vienotībai»: — Vai jūsu piedāvātais drošības koncepts jūtami uzlabos novada iedzīvotāju drošību?

D. Kalmanis: — Drošība ir ļoti svarīgs faktors novada iedzīvotājiem, tādēļ tā jāplāno. Mūsu piedāvātajā drošības konceptā tā būs plānveidīga. Tas nozīmē, ka, jautājot pašvaldības policijai, kā tā novadā izvietos video novērošanas kameras, pašvaldības policijas priekšniece neleposies ar vienu tāmi, ko ātri nest uz pašvaldību, lai iestrādātu budžetā. Darbam jānorit plānveidīgi, jāiekļauj gan vides drošība, gan civilā aizsardzība, gan pašvaldības policijas darba uzlabošana, faktiski šī darba strukturēšana. Bieži vien dzirdēts, ka viena vai otra situācija nav pašvaldības policijas funkcija — katrs novada iedzīvotājs tās nevar zināt, bet pašvaldības policija ir iestāde, kam jāzina, kur iedzīvotājiem iet un kādu informāciju kur viņi var iegūt. Drošības koncepcija aptvers visu novadu ģeogrāfiski, nekoncentrējot, piemēram, videokameru novērošanu, tikai Talsos, bet izplānojot to visā novadā. Tas ir svarīgi, jo Lībagu pagastā pirms vairākiem gadiem ļoti ātri pazuda tikko uzliktie soliņi pie ezera un skulptūras parkā — varam daudz ko darīt, bet bez drošības tas ātri pazūd.

Jautājums «Reģionu aliansei»: — Solāt izveidot pirti Valdemārpilī, lai arī tās uzturēšanas izmaksas būs jāsedz no novada budžeta. Cik racionāls ir šāds solījums?

A. Dzenis: — Daudz lietu sociālajā jomā ar racionālismu vispār nav saistītas. Valdemārpilī ļoti daudz iedzīvotāju dzīvo ēkās, kur nav ne ūdensvada, ne kanalizācijas, tādēļ tur pirts bijusi aktuāla visus šos gadus. Tas ir ļoti sasāpējis jautājums, jo patlaban šīs pirts nav. Sabilē ir pirts, arī Lubē iedzīvotājiem ir iespēja nomazgāties dušās, tādēļ šis ir viens no pamata jautājumiem, kas cilvēkiem ir ļoti aktuāls un svarīgs. Tas ir jāatrisina, it īpaši vietā, kur ir ļoti daudz iedzīvotāju un kur nav iespēju normāli mazgāties.

Partija jautā partijai

Zaļo un zemnieku savienības jautājums Reformu partijai: — Kāda ir jūsu attieksme pret populistiskiem solījumiem partiju programmās, piemēram, par nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu skolēniem līdz 9. klasei, vai tas ir iespējams?

S. Pētersone: — Domāju, ka bezmaksas ēdināšana līdz 9. klasei ir ļoti jūtīgs jautājums. Ja spējam to nodrošināt, tas ir ļoti labi. Tomēr tas nebūs Reformu partijas prioritāšu sarakstā, bet to sekmēsim, ja šim mērķim būs iespējams saņemt valsts atbalstu un finansējumu. Patlaban dome pieņēmusi lēmumu par skolēnu bezmaksas ēdināšanu līdz 4. klasei. Par to no iedzīvotājiem esmu dzirdējusi atšķirīgus viedokļus, nereti uzsver, ka nopietni jāpārskata šobrīd esošā sociālo pabalstu sistēma pašvaldībā, jo jāpalīdz tiem, kam patiešām tas ir nepieciešams. Tās ir ģimenes, maznodrošinātie un gados vecākie cilvēki. Tie, kas spēj ražot, saņemt darba algu, arī spēj maksāt.

Zaļo un zemnieku savienības jautājums ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»»: — 11. novembrī katru gadu notiek lāpu gājiens Talsos, kurā piedalās lielākā daļa skolēnu. Kā jūsu partija domā rast iespēju šajā pasākumā piedalīties visām skolām?

G. Sebris: — Talsu Valsts ģimnāzija lāpu gājienā piedalījusies ik gadu. Bijusi skolas jauniešu parlamenta iniciatīva, kad ar svecītēm izlikta aleja no skolas līdz Brīvības ielai. Piedalīšanās nedrīkstētu būt obligāta, tai vajadzētu būt brīvprātīgai. Jauniešiem jāstāsta, jāinformē, varbūt arī materiāli jānodrošina došanās lāpu gājienā. Lai lāpas iegāde, kas maksā divus trīs latus, nebūtu šķērsis dalībai tajā. To vajadzētu uzņemties skolai, varbūt arī pašvaldībai.

«Talsu novada attīstībai» jautājums «Vienotībai»: — Kā saredzat iespēju nākotnē uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem visā novada teritorijā?

D. Kalmanis: — Tas ir sāpīgs jautājums, jo šajā sasaukumā, piemēram, izvēloties pagastu pārvaldniekus, īpaši netika ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis. Domāju, ka to vajadzētu labot. Katrā pārvaldē nepieciešams savs pārvaldnieks. To izvēloties, vajadzētu ņemt vērā iedzīvotāju nostāju. To varētu paveikt dažādos veidos. Piemēram, aptauju organizēšana vai pagastu valdes izveide trīs līdz piecu aktīvāko cilvēku sastāvā. Viņi varētu izteikt viedokli ne tikai par pārvaldniekiem, bet arī par citiem pārvaldēs un pagastos darāmiem darbiem. Tā kā pagasta pārvaldnieks ir visciešākā saite ar iedzīvotājiem, jāpalielina viņu pilnvaras un subordinācija ar Talsu pašvaldības administrāciju. Pašvaldībā ir daudz nodaļu, kas varētu strādāt, ieguldot darbu visa novada, arī pārējo pagastu un pārvalžu labā.

«Talsu novada attīstībai» jautājums Reformu partijai: — Dzirdēju saukli — diennakts pediatrs, diennakts aptieka. Vai jūsu plāns ir no pašvaldības budžeta subsidēt vienu konkrētu ārstu speciālistu, lai šis pakalpojums būtu pieejams novadā no A līdz Z? Vai domājat, ka pašvaldībai jāsniedz tiešs materiāls atbalsts ārstiem speciālistiem, tas ir, no vienas kabatas otrā, lai būtu pieejami šie pakalpojumi?

S. Pētersone: — Šis jautājums jārisina tādējādi, ka Talsu novada pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja, kaut arī niecīga, SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca». Domāju, ka nav neatrisināmu jautājumu, ir tikai pie tiem jāstrādā. Jebkurš normāli domājošs cilvēks saprot, ka pediatrs Talsu slimnīcā ir nepieciešams. Ja gadījumā šādā veidā to nav iespējams atrisināt, tad patiešām uzskatu, ka nepieciešams pašvaldības finansējums šīs darba vietas nodrošināšanai Talsos, bet ne tā, kā jūs teicāt, — no vienas kabatas otrā. Tas varētu notikt ar slimnīcas pamatkapitāla palielināšanu.

««Visu Latvijai!»» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»» jautājums «Talsu novada attīstībai»: — Programmā minat, ka iesaistīsieties katlumāju apgādē ar videi draudzīgu kurināmo, šiem mērķiem maksimāli saprātīgi izmantojot vietējos dabas resursus. Visas katlumājas ir videi draudzīgas un pārgājušas uz šķeldu, malku vai granulām. Vai pastāv iespēja vēl ko uzlabot?

A. Astrātovs: — Mainīt apkures veidu kādā konkrētā katlumājā, kur jau tiek izmantots videi draudzīgs un atjaunojams energoresurss, nav mūsu prioritāte. Prioritāte ir ļaut arī vietējiem zemniekiem, vietējiem mežu īpašniekiem savu malku piegādāt tuvākajai katlumājai, tādējādi radot iespēju startēt pašvaldības konkursos par kurināmā piegādi.

««Visu Latvijai!»» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»» jautājums Reformu partijai: — Talsu novada pašvaldība vairākkārt mēģinājusi risināt jautājumu par Talsu novada skolēnu nokļūšanu uz mākslas, mūzikas un sporta skolām un uz interešu izglītības iestādēm. Līdz šim risinājumi bijuši neveiksmīgi. Kāds ir jūsu piedāvātais modelis, kas varētu būt veiksmīgs?

S. Pētersone: — Domāju, ka jāpārskata skolēnu pārvadājumu sistēmas koncepcija kopumā. Pašvaldība izdevusi rīkojumus, ka teritorijās, kur ir skolēnu pārvadājumu maršruti, netiek atmaksātas biļetes, ja skolēns brauc citos laikos ar sabiedrisko transportu. Kāda mamma no Lībagu pagasta, gandrīz pie Stendes robežas, rakstīja iesniegumu ar lūgumu atmaksāt biļešu izdevumus, jo bērns ar sabiedrisko transportu brauc mājās no skolas sešos vakarā. Pastāvošā kārtība nosaka, ka tas nav iespējams. Pašvaldībai šajā jautājumā jābūt elastīgai, ja ir nepieciešamība, tad biļetes jāapmaksā. Šiem jautājumiem jāpieiet elastīgāk, jo nav normāli, ka bērns 6.40 izbrauc no mājām, bet stundas sākas tikai 9.00. Tas viss ir kompleksi saistīts.

Reformu partijas jautājums Zaļo un zemnieku savienībai: — Viens no jūsu programmas punktiem ir atbalsts Valsts zemes fondam. Ko tas, lūdzu, nozīmē?

D. Karols: — Kā jau teicu, skatāmies nākotnē, kas varētu notikt 2017. gadā. Valstī tiks veidots zemes fonds. To veicināsim, rosināsim un atbalstīsim, jo no tā iegūs zemnieki — varēs saņemt papildu finansējumu zemes iegādei, tādējādi tā nebūs jāpārdod ārzemniekiem. Jāsaprot, ka tikai ar savu zemi un savu saimniecību Latvijā varam būt patiesie saimnieki. Valsts zemes fonds būs viens no līdzekļiem, lai to atbalstītu.

Reformu partijas jautājums «Vienotībai»: — Vai uzskatāt, ka peldbaseina būvniecība Talsos ir prioritāte nākamajiem četriem gadiem?

D. Kalmanis: — Kad braucam pa Latviju, bieži varam redzēt labus baseinus un labus hokeja laukumus. Tiešām uzskatām, ka Talsu novada iedzīvotāji ir pelnījuši peldbaseinu un mums jādara maksimāli iespējamais, lai tas Talsos kaut kad arī būtu. Protams, darbs jāveic plānveidīgi. Patlaban primārais ir izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu, kur peldbaseinu būvēt. Uz šo jautājumu nav skaidri atbildēts, tādēļ tas ir pirmais veicamais darbs. Šobrīd definēt, vai tas ir primārais, vai ne tik primārais jautājums, būtu aptuveni kā salīdzināt, kas mums ir vairāk vajadzīgi — pensionāri vai bērni? Jebkurā gadījumā Talsiem peldbaseins ir nepieciešams.

Reformu partijas jautājums «Reģionu aliansei»: — Apgalvojāt, ka pēc vēlēšanām skatīsieties, kādi saraksti būs pārvarējuši vēlēšanu barjeru, kādi cilvēki būs sasaukumā un tad izvērtēsiet ar ko sadarboties. Jūs faktiski runājāt par koalīcijas izveidi?

A. Dzenis: — Šeit tiek definēts, ka nepieciešama koalīcija. Uzskatu, ka koalīcija pēc būtības, vadoties pēc grābekļa, uz kā uzkāpām pirms četriem gadiem, nav nepieciešama. Normāli būtu, ja strādātu iedzīvotāju labā un neeksistētu tāda koalīcija, ja mēs visi spētu sēdēt pie galda un risināt šos jautājumus, nevienam neesot ne koalīcijā, ne opozīcijā. Tas būtu visideālākais variants, uz ko mums vajadzētu tiekties.

«Vienotības» jautājums ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»»: — Kā jūs uzskatāt, vai līdz šim izveidotā kapitāldaļu sabiedrību pārvaldība novadā bijusi veiksmīga?

G. Sebris: — Lai arī visas kapitāldaļu sabiedrības nevaram viennozīmīgi vērtēt kā veiksmīgas vai neveiksmīgas, pārvaldība, manuprāt, bijusi nepietiekama.

«Vienotības» jautājums Zaļo un zemnieku savienībai: — Ko jūs, kā Zaļo un zemnieku savienības Talsu nodaļas vadītājs, saprotat ar frāzi: «Mēs uzņemamies politisko atbildību»?

D. Karols: — Tā ir viena no atbildības formām. Atbildība var atšķirties dažādās vietās un dažādās situācijās. Kā mums pietrūkst — mugurkaula to uzņemties. To var attiecināt ne tikai uz politiku, bet arī uz dzīvi, uz jebkuru situāciju. Zaļo un zemnieku savienība ir mācējusi uzņemties atbildību, nav baidījusies no tās un arī nākotnē nebaidīsies.

Partijas «Reģionu alianse» jautājums Zaļo un zemnieku savienībai: — Kā vērtējat līdzšinējo pārraudzības kontroli pār projektu realizāciju un pār pašvaldības kapitālsabiedrībām? Vai nākamajā periodā iespējama citāda pārraudzības forma un kāda?

D. Karols: — Būtu muļķīgi teikt, ka neko nevar uzlabot. Novada izveidošana četru gadu periodā bija zināms izaicinājums, tas attiecas arī uz kapitālsabiedrību pārvaldīšanas formas un visa novada pārvaldības kopuma izveidi. Četru gadu laikā izkristalizējušās lietas, kur nepieciešami uzlabojumi. Tie vajadzīgi kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmā, jo uzskatām, ka viens cilvēks nespēj atbildēt par visu, tādēļ nepieciešams četru acu princips, tas ir, vismaz divām personām jābūt kapitālsabiedrību valdēs. Runājot par novada pārvaldību, nav pilnvērtīgi attaisnojies princips, ka viens pārvaldnieks atbildīgs par trijiem pagastiem. Jārunā par vienotu formu, jo pārvaldes ir dažādas. Pārvalžu darbam jābūt pārskatāmam, jāpanāk, lai katram iedzīvotājam ir skaidrs, ka pārvaldnieks ir konkrētās izpildvaras saimnieks, savukārt tam jābūt skaidriem lēmējvaras lēmumiem, jāzina, ko viņš savā pārvaldē var darīt.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Talsi, Talsu novads, Pašvaldību vēlēšanas
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----