Uzsākta vērienīga Firksu-Pedvāles muižas pārbūve 01.08.2018
«Manī ir divējādas izjūtas — gan prieks, gan
izjūta, kaut kam pazūdot,» par 30. jūnijā uzsāktajiem
būvniecības darbiem Firksu-Pedvāles muižas kungu mājā teic
saimnieks, tēlnieks, Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja veidotājs un
vadītājs Ojārs Arvīds Feldbergs.
Talsu novada pašvaldība un biedrība «Pedvāle» ir Kuldīgas novada
pašvaldības projekta «Jēkaba ceļa kultūras mantojuma un mākslas
jaunrades magnēti» partneri. Projekta mērķis ir saglabāt, aizsargāt
un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī veicināt
ar to saistītos pakalpojumus. Projektā piedalās arī Alsungas
novads. Katrā teritorijā ieplānoti vērienīgi darbi, lai sasniegtu
noteikto mērķi. No visiem projektā iesaistītajiem tieši Pedvālē
darbi uzsākti visātrāk. Projektā paredzēts atjaunot arī Sabiles
sinagogu, kur taps Mūsdienu mākslas un kultūras tūrisma centrs.
Savukārt Kuldīgā, «Adatu fabrikā», izveidos Mākslas un radošo
klasteri, bet Alsungas pilī paredzēta restaurācija tūrisma
pakalpojumu izveidei.
Muižai sācies jauns mūžs
Piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu
750 000 eiro apmērā, Firksu-Pedvāles muižā plānots izveidot
starptautisku mākslinieku rezidenci. Pārējo nepieciešamo
finansējumu (547 098,02 eiro) piešķīrusi Talsu novada
pašvaldība.
Biedrība «Pedvāle» piedalījusies arī ELFLA Latvijas lauku
attīstības programmā, kur ieguvusi 26 991,09 eiro muižas
pieejamības un publiskās ārtelpas sakārtošanai, izveidojot vizuāli
pievilcīgu koptēlu. Trūkstošo 2999,01 eiro mērķa sasniegšanai
nolēma piešķirt Talsu novada dome.
«Viss sākās 1991. gadā, kad no Rīgas pārcēlos uz Pedvāli, lai
īstenotu savu sapni par brīvdabas muzeja izveidi. Šajā apkārtnē ir
dzimis mans tēvs, te pavadīju vasaru brīvlaikus, par ko joprojām ir
spilgtas bērnības atmiņas. Būdams mākslinieks, sākotnēji viss šķita
rožains un sapņains. Brienot cauri krūmiem, nātrēm un dadžu
puduriem, iztēlojos, kā te izskatīsies. Tajā laikā Firkspedvāles
muižas kungu ēka bija izdemolēta — bez logiem, durvīm,
izlauztām krāsnīm un cauru jumtu. Sāku realizēt savu sapni, plānoju
un organizēju darbus un dažādus pasākumus māksliniekiem un
iedzīvotājiem. Ne viss ritēja gludi, bet turpināju doties sapņa
virzienā, līdz 2015. gadā mani uzaicināja piedalīties
projektā. Beidzot tas ir tapis, iepirkumi noslēgušies un ir
uzsākusies būvniecība. Laikapstākļi mūs lutina (saprotu, ka
zemniekiem tas ir pretēji), un būvnieki var raiti strādāt.
Izjūtas ir divējādas: no vienas puses, ļoti iepriecinošas, jo
process ir sācies, bet, no otras puses, vērojot, kā tiek veikta
demontāža, rodas izjūta, kā kaut kam pazūdot. Saprotu, ka
nosacījumi paredz maksimāli saglabāt ēkas un tās arhitektonisko
detaļu substanci. Katra koka konstrukcija tiek izvērtēta un
pārbaudīta, līdz ar to saglabāts pēc iespējas vairāk vecā. Tā ir
pāreja citā kvalitātē, muižas ēkai sākas jauns mūžs. Manī ir daudz
filozofisku pārdomu par to, kas pašlaik notiek un notiks nākotnē,»
dalās O. A. Feldbergs.
Pirms iespējas piedalīties projektā tēlniekam bija zudusi cerība
par muižas nākotni, bet, kad process uzsākās, tā atjaunojusies.
Galvenais izaicinājums kopš 2015. gada, bijis ļoti garais un
sarežģītais birokrātiskais ceļš. «Tā bija liela skola gan man, gan
palīdzei Laurai Miglonei (muzeja kuratore — red.),» secina
O. A. Feldbergs.
Paverot starptautiskus apvāršņus
Firksa-Pedvāles muiža celta aptuveni 18. gadsimta beigās.
Tēlnieks teic, ka precīzu datu par to neesot. Pirmais zināmais
īpašnieks, kuram 14., 15. gadsimta mijā tika izlēņota Pedvāles
zeme, ir kāds Kans Kuke. Muižas apbūvi veido kungu māja,
saimniecības ēkas un parks.
Muižā plānots izveidot starptautisku mākslinieku rezidenci, vietu,
kur dzīvot un strādāt dažādiem māksliniekiem. Paredzētas telpas
nakšņošanai, ēdināšanai, veļas mazgāšanai, darbnīcām, izstādēm,
mākslas nodarbībām dažāda vecuma cilvēkiem, bibliotēkai un
sanāksmēm. Izstrādāta rezidences stratēģija, plānots noalgot
darbiniekus regulārai, nepārtrauktai darbībai. Būtiskākās
izmaiņas — rezidence būs atvērta visu gadu, jo līdz šim tā
darbojās sezonāli. «Tiek veidota kvalitatīva kultūras telpa, kas
paver tūrisma, sociālās un ekonomiskās iespējas. Šī rezidence, ar
pārējiem projektā paredzētajiem magnētiem, palielinās tūrisma
plūsmu. Rezidences ikdienas dzīvē un pasākumos tiks iesaistīti arī
iedzīvotāji. Novadam būs ekonomisks pienesums, kā arī varēs
piesaistīt jaunas investīcijas un iespējas,» skaidro Pedvāles
saimnieks.
Darbi raiti rit uz priekšu
Divus gadus tika projektēta pārbūve un restaurācija. Demontāžas
laikā atrasti gan skaisti sienu krāsojumi, gan vēsturiskas
liecības. Piemēram, kāda avīzes strēmele no 1878. gada.
Turklāt — franču valodā. Ēkai tika veikta arhitektoniski
mākslinieciskā izpēte, izveidots projekts, kurā izstrādāti griestu
un sienu restaurācijas zīmējumi, bet, kā atklāj tēlnieks, ne viss
tiks autentiski atjaunots, jo tas prasa milzīgus līdzekļus, kas
pašreiz nav pieejami.
Muižas pārbūvi veic SIA «Pretpils». Tā būvdarbu vadītājs Māris
Rorbahs stāsta, ka viss norit kā iecerēts. Materiāli tuvākajiem
diviem mēnešiem pasūtīti, arī piegādes norit kā plānots. «Veicam
sagatavošanu tālākajiem darbiem. Pašlaik norit demontāža,
atsevišķās vietās sākam mūrēt, montējam pārsedzes un gatavojamies
jumta konstrukcijas montāžai,» skaidro M. Rorbahs. Objektā
strādā aptuveni 15 darbinieku, un tas ir pietiekami, lai iecerēto
pabeigtu līdz noteiktajam termiņam — nākamā gada
novembrim.
Arhitekte Marina Mihailova no SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa»
stāsta, ka izstrādāt projektu bija ļoti interesanti, tajā pašā
laikā — sarežģīti. «Ēka ir ļoti dažādā tehniskajā stāvoklī, un
pastāvošie normatīvi ne vienmēr ir labvēlīgi senām ēkām. Šajā
gadījumā tas attiecas nevis uz arhitektūru, bet uz
būvkonstrukcijām, jo daļa ēkas ir avārijas stāvoklī, bet
daļa — apmierinošā. Būvniekiem, protams, ar to būs jāpacīnās,»
pauž M. Mihailova.
Muzejs darbojas ierastajā režīmā
Pedvāles saimnieks informē, ka Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs
strādā kā ierasts, katru dienu no 10.00 līdz 18.00. Vienīgā
atšķirība, ka tagad kase biļešu iegādei atrodas ēkā pie
autostāvvietas. «Mēs vēl arvien pārkārtojam sadzīvi, tāpēc var
gadīties, ka ceļā gadīsies kāda mantu kaudze vai kāda taka nebūs
savlaicīgi nopļauta. Ap Firkspedvāles ēku būs sastatnes un
nožogojumi. Parks, tāpat kā piknika vieta pie lielās egles muižas
priekšā, pieejams jebkuros laika apstākļos,» skaidro muzeja
kuratore L. Miglone. Plašāki pasākumi šovasar būvdarbu dēļ gan
nav iecerēti. Tuvākais notikums plānots rudenī, atklājot vides
mākslas objektu «99+1=100» par godu Latvijas simtgadei —
veltījums apkārtnes iedzīvotājiem.
Firksu-Pedvāles muižas kunga mājas pārbūvei par godu, ir izveidota
izstāde «Pāreja». Tajā atspoguļota ēkas vēsture no seniem laikiem
līdz mūsu dienām, kā arī parādīti projektā paredzētie darbi. Ar
izstādi var iepazīties jebkurš apmeklētājs.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: