Vai Dundagas novadam vajadzīga atjaunota «Zītaru» ēka? 22.06.2018

Dundagas novada pašvaldībai piederošie «Zītari» Kolkā ir 1959. gadā būvēta divstāvu ēka, kas godam kalpojusi ciema ļaudīm.
Tur darbojusies ciema padome, aptieka, veikals, frizētava, pirts, austuve, šūšanas darbnīca, sadzīves pakalpojumu pieņemšanas punkts, kā arī bijuši dzīvokļi. Vēl joprojām ēkas pirmais stāvs tiek izmantots publisku, sabiedrisku un mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanai un tajā atrodas aptieka, frizētava, bibliotēka, Līvu centrs «Kūolka», bet 2. stāvā ir sociālo un dienesta dzīvokļu telpas.
Garajos gados «Zītaru» ēka ir ievērojami nolietojusies. Lai tā arī turpmāk varētu kvalitatīvi kalpot kol­cenieku vajadzībām, Kolkas pagasta pārvalde kopīgi ar attīstības nodaļu 2016. gadā pieteica pašvaldības ēku «Zītari» un divas citas Dundagas novada ēkas energoefektivitātes uzlabošanas projektu konkursā Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmā «Izaugsme un nodarbinātība», 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa «Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu». No trijiem Dundagas novada iesniegtajiem projektiem konkursā atbalstu guva tieši «Zītaru» ēkas siltumefektivitātes uzlabošanas projekts.
2017. gada 24. novembrī Dundagas novada dome pieņēma lēmumu
īstenot šo projektu un iesniegt projekta pieteikumu otrai atlases kārtai, veikt publisko iepirkumu procedūras būvprojekta izstrādes, būvuzraudzības un autoruzraudzības pakalpojumiem. Dundagas novada pašvaldības deputāti, pieņemot lēmumu turpināt projektu, atzina, ka ārpus minētās energoefektivitātes programmas ir nepieciešams veikt arī citus ēkas «Zītari» remontdarbus un teritorijas labiekārtošanas darbus, t.sk. telpu pārplānošanu atbilstoši esošajām vajadzībām, katlumājas telpas izbūves darbus, iekštelpu remontu, tualešu remontu, vides pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem u. c. Tajā pašā sēdē Dundagas novada ilggadējā finansiste Zinta Eizenberga, jautāta par novada «kredītportfeli», atbildēja, ka viņa ar iesāktajiem projektiem ir rēķinājusies un «kredītportfelī» nav krīzes.
2018. gada 2. februārī sertificēts būvspeciālists veica «Zītaru» ēkas tehniskā stāvokļa apsekojumus un gala atzinumā secināja, ka «Būves plānojums un iekārtojums, kā arī izmantošanas apstākļi neatbilst mūsdienu labiekārtojuma prasībām». Īpaša uzmanība jāpievērš kanalizācijai, jumta segumam, pirmā stāva grīdām, energoefektivitātei, ventilācijai. Ēkas tehniskais stāvoklis un izmantošanas mērķi prasa veikt pārbūves darbus.
Diskusija par projekta īstenošanu
atjaunojās Dundagas novada domes sēdē šī gada 25. maijā, kurā domes priekšsēdētājs A. Felts lūdza novada saimnieciskā dienesta saimniecības pārzini G. Kārklevalku informēt, ka šajā projektā ietilpstot pārāk daudz papildu darbu ar lielām izmaksām, kas neietilpst 60 000,00 eiro energoefektivitātes projekta ietvaros. Pašvaldībai tādas naudas neesot, un tāpēc viņš aicina deputātus dot norādes par turpmāko darbību — piedalīties vai nepiedalīties šajā energoefektivitātes projektā.
8. jūnijā Kolku sasniedza ziņa, ka Dundagas novada domes attīstības un plānošanas komitejas sēdē ir skatīts jautājums par «Zītaru» mājas pārbūves projektu. Deputāti nolēmuši ieteikt darbu pie šī projekta pārtraukt. Dīvainā kārtā Kolkas pagasta vadītājs Aldis Pinkens par Kolkai svarīgā izjautājuma skatīšanu komitejas sēdē uzzināja tikai minūtes desmit pirms tās sākuma, tādējādi viņam nebija iespējas tiešā klātbūtnē piedalīties jautājuma izskatīšanā.
Lai izteiktu viedokli par komitejas pieņemto lēmumu
«ieteikt domei pārtraukt dalību programmā par energoefektivitātes paaugstināšanu pašvaldības ēkā «Zītari»», Kolkas ciema valde (ciema iedzīvotāju kopsapulcē ievēlēta pārstāvniecība septiņu cilvēku sastāvā tiešākai saziņai ar novada domi) 12. jūnijā sasauca valdes sēdi. Tajā piedalījās arī Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens, Dundagas novada izpilddirektore Janita Valtere un Dundagas novada domes deputāte Regīna Rūmniece.
Sēdē A. Pinkens detalizēti iepazīstināja klātesošos ar projekta attīstības gaitu un izteica iebildumus par veidu, kā tiek izbeigts darbs pie sen uzsākta un Kolkai ļoti nepieciešama projekta. Domes sēdē izteiktais apgalvojums, ka ēkas stāvoklis, nerealizējot projektu, nepasliktināsies, gan rada ļoti lielu izbrīnu. Ja nu vienīgi — ir tik slikti, ka sliktāk nevar būt… Tehniskajā apsekojumā taču uzsvērts, ka 60 gadus vecā ēka vairs neatbilst mūsdienu labiekārtojuma prasībām un šajā mājā ir problēmas, kas prasa neatliekamu risinājumu. Naudas trūkums nav pietiekams pamatojums, jo dome zināja, ka būs papildu izmaksas, un neiebilda. Projekta jautājums ir risināts jau divu gadu garumā, tas balstīts Dundagas novada plānošanas dokumentos — «Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2014.—2030. gadam» un «Attīstības programma 2014.—2020. gadam» prioritātēs. Minētā stratēģija un attīstības programma ir ar novada iedzīvotāju plašu līdzdalību sīki izdiskutēti un precīzi izstrādāti plāni par pašvaldības darbības prioritātēm, attīstību un daudzām citām lietām. Viena no darbības prioritātēm abos dokumentos ir noteikta pašvaldības ēku energoefektivitātes uzlabošana. Var mainīties darbinieki vai domes sastāvs, bet nevar neievērot un nepildīt plānus, kas ir apstiprināti iepriekš un orientieris mūsu visu darbam. Ja novadā mainās prioritātes, tad vispirms tās ir jāieliek plānošanas dokumentos, nevis vienkārši dažu cilvēku starpā jānolemj, ka tagad novadā svarīgs ir kaut kas cits. Pēc notiekošā rodas bažas, ka pašreizējā domes sastāva lielākā daļa novada stratēģijas un attīstības plānus uzskata par nebūtiskiem un vērā neņemamiem.
Uz jautājumu, kā var sastādīt precīzu «Zītaru» pārbūves tāmi bez būvprojekta, izpilddirektore J. Valtere atbildēja, ka viņa ir arhitekte un var apliecināt, ka saimniecības pārziņa aprēķins ir pareizs. Ko dome lēmusi 2016. gadā, tas pašlaik nav prioritāte, nauda nepieciešama citām prioritātēm. Te vēlētos piebilst, ka, gatavojot šo rakstu, pakonsultējos ar neatkarīgu būvniecības speciālistu. Viņš piekrita, ka izmaksu aprēķinu var uztaisīt, taču precīzas, īstenībai atbilstošas izmaksas var iegūt tikai pēc būvprojekta izgatavošanas, kad ir zināmas konstrukcijas, materiāli un citas lietas. Tāme bez būvprojekta parasti atšķiras par 40—50 procentiem no reālajām izmaksām. Savukārt deputāte Regīna Rūmniece sacīja, ka viņa kā Kolkas ciema iedzīvotāja atbalsta šo projektu, taču ne šobrīd. Jo viņas kā deputātes pienākums ir jautājumu skatīt kopumā visa novada mērogā.
Vēlētos atgādināt, kāds satraukums valdīja Kolkā,
kad 2016. gadā paklīda runas, ka Zāļu valsts aģentūra slēgs aptieku, jo tās telpas neatbilst normatīvu prasībām. Kolkas pagasta iedzīvotāji toreiz aktīvi iestājās par aptiekas saglabāšanu, savācot 213 parakstus aptiekas atbalstam. Aģentūra ņēma vērā iedzīvotāju viedokli, uzsverot, ka iedzīvotāju farmaceitiskās aprūpes nodrošināšana Kolkā ir akūti nepieciešama, jo no tā atkarīga iedzīvotāju dzīvība un veselība. Aptiekas licence tika pārreģistrēta līdz 2020. gadam, jo Kolkas pagasta pārvalde darīja zināmu, ka novada dome ir iesniegusi pieteikumu projektam par «Zītaru» ēkas atjaunošanu, kura rezultātā tiks novērstas arī konstatētās neatbilstības. Tātad — ja ēku nepārbūvēs, visticamāk, pēc pāris gadiem aptiekas «Zītaros» vairs nebūs…
Pie reizes arī par ēkas pirmajā stāvā atrodošos Kolkas bibliotēku. Pirms dažiem gadiem man bija iespēja kopā ar bibliotekāriem paciemoties vairākās Kurzemes ciemu bibliotēkās. Jāatzīst, ka tik sliktā tehniskā stāvoklī un neatbilstošas telpas, kādas ir Kolkas bibliotēkā, man neizdevās redzēt. Nesen gadījos arī būt bibliotēkā, kad tur ienāca kāds somu tūrists un bija nepatīkami izbrīnījies, ka bibliotēka var darboties tik nekvalitatīvās telpās. Mēs viņam stāstījām, ka tūlīt, tūlīt viss mainīsies uz labu. Domāju, ka neviens nav jāpārliecina, cik būtiska nozīme lauku ciema bibliotēkai ir tās iedzīvotājiem un viesiem. Tā ir vietējā Gaismas pils. Gribētos to redzēt mūsdienu prasībām atbilstošās telpās, ir taču 21. gadsimts!
Kolkas ciema valdes locekļu viedoklis
bija vienprātīgs — «Zītaru» projekts ir jārealizē dzīvē, kā paredzēts. Tas ciema iedzīvotājiem ir ļoti nepieciešams. Ja reiz šādas darbības ir atbalstītas un iekļautas attīstības plānā, tad būtu ļoti nepareizi divus gadus auklētu projektu apturēt, jo izmaksas ar katru gadu augs tikai lielākas. Nav saprotams, kā, runājot par projekta dārdzību, ar vieglu roku tiek palaista garām iespēja izmantot Eiropas fonda finansējumu. Ja projekts tagad netiks īstenots, «Zītaros» nekad neredzēt uzlabojumus. Ģimenes ārste Ingrīda Liepa arī atgādināja, ka Kolkā aktuāls jautājums ir ārsta prakses atrašanās vieta, kurai trūkst vides pieejamības. Ja reiz Dundagā prioritāte ir sociālais dienests, tad tas pats attiecināms arī uz Kolku. Neradās iespaids, ka domes plāns — atteikties no viena jau uzsākta un pietiekami izzināta projekta, ietaupot tādā veidā neieguldītus līdzekļu, ir pašvaldībai lietderīgs. Domes pārstāvju minētie iemesli neskanēja pārliecinoši, lai mēs kā iedzīvotāji varētu noticēt un atbalstīt — jā, mums jāsajož jostas, jo ir jāglābj tas, kam tagad ir vissliktāk, un to varam izdarīt, tikai atņemot Kolkas «Zītaru» ēkas pārbūves iespēju.
Kolkas ciema valde aicināja
novada domei meklēt līdzekļus projekta īstenošanai, nevis pieņemt lēmumu to apturēt. Valdes lēmums bija: «Lūgt Dundagas novada domi atbalstīt un turpināt realizēt projektu par «Energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldības ēkā «Zītari» Kolkā.» Sēdes protokolu iesniedza Dundagas novada domē pirms jautājuma skatīšanas finanšu komitejas sēdē 15. jūnijā. Diemžēl Kolkas ciema valdes viedoklis, tāpat kā Kolkas pagasta pārvaldes vadītāja A. Pinkena deputātiem skaidrotais netika sadzirdēts un ņemts vērā. Trīs Dundagas novada domes deputāti nolēma jautājumus par projekta slēgšanu virzīt nobalsošanai domes sēdē 22. jūnijā.
Pēc tam pašvaldības īpašuma Kolkā uzlabošanai paredzētie resursi tikšot pārcelti, lai risinātu kādas strauji samilzušas un konkrēti vārdā nenosauktas problēmas Dundagā. Esot paredzēts ieguldīt lielus finanšu līdzekļus Dundagas novada sociālā dienesta problēmu atrisināšanai, bet, kas tieši tiks darīts, zināms nav. Toties ir zināms, ka 2017. gadā Dundagas novada dome ir iemainījusi pret savā īpašumā esošo mežu a/s «Latvijas Valsts meži» bijušo biroja ēku, lai nodrošinātu «telpas sociālajam dienestam, valsts pašvaldības policijai un rīcību veikšanai saskaņā ar Dundagas novada «Attīstības programmu 2014.—2020. gadam.» Gribot negribot rodas jautājums — kāpēc Kolkas gadījumā novada attīstības plānos paredzētās rīcības nav vērā ņemamas, bet Dundagas gadījumā ir? Domei atliktu tikai sekot pašas pieņemtajiem lēmumiem un īstenot dzīvē pašas pieņemtos plānus.
Ko kolcenieki Līgo svētku priekšvakarā varētu sagaidīt
no Dundagas novada domes balsojuma par «Zītaru» ēkas likteni? Sekojot līdzi procesiem, kas risinās novada domē, īsta pamata cerībām uz objektīvu un pamatotu lēmumu nav. Šķiet, ka šīs domes darbības vadlīnijas tiek nospraustas kaut kur ārpusē. To apstiprina arī deputāta Madara Burnevica raksts «Par pienākumiem» laikraksta «Dundadznieks» maija numurā. Viņš norādījis, ka lēmumi tiek pieņemti nedemokrātiski, vienpersoniski, rēķināšanās ar citu viedokli ir otršķirīga, kompromisi neeksistē, lēmumi bieži ir pieņemti pirms domes sēdes sākuma, un sēdes norise ir tikai formāls process. Tāpat situāciju vērtē vēl trīs deputāti, kuri savu viedokli pauduši «Talsu Vēstīs» 27. aprīlī. Tomēr gribas domāt pozitīvā virzienā, cerot, ka virsroku ņems atklāta, kompetenta un pret visiem vienlīdzīga rīcība. Mēs aicinām nepievilt Kolkas vēlētājus, kuri pašvaldības vēlēšanās ir atdevuši savas balsis par cienīgākajiem novada ļaudīm, to starpā visvairāk kolcenieku balsu saņēmēju un uzņēmuma vadītāju Regīnu Rūmnieci, godprātīgi izskatīt «Zītaru» mājas projekta virzību. Jo būtībā «dziesma jau nav par krekliem, bet par sirdsapziņu»!

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: