Vai kinoteātris iegūs jaunu elpu? 20.01.2014
Kinoteātris «Auseklis» netiks slēgts — tā apgalvo Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Vienlaikus viņš atzīst, ka jaunāko filmu demonstrēšana, šo pašvaldības aģentūru neaprīkojot ar digitalizētajām tehnoloģijām, nebūs iespējama. Iestāde, ko lielākie kino izplatītāji 2000. gadā apbalvoja kā veiksmīgāko reģionālo kinoteātri, slēgta netiks, bet līdzšinējo kinoteātra funkciju tā vairs nesaglabās. Arī nākotnes perspektīvas vēl neskaidras, pie tālākās vīzijas strādā darba grupa, lai saprastu, kā «Auseklim» iegūt otru elpu.
Jautājums par Talsu novada kinoteātra «Auseklis» nākotni kā karsts kartupelis amatpersonu mutēs viļāts jau divus gadus. Diskusijas sākušās iepriekšējā domes deputātu sasaukuma laikā, kā informēja Talsu novada domes izpilddirektora vietniece izglītības un sociālajos jautājumos Inga Krišāne, «no brīža, kad saņēmām informāciju par pāreju uz citu apraides formu, jo turpmāk lielie kino iznomātāji izmantos citus apraides principus».
No janvāra pilnībā ir pārtraukta kinofilmu ražošana uz 35 milimetru lentēm, tas nozīmē, ka kinoteātrī «Auseklis», ja tas vēlas saglabāt savu līdzšinējo darbību, jāmaina tehnoloģiskais aprīkojums. Lai arī tas bija zināms jau pirms diviem gadiem, visās līdzšinējās darba grupās, kas skatīja šo jautājumu, konkrēts risinājums nav rasts. «Deputātiem toreiz iesniedzām trīs priekšlikumus, ko darīt tālāk, bet viņi neizvēlējās nevienu no tiem. Vienā brīdī valstiskā mērogā solīja, ka varēs startēt Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvē, lai iegādātos nepieciešamo aparatūru, bet tad secināja, ka ekrāns un palīglīdzekļi nav pats nepieciešamākais apraides nodrošināšanai. Savukārt Kultūras ministrijas plānos bija kultūras centru digitalizācija, bet arī šādas programmas nav,» iepriekšējos notikumus atklāja I. Krišāne.
Arī kinoteātra «Auseklis» direktora pienākumu izpildītāja Ija Reile-Krūmiņa uzsvēra, ka, tikko šāds notikumu scenārijs kļuvis zināms, jautājums deputātiem ticis aktualizēts. «Tolaik amatpersonas nezināja, kādu struktūru izveidot, kam «Ausekli» pievienot, bet digitalizācijas jautājumā visu laiku cerēja uz valsts vai Eiropas Savienības fondu palīdzību,» apstiprināja I. Reile-Krūmiņa. Savukārt kultūras nodaļas vadītāja Ina Jurkeviča uzsvēra, «ja tobrīd būtu saprātīgi lemti lēmumi, tad šodien pie tādas situācijas, kad jāpārtrauc rādīt jaunākās filmas, mēs nenonāktu».
Lieli ieguldījumi, maza atdeve?
Ik gadu kinoteātra «Auseklis» darbības nodrošināšanā tiek ieguldīti aptuveni 35 000 latu, bet biļešu ieņēmumi nepārtraukti samazinās. «2011. gadā biļešu ieņēmumi sastādīja 18 986 latus, 2012. gadā — 18 254 latus, bet 2013. gadā tie bija 14 730 latu. Seansus nākas atcelt, jo ierodas mazāk par pieciem cilvēkiem. Protams, tas atkarīgs no piedāvājuma, bet cik būs tādu filmu, kam būs daudz apmeklētāju? Visā Latvijā nav daudz vietu, kur atrodas kinoteātri. Patlaban lielie kinoteātri ir Rīgā, Valmierā, Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī. Vēl arī Talsos un Siguldā. No visiem kādreizējiem rajona centriem, kas nav lielās pilsētas, esam palikuši tikai divi,» uzsvēra A. Lācarus, norādot, ka patlaban vairāku desmitu tūkstošu latu ieguldījuma veikšana būtu apšaubāma. «Pašvaldībai piederošajās kapitāldaļu sabiedrībās esam spiesti ieguldīt, jo tām jānodrošina pašvaldības pārraudzītie komunālie pakalpojumi, bet kur ir robeža? Esmu pārliecināts, ka pieci cilvēki, samaksājot divus latus par kinoteātra biļeti, ar to nesedz ne kinomehāniķa, ne dežuranta algu un kinoteātra telpu komunālos izdevumus. Katru kinoseansu dotējam, bet līdz šim nav analizēts, cik līdzekļu atsevišķam seansam nepieciešams,» teica Talsu novada domes priekšsēdētājs.
Visu rakstu lasiet 20. janvāra laikrakstā!
Varbūt ir vērts sākt demonstrēt tieši vecās filmas, kuras nekur citur vairs nerāda, vai sākt jaunu sadarbību ar indiešu Bolivudu, kas savulaik bija iecienīts filmu žanrs.
Redakcijai jau par šo komentāru ir paziņotsLai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: