Valdemārpils vēsturiskajā ēkā iemūrētais vēstījums atrasts pēc 76 gadiem 19.02.2014

Ilze Kārkluvalka
ilze@talsuvestis.lv
63223337

Tweet

14. februārī kādā rāmākā stundā ieejot Valdemārpils meistardarbnīcas «Zeļļi» ēkas otrā stāva zālē, pārsteigtu mācību iestādes vadītāja Igurda Baņķa noslēpumainā darbošanās. Ļoti koncentrējies telpas klusumā, viņš sprīdi pa sprīdim ar āmuriņu un pirkstiem izklaušināja šķērssienu. Vēl un vēlreiz, kamēr beidzot — jā! Tur, dūšīga vīra krūšu līmenī, apmēram divu ķieģeļu platumā un augstumā, atskanēja dobja skaņa. Tā parasti atsaucas tukšums.
Piedzīvot īpašo notikumu kokapstrādes amata meistars pieaicināja savus audzēkņus, un puišu pulciņš, tāpat kā viņu skolotājs, saspringa uzmanībā. Rūpīgi izkaļot sienas apšuvumu, atklājās telpa, kuru aizņēma liela bronzas kapsula. Kalējs ir bijis sava amata meistars — cilin­dra formas tvertne ar blīvi nosedzošu vāku rūpīgi nostrādāta visās šuvēs un izdekorēta ar tāda paša metāla auseklīšiem. Respektabli smags un vienlaikus skaists darbs.
Igurds Baņķis vēlāk sarunā ar «Talsu Vēstīm» atzinās, ka parasti viņam uztraukumā rokas netrīc, bet tajā brīdī bijušas ļoti neparastas, spēcīgas un savādas izjūtas. Kā nekā — kapsula šajā sienā svinīgi ieguldīta pirms aptuveni 76 gadiem, lai paliktu vēstījums nākamībai, tiem, kas Sasmakā (tagadējā Valdemārpilī) un Ārlavā turpinās kopt jaunlatviešu tautiskās kustības ideologa Krišjāņa Valdemāra garu, attīstīt viņa idejas.
Notikumu izraisīja virkne sakritību.
Pērnā gada beigās Talsu novada muzejs izdeva savu Rakstu pirmo sējumu. Protams, savas Valdemārpils un Ārlavas patriots Igurds Baņķis, saņēmis to dāvinājumā, lasot visvairāk ieinteresējās par muzeja direktora vietnieces Zandas Konošonokas publicēto pētījumu, sev saturiski tuvo tēmu «Tautiskie centieni un Talsu apriņķis. 19. gadsimts — 1940. gads». Tajā ir izsmeļošas liecības par ievērojamajam sasmacniekam Krišjānim Valdemāram veltītā piemiņas nama uzcelšanu tagadējā Lielajā ielā 27, kurā I. Baņķis izveidojis savu meistardarbnīcu.
Šim kopus darbam sasmacnieki vienojušies jau 1924. gadā, tuvojoties K. Valdemāra simtgadei. Nama celšanai un uzturēšanai dibināta savienība, kurā apvienojās vietējās pārvaldes un sabiedriskās organizācijas — Ārlavas sadraudzīgā biedrība, Ārlavas lauksaimniecības biedrība, Ārlavas pagasta valde, Ārlavas krājaizdevu sabiedrība, Latvijas Sarkanā Krusta Ārlavas nodaļa, Latvijas Jaunatnes savienības Sas­makas organizācija, Sasmakas pilsētas valde, Ārlavas patērētāju biedrība.
Būves programma paredzēja šajā namā iekārtot bibliotēku, lasītavu, K. Valdemāra piemiņas muzeju, izrīkojumu un K. Valdemāra piemiņas zāli. Vieta nama būvei izraudzīta uz Ārlavas Lauksaimniecības biedrībai piederoša zemes gabala pretī pareizticīgo baznīcai. Pamatakmens likšanas svinības notika 1925. gada 20. novembrī. «Ēkas pamatos skārda tvertnē ievietots akts ar valsts un vietējo amatpersonu vārdiem, Valdemāra simtgadei veltīto laikrakstu numuriem un naudas monētām,» teikts Rakstos.
Iecere namu uzcelt divu gadu laikā neīstenojās. K. Va­ldemāra piemiņas nama iesvētes svinības notiek tikai 1938. gada 4. decembrī. Rakstos lasāms: «Pēc lentes pārgriešanas pie jaunā nama durvīm viesi Valdemāra piemiņas zālē pulcējas uz iesvētīšanas aktu, ko veic mācītāji J. Jēnihs un A. Augstkalns. Iemūrējot ēkas sienā metāla kārbu ar nama būves dokumentiem un piemiņas lietām, ministrs (zemkopības ministrs Jānis Birznieks — I. K.) novēl turpināt Valdemāra aizsākto darbu.» Šis teikums vairs nepieļāva
vilcināšanos.
Pat Igurda Baņķa spēcīgās rokas ar grūtībām nomauc cilindra blīvo vāku. Viņš ar lielu pietāti citu pēc cita izņem apskatīšanai lieliski sausumā un normālā siltumā saglabājušās vēstures liecības — pašā viducī ir cieši sarullēts, glītā rokrakstā latviešu valodā abās pusēs aprakstīts pergaments ar notikuma dalībnieku — valsts un vietējo amatpersonu — parakstiem, spalvaskāts ar mirdzošu zelta rakstāmspalvu (firmas zīme liecina: ražota Vācijā, Drēzdenē — I. K.), laikrakstu «Pagastu Dzīve», «Lauku Pastnieks», «Talsu Vārds» un citas periodikas izdevumi, iesvētes sarīkojuma afiša. Šis bagātīgais materiāls kādam pētniekam tagad varētu būt vērtīgs avots nopietnam rakstu darbam.
«To, ka šajā ēkā kaut kas ir paslēpts, zināju jau no vēstures pētnieka Prokopoviča (valsts un sabiedriskais darbinieks, novadpētnieks, dzīvoja Valdemārpilī — I. K.). Viņš teica — labajā pusē kaut kur ir paslēpta kapsula, bet — kurā labajā pusē… Kad man uzdāvināja muzeja Rakstus, pēkšņi publicētajā ieraudzīju nepārprotamas norādes!» stāstīja meistars. «Verot vaļā, uztraukums bija ne pa jokam, vispirms pārmetu krustu…» atzinās Igurds Baņķis.
Nākamajā gadā Krišjānim Valdemāram būs 190. jubileja. I. Baņķis šo atradumu vairs nenoslēps, bet izdomās, kā vizuāli pievilcīgi eksponēt K. Valdemāra piemiņas zālē. Tas ir tikai sākums lielām iecerēm. Viņš uzskata, ka Valdemārs ir pelnījis jaunās paaudzes apziņā nebūt vien pieminekļa un simbola statusā. Igurds ir apņēmības pilns īstenot to, ko pirms gandrīz cilvēka mūža, šiem 76 gadiem, gribēja izdarīt Sasmakas un Ārlavas pagasta gaišie prāti.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: