Valdemārpils vēsturiskajā ēkā iemūrētais vēstījums atrasts pēc 76 gadiem 19.02.2014


14. februārī kādā rāmākā stundā ieejot Valdemārpils
meistardarbnīcas «Zeļļi» ēkas otrā stāva zālē, pārsteigtu mācību
iestādes vadītāja Igurda Baņķa noslēpumainā darbošanās. Ļoti
koncentrējies telpas klusumā, viņš sprīdi pa sprīdim ar āmuriņu un
pirkstiem izklaušināja šķērssienu. Vēl un vēlreiz, kamēr beidzot —
jā! Tur, dūšīga vīra krūšu līmenī, apmēram divu ķieģeļu platumā un
augstumā, atskanēja dobja skaņa. Tā parasti atsaucas
tukšums.
Piedzīvot īpašo notikumu kokapstrādes amata meistars pieaicināja
savus audzēkņus, un puišu pulciņš, tāpat kā viņu skolotājs,
saspringa uzmanībā. Rūpīgi izkaļot sienas apšuvumu, atklājās telpa,
kuru aizņēma liela bronzas kapsula. Kalējs ir bijis sava amata
meistars — cilindra formas tvertne ar blīvi nosedzošu vāku rūpīgi
nostrādāta visās šuvēs un izdekorēta ar tāda paša metāla
auseklīšiem. Respektabli smags un vienlaikus skaists darbs.
Igurds Baņķis vēlāk sarunā ar «Talsu Vēstīm» atzinās, ka parasti
viņam uztraukumā rokas netrīc, bet tajā brīdī bijušas ļoti
neparastas, spēcīgas un savādas izjūtas. Kā nekā — kapsula šajā
sienā svinīgi ieguldīta pirms aptuveni 76 gadiem, lai paliktu
vēstījums nākamībai, tiem, kas Sasmakā (tagadējā Valdemārpilī) un
Ārlavā turpinās kopt jaunlatviešu tautiskās kustības ideologa
Krišjāņa Valdemāra garu, attīstīt viņa idejas.
Notikumu izraisīja virkne sakritību.
Pērnā gada beigās Talsu novada muzejs izdeva savu Rakstu pirmo
sējumu. Protams, savas Valdemārpils un Ārlavas patriots Igurds
Baņķis, saņēmis to dāvinājumā, lasot visvairāk ieinteresējās par
muzeja direktora vietnieces Zandas Konošonokas publicēto pētījumu,
sev saturiski tuvo tēmu «Tautiskie centieni un Talsu apriņķis. 19.
gadsimts — 1940. gads». Tajā ir izsmeļošas liecības par
ievērojamajam sasmacniekam Krišjānim Valdemāram veltītā piemiņas
nama uzcelšanu tagadējā Lielajā ielā 27, kurā I. Baņķis
izveidojis savu meistardarbnīcu.
Šim kopus darbam sasmacnieki vienojušies jau 1924. gadā, tuvojoties
K. Valdemāra simtgadei. Nama celšanai un uzturēšanai dibināta
savienība, kurā apvienojās vietējās pārvaldes un sabiedriskās
organizācijas — Ārlavas sadraudzīgā biedrība, Ārlavas
lauksaimniecības biedrība, Ārlavas pagasta valde, Ārlavas
krājaizdevu sabiedrība, Latvijas Sarkanā Krusta Ārlavas nodaļa,
Latvijas Jaunatnes savienības Sasmakas organizācija, Sasmakas
pilsētas valde, Ārlavas patērētāju biedrība.
Būves programma paredzēja šajā namā iekārtot bibliotēku, lasītavu,
K. Valdemāra piemiņas muzeju, izrīkojumu un K. Valdemāra
piemiņas zāli. Vieta nama būvei izraudzīta uz Ārlavas
Lauksaimniecības biedrībai piederoša zemes gabala pretī
pareizticīgo baznīcai. Pamatakmens likšanas svinības notika 1925.
gada 20. novembrī. «Ēkas pamatos skārda tvertnē ievietots akts ar
valsts un vietējo amatpersonu vārdiem, Valdemāra simtgadei veltīto
laikrakstu numuriem un naudas monētām,» teikts Rakstos.
Iecere namu uzcelt divu gadu laikā neīstenojās. K. Valdemāra
piemiņas nama iesvētes svinības notiek tikai 1938. gada 4.
decembrī. Rakstos lasāms: «Pēc lentes pārgriešanas pie jaunā nama
durvīm viesi Valdemāra piemiņas zālē pulcējas uz iesvētīšanas aktu,
ko veic mācītāji J. Jēnihs un A. Augstkalns. Iemūrējot
ēkas sienā metāla kārbu ar nama būves dokumentiem un piemiņas
lietām, ministrs (zemkopības ministrs Jānis Birznieks — I. K.)
novēl turpināt Valdemāra aizsākto darbu.» Šis teikums vairs
nepieļāva
vilcināšanos.
Pat Igurda Baņķa spēcīgās rokas ar grūtībām nomauc cilindra blīvo
vāku. Viņš ar lielu pietāti citu pēc cita izņem apskatīšanai
lieliski sausumā un normālā siltumā saglabājušās vēstures liecības
— pašā viducī ir cieši sarullēts, glītā rokrakstā latviešu valodā
abās pusēs aprakstīts pergaments ar notikuma dalībnieku — valsts un
vietējo amatpersonu — parakstiem, spalvaskāts ar mirdzošu zelta
rakstāmspalvu (firmas zīme liecina: ražota Vācijā, Drēzdenē —
I. K.), laikrakstu «Pagastu Dzīve», «Lauku Pastnieks», «Talsu
Vārds» un citas periodikas izdevumi, iesvētes sarīkojuma afiša. Šis
bagātīgais materiāls kādam pētniekam tagad varētu būt vērtīgs avots
nopietnam rakstu darbam.
«To, ka šajā ēkā kaut kas ir paslēpts, zināju jau no vēstures
pētnieka Prokopoviča (valsts un sabiedriskais darbinieks,
novadpētnieks, dzīvoja Valdemārpilī — I. K.). Viņš teica —
labajā pusē kaut kur ir paslēpta kapsula, bet — kurā labajā pusē…
Kad man uzdāvināja muzeja Rakstus, pēkšņi publicētajā ieraudzīju
nepārprotamas norādes!» stāstīja meistars. «Verot vaļā, uztraukums
bija ne pa jokam, vispirms pārmetu krustu…» atzinās Igurds
Baņķis.
Nākamajā gadā Krišjānim Valdemāram būs 190. jubileja. I. Baņķis šo
atradumu vairs nenoslēps, bet izdomās, kā vizuāli pievilcīgi
eksponēt K. Valdemāra piemiņas zālē. Tas ir tikai sākums lielām
iecerēm. Viņš uzskata, ka Valdemārs ir pelnījis jaunās paaudzes
apziņā nebūt vien pieminekļa un simbola statusā. Igurds ir
apņēmības pilns īstenot to, ko pirms gandrīz cilvēka mūža, šiem 76
gadiem, gribēja izdarīt Sasmakas un Ārlavas pagasta gaišie
prāti.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: