Valsts ceļu rekonstrukcija nesīs pārmaiņas ierastajā satiksmē; Talsu komersantu klubs tām iebilst 30.04.2014
Lielākoties pašvaldībām pietiek finansējuma tikai to īpašumā esošo ceļu uzturēšanai, kas visbiežāk aprobežojas ar asfaltbetona seguma bedrīšu remontu un grants ceļu greiderēšanu. Tādēļ svarīga ir jebkura valsts iniciatīva, atjaunojot tai piederošos ceļu posmus. Patlaban Talsu novadā aktuāla ir iecerētā ceļa «Talsi — Stende — Kuldīga» un «Kandava — Sabile» plānotā atjaunošana.
«Iekļauta visos Satiksmes ministrijas plānos,»
tā Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Tropiņš saka par ceļa «Talsi — Stende — Kuldīga» gaidāmo rekonstrukciju. Reāli būvniecības darbi paredzēti 2015. un 2016. gadā, bet šogad jābūt izstrādātam tehniskajam projektam.
«Viss iet uz priekšu, tas ir galvenais. Konkurss par tehniskā projekta izstrādi ir noslēdzies, 28. martā ir pieņemts lēmums un atzīts uzvarētājs no deviņiem pretendentiem. Izvēles kritērijs bija zemākā cena. Ar VAS «Latvijas valsts ceļi» ceļu tīklu daļas vadītāju Andri Arbergu runājām, ka šī gada laikā varētu būt gatavs projekts. Ja zvaigznes labi nostāsies, tad šī gada beigās varētu izsludināt iepirkumu konkursu būvniecības darbiem. Sliktākajā gadījumā tas varētu būt nākamā gada pavasarī,» informēja N. Tropiņš, uzsverot, ka būvdarbi ceļa posmā «Talsi — Stende» gaidāmi 2015. un 2016. gadā. Pašvaldībai tiekoties ar VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvjiem, tika panākta vienošanās par veloceliņa izbūvi no Talsiem līdz Dižstendei. Savukārt projekta plānā tiks iezīmēta vieta, kur tas varētu turpināties līdz Stendei, jo šo būvdarbu laikā tik tālu tas izbūvēts netiks. Lai arī pašvaldība par šādu iespēju runājusi, tomēr jautājuma risināšana iestrēgusi zemes īpašumtiesību dēļ — lielākoties tālāk ir privātīpašumi. «Protams, tas ir risināms jautājums, tomēr šobrīd VAS «Latvijas valsts ceļi» prioritāte ir autoceļa būvniecība un veloceliņa izbūve. Pašvaldība var perspektīvā domāt, kā veloceliņu izbūvēt līdz Stendei. Tas būtu nepieciešams, jo maršruts ir labs, turklāt aizvien vairāk pieaug riteņbraucēju skaits,» teica N. Tropiņš.
Gaidāmās «Talsi — Stende — Kuldīga» ceļa rekonstrukcijas dēļ
satiksmes dalībniekus varētu skart arī kādas pārmaiņas. Līdz šim ikviens, kas vairāk vai mazāk izmanto ceļa posmu no Talsiem līdz viaduktam, ir pieradis, ka satiksme organizēta divās joslās katrā braukšanas virzienā. Tomēr VAS «Latvijas valsts ceļi» pašvaldībai paziņojuši — būs viena josla un veloceliņš. Tagad gan, kā norādīja N. Tropiņš, situācija nedaudz mainījusies — projektētājiem dots uzdevums izvērtēt divus iespējamos ceļa izbūves variantus — ar vienu un divām joslām katrā braukšanas virzienā. «Izvērtējums būs pēc profesionāliem kritērijiem — konkrētā posma noslogotība, piederība noteiktai ceļu klasei, ekonomiskais aspekts. Būs divi izvērtējumi, un VAS «Latvijas valsts ceļi» būs jāizšķiras par vienu no tiem. Ceru, ka pašvaldība tiks iepazīstināta ar šiem risinājumiem un pamatojumu, kāpēc izvēle būs par labu vienam vai otram variantam. Izvērtējums gaidāms tuvāko pāris mēnešu laikā,» paskaidroja priekšsēdētāja vietnieks.
Aptuveni 1,3 miljoni eiro —
savukārt tik daudz finansējuma paredzēts autoceļa «Kandava — Sabile» atjaunošanai, kur arī mūsu novada teritorijā ir redzams būtisks ceļa noslīdējums, kas uztraucis ne vienu vien satiksmes dalībnieku. Jau maijā, kā pastāstīja N. Tropiņš, paredzēts izsludināt iepirkumu konkursu par būvniecību, bet jau nākamajā gadā gaidāmi būvdarbi.
Domājot par nākotnes attīstību, šoreiz tieši veloceliņu izbūves jomā, pašvaldība VAS «Latvijas valsts ceļi» lūgs iespēju pārņemt valsts iestādes izstrādāto tehnisko projektu veloceliņam maršrutā no Laidzes centra līdz Ķīvīškrogam. «Tā kā VAS «Latvijas valsts ceļi» neredz perspektīvu tā izbūvei, jo valstī vajadzību ir ļoti daudz, tad domājam lūgt šo projektu un varbūt kādreiz veloceliņa izbūvi īstenot pašiem. Tas ir plāns perspektīvā,» piebilda N. Tropiņš.
Arvis Andersons, Talsu komersantu kluba biedrs:
— VAS «Latvijas valsts ceļi», domājot par ceļa «Talsi — Stende— Kuldīga» km 1,56—10,91 rekonstrukciju (posms līdz Stendes pilsētas robežai), sākotnēji arhitektūras plānošanas uzdevumā paredzēja ceļa posmu «Talsi — Selekcija» pārbūvēt, izveidojot vienu joslu katrā braukšanas virzienā. Šobrīd ir zināms, ka 2014. gadā tiks izstrādāts rekonstrukcijas būvprojekts un 2015. gadā plānots izsludināt būvniecības konkursu.
Ceļa posmu «Talsi — Dižstende» pēc 2013. gada VAS «Latvijas valsts ceļi» datiem diennaktī izmanto 4640 automašīnu. A/s «Latvijas valsts ceļi» uzskata, ka satiksmes intensitāte ir nepietiekama, lai saglabātu šajā posmā divas joslas katrā braukšanas virzienā. Tomēr šis ceļš ir būvēts jau 1982. gadā, kad automašīnu skaits bija ievērojami mazāks nekā 2013. gadā.
Talsu novada pašvaldība jau vairākus gadus apspriež šo jautājumu, jo ceļa posms «Talsi — Selekcija» atrodas Talsu novadā. Tomēr pašvaldībai nav izdevies panākt divu joslu būvniecības saglabāšanu katrā braukšanas virzienā. Tika rasts kompromiss starp pašvaldību un valsti par velosipēdistu celiņu ierīkošanu līdz Dižstendei, tādējādi piekrītot joslu samazinājumam. Mēs, Talsu komersanta kluba biedri, nepiekrītam šādam risinājumam.
Lai arī valsts finansējums ceļu rekonstrukcijai ir ierobežots, tomēr, salīdzinot satiksmes intensitāti šajā posmā, tā ir līdzīga tai, kas vērojama uz autoceļa A1 «Rīga — Baltezers (Igaunijas robeža)». Pagriezienā no Skultes līdz Tūjai ir tāda pati satiksmes intensitāte kā ceļa posmā «Talsi — Selekcija», bet tur pirms septiņiem gadiem izbūvēts ceļš pusotras joslas platumā.
Ja tiks pieņemts lēmums ierīkot vienu joslu, tad aptuveni deviņi metri no esošā ceļa būs lieki. To norakšana un aizvešana arī prasīs finansējumu. Šī jautājuma risināšanā ir viena laba ziņa — a/s «Latvijas valsts ceļi» projektētājiem uzdevuši izvērtēt ekonomisko pamatojumu ceļa pārbūvei gan uz vienu, gan uz divām joslām.
Mūsuprāt, transportlīdzekļu skaits nākotnē pieaugs, arī iedzīvotāju skaits tuvāko piecu gadu laikā nostabilizēsies, un automašīnu vadītāju skaits palielināsies. Ceļa posmu «Talsi — Selekcija» izmanto dažādi transportlīdzekļi — ne tikai vieglās automašīnas, bet arī satiksmes autobusi, kokmateriālu, asfaltbetona pārvadātāji, lauksaimniecības tehnika. Tādēļ ir svarīgi, lai ikviens satiksmes dalībnieks varētu ātrāk un veiksmīgāk pārvietoties, kas ir vieglāk izdarāms, ja braukšanas joslas ir divas.
Ja projektētāju aprēķini rādīs, ka izmaksas vienā un otrā gadījumā atšķiras tikai nedaudz, tad, mūsuprāt, būtu labāk atstāt divu joslu ceļu. Ja tas tiks samazināts līdz vienai joslai, tad atkāpsimies vēsturē vēl pirms 1982. gada.
Talsu komersantu klubs sūtīs vēstuli VAS «Latvijas valsts ceļi», lai izteiktu savu viedokli par šo jautājumu. Ja nav iespējams saglabāt divas joslas, tad būtu jādomā vismaz par pusotras joslas saglabāšanu.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: