Valsts prezidents tiekas ar iedzīvotājiem un slavē Talsos paveikto 11.07.2014
Ceturtdien, 10. jūlijā, darba vizītē Talsu novadā ieradās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Daļu laika viņš veltīja, lai tiktos ar novada iedzīvotājiem un atbildētu uz viņus interesējošiem jautājumiem.
Valsts prezidents
nolika ziedus pie pieminekļa «Koklētājs». Viņš iepazinās arī ar a/s «Talsu piensaimnieks» ražotni, tikās ar Talsu novada deputātiem, viesojās SIA «Talsu tipogrāfija» un laikraksta «Talsu Vēstis» redakcijā, kā arī viesojās Mārtiņa Barkāna «Abavas vīnu» darītavā.
Pusdienas laikā A. Bērziņu ikviens interesents varēja sastapt Talsu Radošās sētas pagalmā. Tikšanās ieskaņā sveicienu prezidentam bija sagatavojušas bērnu un jauniešu vokālās studijas «Tonis» dalībnieces. Pēc tam klātesošos uzrunāja novada pašvaldības vadītājs Aivars Lācarus, kurš pauda prieku gan par prezidenta viesošanos, gan tikšanās norises vietu — Talsu lepnumu — Radošo sētu.
A. Bērziņš uzteica Radošās sētas pārmaiņas. Viņš atklāja, ka tikšanās laikā ar deputātiem apspriedis arī izglītības un medicīnas tālāko attīstību — jomas, kas nozīmīgas visā valstī. Prezidents uzsvēra uzņēmējdarbības nozīmi. «Skatoties, kā jums attīstās bizness, redzu to pašu, ko lielākoties citur Latvijā — ir sasniegts labs līmenis, kad jādomā, kā varētu izplesties un uzņēmējdarbību attīstīt.» Kā piemēru viņš minēja apmeklēto a/s «Talsu piensaimnieks», kas jau sasniedzis pasaules mēroga kvalitātes līmeni, un nu jādomā, kā ražošanu paplašināt.
Tāpat prezidents talseniekiem norādīja, ka pēc iepazīšanās ar šo pusi skaitļos — par novada nākotni varam priecāties. To pierādot kaut vai skolēnu skaits, kas šobrīd skolās gan nedaudz krītas, bet to bērnu skaits, kas skolas gaitas vēl tikai uzsāks — aug.
Valsts augstākā amatpersona
atbildēja uz interesentu jautājumiem. Kāds no tiem aicināja prezidentu paust vērtējumu par apstākli, ka Talsu novada pašvaldība vairāk nekā četrus gadus nepilda Administratīvās tiesas lēmumu. Tuvāku informāciju par šo nedienu iemeslu klātesošie gan neuzzināja. Tomēr jautājuma autores sagatavotā rakstiskā informācija nonāca Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Gundara Daudzes rokās, bet kundze saņēma apliecinājumu, ka atbilde būšot.
Cits interesents vēlējās noskaidrot prezidenta viedokli par to, vai un cik Latvija ir gatava Pasaules koru olimpiādei. Uz šo jautājumu A. Bērziņš atbildēja apstiprinoši, turklāt Dziesmusvētki pulcējuši pat vairāk dalībnieku. «Tā acīmredzot ir viena dzīves puse, kurā esam izcili,» viņš uzsvēra. Prezidents pastāstīja, ka aizvadītajā pirmdienā ticies ar Latvijas Goda konsuliem pasaulē — vairāk nekā 100 cilvēku; arī viesus pārsteidzis mūsu mākslinieku augstais muzikālais līmenis.
Laikraksta «Talsu Vēstis» galvenais redaktors Eduards Juhņevičs vēlējās noskaidrot prezidenta domas jautājumā, vai līdz ar novadu izveidošanu administratīvi teritoriālā reforma Latvijā ir pabeigta vai gluži otrādi — tā turpināsies arī iepriekš paredzētajā otrajā līmenī, kad novadi vēl tiks apvienoti citās reģionālās struktūrās. «Domāju, ka precīzāks jāizveido pirmais līmenis un vairumā gadījumu tas, manuprāt, sakrīt ar bijušajiem rajoniem, bet ne visur,» norādīja prezidents, kā arī uzsvēra, ka Latvija ir pārskatāma un ka viņš nesaredz jēgu lielākiem iedalījumiem. Tiesa, uz E. Juhņeviča jautājumu par to, vai novadi nav par maziem (26 rajonu vietā nu ir vairāk nekā 100 novadu), prezidents atbildēja, ka vairumā gadījumu novadi būtu vajadzīgi bijušo rajonu lielumā.
«SEB bankas» Talsu filiāles pārvaldniece Ieva Krēķe lūdza prezidenta viedokli par Latvijā ražojošu uzņēmumu nākotni, neņemot vērā, ka esam Eiropas Savienības dalībvalsts, vai tiem viegli iekļūt ES tirgū. «Nesaprotu, kāpēc jūs tik pieticīgi runājat par Eiropas tirgu? Mēs esam Eiropas tirgū, bet domāju, ka arī «Talsu piensaimnieks» skatās krietni vien tālāk un arī tālāk nokļūs,» uzsvēra prezidents. Viņš norādīja, ka Latvijā veiksmīgi attīstījušies graudkopības kooperatīvi, un pauda pārliecību, ka arī piensaimnieki varēs doties daudz tālāk, jo iespēju Latvijā netrūkst.
Novada deputāts un Talsu Valsts ģimnāzijas direktors Gundars Sebris interesējās par to, kā prezidents kā vecāks ir apmierināts ar izglītību, ko piedāvā Latvijas mācību iestādes. «Man pamata problēma: es savam mazajam dēlam neiedodu to, kas viņam no manis pienāktos, jo man vienkārši nav pietiekami laika. Ja kāds cer, ka visu iedos skola, uzskatu — tas nav iespējams!» sacīja prezidents. Viņš norādīja — Latvijā ar izglītību līdz augstskolai pamatā viss ir kārtībā. Protams, līdzās citiem jautājumiem būtisks ir aspekts, kā priekšmetus katrā skolā iespējams pasniegt (piemēram, lai bērni redzētu noteiktu zinību praktisko jēgu). Tiesa, atšķirīga ir situācija ar augstskolām un tajās iegūto izglītību. «Vienmēr aicinu, lai bērni kopā ar vecākiem pagudro, ko, pabeidzis augstskolu, spēs atdot saviem vecākiem, un kā varēs dzīvot vismaz kādu periodu uz priekšu,» norādīja prezidents, piebilstot, ka jauniešu došanās studēt uz ārzemēm ir pozitīvs solis.
Savukārt uz jautājumu, vai lielais politisko spēku skaits, kas iecerējis piedalīties Saeimas vēlēšanās, nerada draudus valsts attīstībai un valdības darbam, prezidents norādīja, ka lielākā daļa no tiem, visdrīzāk, neizdzīvos ilgāk par gadu pēc vēlēšanām. Viņš atzina, ka baidās vērtēt situāciju, pirms iesniegti saraksti, tomēr apstākli, ka tie, kam jau ir pieredze, uztver pozitīvi. Ar politisko jomu saistītie procesi gan nebūt nav vienkārši, un to nākotnes attīstību ir grūti novērtēt. Tāpat Latvijā notiekošo, tās dalību Eiropas Savienībā un cilvēku mobilitāti (nenoliedzami, cilvēku izbraukšanai Latvijai aizvien ir drauds) vairs nav īsti iespējams salīdzināt ar pirmskara valsti, kad robežas bija salīdzinoši stingrāk nospraustas.
Citi jautājumi skāra arī profesionālās izglītības lomu un izaugsmi, Eiropas fondu projektu pienesumu tautsaimniecībā un ekonomikā, kā arī jaunā plānošanas perioda finansējuma sadali un citas jomas.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: