Vandzenē top ne tikai kazas siers, bet arī siera kūkas, biezpiena čipsi un saldējums 05.11.2013
Oktobra beigās lauksaimnieku iecienītā konkursa «Sējējs» apbalvošanas ceremonijā piedalījās arī Kristīne Piliena, kuras uzņēmumu Lauku atbalsta dienests bija izvirzījis konkursa grupā «Lauku attīstības projekts inovācijās». Lai gan Kristīne atzīst, ka sākotnēji šaubījusies, vai pirms trīs gadiem dibinātais uzņēmums gatavs piedalīties šāda mēroga konkursā, žūrija «Caprine» paveikto novērtēja, piešķirot uzvarētāja godu.
Lai gan ar kazkopību Kristīne Piliena nodarbojas jau 15 gadu, individuālajam komersantam «Caprine» septembrī apritējis tikai trešais gads. Uzņēmums dibināts krīzes optimizācijas rezultātā, saprotot, ka paralēli saimniecībai «Bērzi», kas nodarbojas ar kazkopību, jādibina vēl viens, kas attīstītos, nodarbojoties ne ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu. «Bērzi» turpina siet dažāda veida kazas sieru, gatavo jogurtus, sviestu, biezpienu, bet «Caprine» gatavo produkciju gardēžiem — piedāvā vairāku veidu kazas piena saldējumus, kazas biezpiena čipsus un siera kūkas. Tieši šie inovatīvie produkti atnesuši «Sējēja» atzinību. Kristīne vien piebilst, ka, lai gan licies, ka pēc uzņēmuma nodibināšanas ātri viens nonāks līdz gatavam gala produktam, viss vēl ir procesā, jo tas prasa gan laiku, gan ieguldījumus: jāatrod veids, kā paildzināt čipsu derīguma termiņu, lai tos varētu piedāvāt veikaliem, jāpapildina pašlaik pieejamo saldējumu klāsts un jāizveido produktiem atbilstošs iepakojums. Darbu saraksts, kas attiecas uz produkcijas ražošanu, ir vēl garāks, tādēļ pārsteidz, ka Kristīne pagūst pilnveidot savas zināšanas Latvijas Lauksaimniecības universitātē un ir ceļā uz doktora grāda iegūšanu. Protams, gala darbs tiek rakstīts par kazkopību. Turklāt tūrisma sezonā viņa ar ģimeni ik nedēļu paspēj uzņemt arī ekskursantu grupas.
Ar tūrismu Kristīne nodarbojas jau desmit gadu,
un, lai gan sezona vēl nav noslēgusies, jau tagad aprēķināms, ka šo gadu laikā šajā sezonā uzņemts vislielākais tūristu skaits. Agrāk grupās bijuši ap 25 cilvēkiem, bet tagad mazākas grupas par četrdesmit personām ierodas reti. Tūristi patērē lielāko daļu «Caprine» un arī «Bērzu» saražoto produkciju gan degustāciju laikā, gan vēlāk iegādājoties kazas piena produktus. «Lauku tūrisms nav pamatuzņēmējdarbība, tūrisms ir veiksmīgs mārketinga stāsts, kā, neieguldot lielus līdzekļus, var popularizēt savu produkciju. Tie, kas degustācijā pagaršo produktus, pēc tam zvana, pasūta un pērk, iesaka arī citiem,» skaidro kazkope.
Lai gan tagad degustācijās piedāvātie saldējumi ir saldi, garšīgi un, galvenais — dabīgi, lai līdz tādiem tiktu, ieguldīts ne mazums darba. Pirmie mēģinājumi vairāk līdzinājušies ledus klučiem, un pat ģimene raukusi degunus, tikai ar laiku un pēc neskaitāmiem mēģinājumiem atrasts piemērotākais saldējuma ražošanas veids. Kristīne smej, ka arī šeit darbojas optimizācijas princips — ja uz veikalā nopērkamā saldējuma paciņas redzam garu sarakstu ar neskaitāmām sastāvdaļām, no kurām puse parastam mirstīgajam nav saprotama, tad «Caprine» saldējumā ir tikai piecas sastāvdaļas. Saldējums top no kazas piena saldā krējuma, kazas piena, saldētām ogām, cukura un olu dzeltenumiem. Arī čipsos ir tikai dabīgas izejvielas — kazas biezpiens, rudzu milti, sviests un ķimenes.
Degustācijās vispirms piedalās mājinieki,
īpaši vērā tiek ņemts abu dēlu viedoklis, jo, ja vecākā paaudze priecāsies — cik garšīgs!, puikas nekautrēsies pateikt, ka, piemēram, aveņu saldējums turpmāk jāgatavo bez kauliņiem (tas arī ņemts vērā). Arī tūristu grupām pēc saldējumu nobaudīšanas saimniece apjautājas, vai tajos, viņuprāt, vajadzētu ko mainīt. Ir domāts par saldējuma tirgošanu ārpus saimniecības, lielo tirdzniecības tīklu veikalu vitrīnās gan to nevarēs redzēt. Plānots, ka saldējumu varētu piedāvāt maziem veikaliņiem Rīgā un, piemēram, arī Talsos, vasarā tirgojot uz ielas. «Mazajiem un jaunajiem uzņēmējiem ir svarīgi, ka, pārdodot preci, uzreiz saņem samaksu. Ja ieguldi, bet peļņu saņem tikai pēc gada, tad tas ir ceļš uz bankrotu,» bilst Kristīne.
Viss nopelnītais tiek ieguldīts attīstībā
Lai vienas šķirnes saldējumu varētu laist tirdzniecībā veikalā, par izmeklējumiem vien jāsamaksā pārsimts latu, attiecīgi arī par katru nākamo. Produktu izmaksas sastāda arī laboratoriskās pārbaudes. Pašlaik rūpju bērns ir kazas biezpiena čipsi, kuriem vēlams pagarināt realizēšanas termiņu. Kristīne prāto, ka iemesls, kādēļ čipsi uzglabājami tikai nedēļu, ir sastāvā esošais kazas piena sviests. Lai to pārbaudītu un atrastu atbildes uz jautājumiem, nāksies pieslēgt zinātniekus un veikt pētījumus. Šādi pasākumi izmaksā gana dārgi — jārēķinās ar vairāk nekā tūkstoš latu. Izmaksas, lai ieviestu jaunu produktu, nav mazas, tieši tādēļ Kristīne «Caprine» pašreiz strādā pati, paļaujas uz vīra vecāku un bērnu atbalstu, bet ar produkcijas tehnoloģijas dokumentēšanu palīdz nolīgtais pārtikas tehnologs. Nākamajā sezonā plānots uz nepilnu slodzi pieņemt atbildīgu darbinieku. Līdz šim šādi mēģinājumi nav vainagojušies ar panākumiem un vairāk raksturojami kā kuriozi. Tā reiz uzņēmumā ieradusies sieviete, kura meklējusi darbu, viņa nekautrējoties nosaukusi visu ko nevēlētos darīt, bet uz jautājumu, ko viņa būtu ar mieru uzņemties, atbildējusi, ka būtiskākais — vismaz piecsimt latu liela alga.
Šī vasara ir bijusi negaidīti veiksmīga — visa saražotā produkcija ir pārdota un nav izdevies izveidot izejvielu uzkrājumus ziemai, tāpēc decembris un janvāris būs klusais periods. Kristīne stāsta, ka tas viss laikam ir ar gudru ziņu, jo, tiklīdz novembrī būs aizvadīta pēdējā tūristu grupa, viņa dosies uz Jelgavu. Pēc ikdienas pienākumu kalna pavisam maz laika viņa varējusi atvēlēt studijām, un tagad pienācis pēdējais brīdis, lai uzmanību veltītu promocijas darbam.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: