Var skriet katrs uz savu pusi, bet var arī palikt kopā — 60 gadus 14.11.2016


Modru un Arvīdu Rozenbergus Lāčplēša dienā satikām
brīnišķīgām rozēm pilniem klēpjiem. Nebija jājautā un nebija jāmin,
cik rožu tur ir, jo bijām ieradušies viņus sveikt 60. kāzu jubilejā
jeb Dimanta kāzās. Todien Rozenbergu pāri ciešā lokā kļāva viņu
mīļie — trīs meitas, astoņi mazbērni un trīs
mazmazbērni.
Arī toreiz, 1956. gada 11. novembrī, bijusi līdzīgi ziemīga diena
ar nelielu sniegu. Talsu luterāņu baznīcā Rozenbergus laulājis
mācītājs Jānis Matulis. Modras kundze ir talseniece, bet Arvīda
kungs agrāk bijis pastendnieks, un viņi satikušies pa vidu starp
šīm vietām — Dravniekos, kur abi strādājuši. Vēlāk Modra ir bijusi
arī kurjere un sētniece «Talsu Vēstu» redakcijā, bet Arvīds «Talsu
tipogrāfijā» bijis papīra griezējs.
Jau 60 gadus Rozenbergi aizvadījuši laulībā, bet paši saka — to
neesot iespējams aptvert. Un nekāda īpašā noslēpuma tik ilgai
kopdzīvei arī nemaz neesot. «Dzīvo tik! Tāpat jau ir savu reizi
jāpakašķējas, bet — ko tad tas dos, ja skries katrs uz savu pusi?»
aicina aizdomāties Modras kundze. «Dzīvo, strādā — tad ļaunas domas
nešaujas prātā! Citādi, kad tā loderē, tad iedomājas, ka vajag
paskraidīt,» uzskata Arvīda kungs. Strādājuši abi savā dzīvē esot
ļoti daudz.
Radu pulkā neviens pāris tik ilgi laulībā neesot nodzīvojis. Modra
un Agris nu var rādīt priekšzīmi citiem. Un rāda jau arī — daudzās
lietās, kā apliecina viņu tuvākie cilvēki. Meitas novērtē, cik
pašaizliedzīgi savulaik vecāki pieskatījuši mazbērnus, kuriem pie
viņiem arī tik ļoti paticis, ka mājās bez raudāšanas nemaz nav
varējuši aizbraukt! Modras kundzi visi cildina par to, cik garšīgu
plātsmaizi un pīrāgus viņa vienmēr cepusi, un meitas atzīst, ka ir
centušās viņas prasmes pārņemt. Mazmeitām radies priekšstats, ka
omīte prot visu — izārstēt jebkuru kaiti, no jebkuras lupatiņas
bērniem uzšūt lelli, no nekā uztaisīt karalisku maltīti… Vecāki
iemācījuši, ka ir jāstrādā — ka bez darba nekā dzīvē nebūs. Arvīda
kungs arī tagad, kad veselība vairs neļauj pārlieku šiverēt,
nespējot nosēdēt mierā. Saviem pēctečiem abi ar kundzi esot
iemācījuši arī, ka ir svarīgi citam citu cienīt.
Svētki šai ģimenē allaž tiekot svinēti kopā pie bagāti klāta galda.
Viņi paši atzīst, ka Astridas Lindgrēnes grāmatu varoņa Karlsona
vēlēšanās, lai tortu būtu vairāk nekā svecīšu, te esot itin viegli
piepildāma! Pagaidām gan vēl nav īstenota Modras kundzes iecere par
tortu balli, uz kuru katram būtu jāizcep pa vienai tortei. «Tu jau
nekad vienu nevari izcept — tev jau vienmēr vajag vismaz trīs,»
savējie gan smejoties aizrāda.
Projām dodoties vēlam, lai skaistās rozes nevīst vēl ilgi. Tagad
gribas papildināt — un lai smiekli Dimanta pāra mājās skan tikpat
bieži kā svētku reizē!
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: