Vēstnieki iepazinās ar mūsu puses zeltu 13.06.2018

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Ceturtdien, 7. jūnijā, Talsu, Mērsraga un Kandavas novadā viesojās vairāki desmiti Latvijā akreditēto ārvalstu vēstnieku un vēstniecību lietvežu.
Šādas reģionālās vizītes ir ikgadējs pasākums, kura laikā vēstniekiem un vēstniecību pārstāvjiem ir iespējams iepazīties ar kādu no Latvijas reģioniem. Šoreiz — ar mūsu pusi.
Iepazina kokaudzētavas darbu
Rīts viesiem sākās valsts a/s «Latvijas Valsts meži» kokaudzētavā «Mazsili» Abavas pagastā. «Latvijas Valsts mežu» struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» direktors Guntis Grandāns sniedza plašu ieskatu, ar ko uzņēmums nodarbojas. Galvenais ir sēklu un stādu ražošana. Pērn, piemēram, a/s pārdeva 50,8 miljonus stādu. 46 procentus no tiem izmantoja «Latvijas Valsts meži», pārējo — privātie uzņēmumi, kā arī eksportam. G. Grandāns kā jomas profesionālis ļoti aizrautīgi un plaši informēja, kādi stādi tiek audzēti, par izmantotajām metodēm, stādu aizsardzības līdzekļiem un to, kā tos pareizāk pēc tam iestādīt. «Pats galvenais ir strādāt dabai draudzīgi,» viņš uzsvēra.
Delegācijai bija iespēja apskatīt vairākas siltumnīcas, kur plašāk par redzamo skaidroja kokaudzētavas vadītājs Kārlis Strazdiņš. Vēstnieki un vēstniecību lietveži bija ļoti ieinteresēti par tēmu, uzdodot dažādus jautājumus, vērojot, aptaustot, iemūžinot iespaidīgās siltumnīcas ar neskaitāmajiem stādiņiem bildēs un selfijos. Pēdējā vieta, kas tika demonstrēta delegācijai, — pirms pakošanas stādu apstrāde, kur caur milzīgu iekārtu trauciņi ar stādiņiem tiek automātiski izvadīti cauri, vismaz divām trešdaļām no stāda uzlejot līmi, pēc tam uzberot smiltis un pēc tam apžāvējot 40 grādu temperatūrā. Tas dod aizsardzību vismaz uz diviem gadiem pret smecernieku bojājumiem. Pēc šīs apstrādes stādus pako kartona kastēs un sūta uz mežu vai saldētavu.
Baudīja Latvijas zeltu
Laucienes pagastā pie meža izpētes un mācību centra «Mežmājas», zem liela ozola pļavas vidū, ko visapkārt ieskauj Eiropas birzs un mežs, delegācija baudīja pikniku un pēc tam atstāja savus «nospiedumus» Talsu novadā, katram delegācijas viesim iestādot pa kokam. Latvijas simtgades birzs tika ierīkota kopā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kurš vēstniekiem un vēstniecību pārstāvjiem sacīja, ka Talsu novads ir skaista un unikāla vieta. «Mūs ieskaujošie varenie meži tiek apsaimniekoti zinātnes un augstākās izglītības vajadzībām. Turklāt jau kopš 19. gadsimta beigām tie ir mājvieta dažādām svešzemju koku sugām, kuras citviet Latvijā savvaļā nav sastopamas. Latvieši mežu kopj, vairo un popularizē gan ikdienā, gan ikgadējās Meža dienās. Šogad atzīmējam Meža dienu 90. gadskārtu, uzsverot mežu lielo lomu sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā,» pauda J. Dūklavs.
Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens (Olli Kantanen), stādot pīlādzi, «Talsu Vēstīm» atklāja, ka saskata Latvijas un Somijas līdzības, no kurām pati galvenā — mīlestība pret dabu. O. Kantanens Latvijā dzīvo kopš 2014. gada. «Manuprāt, koka iedēstīšana ir lielisks veids, kā apsveikt Latviju tās simtgadē,» sacīja vēstnieks. Kā izrādās, viņam šī ir jau piektā reize, kad kopā ar citiem vēstniekiem dodas reģionālā vizītē. Iepriekšējā reizē Kurzemē apskatīta Sabiles un Kuldīgas puse. O. Kantanens uzsvēra, ka Talsi viņam nav sveši, jo šeit piedalījies «Stirnu buka» skrējienā. «Latvijā meži tiek pielūgti tāpat kā to dara japāņi ar saviem mežiem. Man šķiet, ka Talsu novads patiesi reprezentē Latvijas valsti un tautas kultūru. Te ir gan meži, gan kalni, gan arī netālu jūra,» secinājis O. Kantanens.
Uzrunātais Grieķijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Rallis (Alexandros Rallis), kurš Latvijā ir kopš 2016. gada, sacīja, ka ļoti izbaudījis piesātināto dienu. Pēc koku stādīšanas viņš atklāja, ka juties ļoti pagodināts par iespēju Latvijas jubilejā valstij sniegt šādu dāvanu, un vēstnieks cer, ka pēc simts gadiem viņa mazbērni atbrauks apskatīties, kā izaudzis vectētiņa stādītais koks.
Polijas Republikas vēstniecības Rīgā lietvede Evelina Brudņicka (Ewelina Brudnicka) Latvijā dzīvo jau trīs gadus. Viņa šajā laikā daudz ceļojusi pa Latviju, bet šajā pusē bija pirmo reizi. «Jūtos ļoti patīkami pārsteigta par jūsu puses ļaužu viesmīlību, dabas bagātību un talantīgajiem cilvēkiem. Es izbaudu ikkatru šīs vizītes brīdi,» pauda E. Brudņicka. Vaicāta par Polijas vēlmi valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, esot gatavai par to maksāt divus miljardus dolāru, vēstniecības pārstāve teic, ka šis piedāvājums joprojām ir spēkā. «Tas ir jāapsver ļoti nopietni, jo Polija un Baltijas valstis jūtas ļoti nedroši. Mēs joprojām izjūtam draudus no ārpuses, tāpēc nepieciešams stiprināt un uzlabot drošības stāvokli. Cik zinu, arī Baltijas valstīm nav iebildumu pret mūsu ierosinājumu. Galvenais mērķis nav agresija, bet iespēja justies droši un pasargāti,» skaidroja E. Brudņicka.
Aicina investēt Talsu novadā
Talsu novada tautas namā delegācija tikās ar Talsu novada pašvaldības un uzņēmuma SIA «Brabantia Latvia» pārstāvjiem. Pēc video, kurā viesi varēja gūt iespaidu par novada kultūru, svētkiem, uzņēmumiem un dabu, pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Anna Ķīviča sniedza prezentāciju par pašvaldības darbu, novada teritoriju, budžetu, esošo stāvokli pārējā Latvijas kontekstā, Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti u. c.
SIA «Brabantia Latvia» rūpnīcas direktors Sandis Babris vēstniekiem un vēstniecību pārstāvjiem vairākkārt uzsvēra, ka Talsu novads ir ļoti laba vieta, kur izveidot un attīstīt uzņēmumu. SIA «Brabantia Latvia» nodarbojas ar veļas žāvētāju un gludināmo dēļu ražošanu. Uzņēmumā strādā aptuveni 120 darbinieku. Galvenais produkcijas noieta tirgus — Lielbritānija, Nīderlande, Beļģija un ASV. «Esmu lepns, jo te dzīvo ļoti talantīgi un zinoši cilvēki. Lokācija un infrastruktūra ir ļoti laba, tāpēc aicinu visus ieguldīt tieši Talsu novadā!» smaidot mudināja S. Babris.
Vēlāk delegācijai uz Radošās sētas jumta bija iespējams baudīt Talsu mūzikas skolas audzēkņu priekšnesumus un iepazīties ar sētā esošajām amatnieku darbnīcām.
Diena delegācijai turpinājās Lielsalās, kur viesi apskatīja SIA «Pindstrup» kūdras ieguves purvu. Pēc tam Mērsraga ostā norisinājās izbrauciens pa Baltijas jūru, lai vērotu prezentāciju par Latvijas krasta apsardzi un meklēšanas un glābšanas misijām. Noslēgumā viesi devās baudīt vakariņas Rūmenes muižā Kandavas novadā.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: