Virbu pagasta iedzīvotājiem daudz neskaidrību par komunālajiem jautājumiem 12.11.2013
8. novembrī Virbu kultūras namā pulcējās kupls pulks vietējo cilvēku, lai pārrunātu dažādus komunālos jautājumus. Sanāksmē piedalījās SIA «Talsu namsaimnieks» pārstāvji un Virbu pagasta pārvaldnieks Mareks Zemītis, kuriem nācās cilvēkiem izskaidrot dažādas neskaidrības.
Lielākie jautājumi skāra namu apsaimniekošanu un paredzēto siltumenerģijas tarifa pieaugumu. SIA «Talsu namsaimnieks» valdes loceklis Edgars Šterns informēja, ka ar Talsu novada domes lēmumu apkure Virbos deleģēta uzņēmumam, kas līdz šim, lai izvērtētu reālo situāciju, strādājis ar iepriekšējo tarifu 31,28 latu (bez PVN) par megavatstundu apmērā. Tomēr tas nesedzis visas ražošanas izmaksas, tādēļ tika pieņemts lēmums izstrādāt jauno apkures tarifu, kas patlaban iesniegts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izvērtēšanai un paredz par siltumenerģijas megavatstundu iekasēt 39,74 latus (bez PVN). SIA «Talsu namsaimnieks» valdes loceklis Edgars Šterns informēja, ka uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas rīkoto tarifu apspriešanu bija ieradies tikai viens iedzīvotājs.
Tarifu palielināšana nepieciešama,
lai iedzīvotājiem pakalpojums tiktu nodrošināts un pašvaldībai nenāktos par to piemaksāt — tāda ir SIA «Talsu namsaimnieks» nostāja. Turklāt izdevumi rodas, lai tiktu ievērotas visas likumā noteiktās prasības, bez kurām katlumājas nevar strādāt. Tā kā no komisijas iesniegtais tarifa projekta izvērtējums vēl nav saņemts, nav skaidri zināms, kad jaunais izcenojums stāsies spēkā. «Visticamāk palielinātais tarifs varētu stāties spēkā nākamā gada februārī,» sacīja E. Šterns, norādot, ka vienīgā iespēja samazināt tēriņus, ir rūpīgi domāt par siltumenerģijas taupīšanu. Savukārt tiem iedzīvotājiem, kas uzkrājuši parādus par komunālajiem pakalpojumiem viņš ieteica doties uz SIA «Talsu namsaimnieks», lai vienotos par parādu atmaksu ilgākā laika periodā. Tādējādi cilvēki sevi pasargās no tiesas darbiem un satikšanās ar parādu piedzinējiem. «Ir jānāk un jārunā, bet cilvēki to negrib darīt,» viņš uzsvēra, atklājot, ka, piemēram, Pastendē ir 17 dzīvokļu māja, kur tikai pieci dzīvokļu īpašnieki norēķinās par siltumapgādi.
Neviena daudzdzīvokļu ēka Virbos nav nosiltināta,
lai arī piekrišanu projekta realizēšanai devusi māja «Madaras», bet izstrādātais projekts nav apstiprināts. Uzņēmuma projektu vadītājs Jānis Dzenis atklāja, ka šāda iespēja varētu parādīties nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam, kad tiks atvērts fonds, kas atbalstīs mazo pagastu siltināšanas projektus. «Patlaban neviena banka nav gatava ieguldīt nepieciešamo finansējumu lauku ciematos, kas atrodas attālu no novada centriem, esošajās mājās. Ļoti svarīgs nosacījums, kas varētu aizkavēt šo projektu realizāciju, ir mājas iedzīvotāju maksātspēja. Pats pirmais, ko izvērtē bankas, — kādā apmērā tiek apmaksāti komunālie maksājumi. Ja maksājumu disciplīna ir zema, tas samazina dzīvokļu īpašnieku iespējas tikt pie renovētas mājas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu,» informēja J. Dzenis.
Ja līdz pagājušā gada septembrim Virbu iedzīvotājiem par apsaimniekošanas izdevumiem nebija jānorēķinās, tad jau gadu darbojas cita kārtība. Ik mēnesi māju iedzīvotāji par apsaimniekošanas izdevumiem maksā 15 santīmus par kvadrātmetru, piecus no tiem atvēlot uzņēmuma administrācijas izdevumiem. Tās procentuāli, salīdzinot ar citu teritoriju daudzdzīvokļu māju izdevumiem administrācijas pakalpojumiem, ir augstas izmaksas. «Līdz šim esam apsekojuši visas Virbu pagasta daudzdzīvokļu mājas, kas ir mūsu apsaimniekošanā. Ar secinājumiem un vajadzībām var iepazīties uzņēmuma mājaslapā. Līdz gada beigām sagatavosim nākamajā gadā plānoto darbu izmaksas, ko varētu veikt par uzkrātajiem līdzekļiem,» teica uzņēmuma namu pārvaldnieks Guntis Eizenbergs. Lai īstenotu pamatīgākus darbus, piemēram, ēkas jumta nomaiņu, vairāk nekā pusei mājas iedzīvotāju jāvienojas par kredīta ņemšanu, jo uzkrātie apsaimniekošanas līdzekļi nav tik lieli.
Daudz jautājumu iedzīvotājiem
bija par apgaismojuma nepieciešamību un atkritumu konteinera, kas paredzēts stikliem, trūkumu Lēdās, par SIA «Talsu namsaimnieks» adresēto sūdzību un iesniegumu savlaicīgu neizskatīšanu un atbilžu nesniegšanu, kā arī neinformēšanu par aktualitātēm. Tikpat nozīmīgi bija jautājumi par Virbu pagastā īstenoto ūdenssaimniecības projektu un gaidāmajiem tarifiem, kas iedzīvotājiem joprojām nav zināmi. «Ir iecere visā novadā ieviest vienotu ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu modeli. Citādi dažās teritorijās par šiem pakalpojumiem būtu jāmaksā ļoti augsta cena, piemēram, Spārē tie būtu septiņi vai astoņi lati par ūdeni,» sacīja E. Šterns, tādējādi pamatojot vienādo tarifu ieviešanu gan par ūdenssaimniecību, gan par siltumenerģiju. Viņš pauda savu viedokli, ka šajā jautājumā bez pašvaldības dotācijas gan nevarēs iztikt, jo reālās izmaksas un ieguldījumi krietni sadārdzinās tarifu.
«Ja iepriekš domājām, ka sliktajā ūdens kvalitātē vainojami vecie ūdensvadi, tad atklājās, ka problēma meklējama kur citur. Pirms sešiem gadiem Virbos uzbūvēja atdzelžošanas iekārtas, tagad pienācis brīdis mainīt visus filtra elementus. Tuvākajā laikā tas tiks paveikts,» iedzīvotāju sūdzības par pasliktinājušos ūdens kvalitāti kliedēja Virbu pagasta komunālo jautājumu speciālists Dainis Krievāns.
Noslēgumā savu pieredzi atklāja
Stendes dzīvokļu biedrība, kas par savas mājas apsaimniekošanu rūpējas nu jau trīs mēnešus. Lai nodibinātu biedrību un atgūtu iepriekš SIA «Talsu namsaimnieks» maksātos apsaimniekošanas uzkrājumus, nācies veltīt ne mazums pūļu. Ja sākotnēji mājas bilance liecinājusi, ka uzkrājumu ēkai vairs nav, tad, pieliekot pūles un neatlaidību, atspēkojot SIA «Talsu namsaimnieks» argumentus, izdevies no uzņēma atgūt aptuveni 1200 latu.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: