Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2019
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2019
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2019
 
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Vispirms par sirds mīlestību, par komatiem pēc tam 11.07.2014

Ilze Kārkluvalka
ilze@talsuvestis.lv
63223337

Izaudzināt labus bērnus, turēt ģimeni par būtiskāko vērtību, četrdesmit divus gadus nemainīt pedagoga profesiju pret mierīgāku un materiāli izdevīgāku, savā pilsētā justies vienkārši labi un silti… «Kas tā par biogrāfiju, kurā nav nekā intriģējoša! Man pilnīgi nekā nav, ko jums stāstīt!» smejoties mūs apsveicina Aira Saleniece.

Pirms vairākiem gadiem mūsu

laikraksta redakcijā savus spēkus publicistikā pārbaudīja Zane, Valdemārpils meitene. To, ka viņai ir žurnālista ķēriens un organizatores talants, pieņēmām ar prieku. Toties ar lielu interesi ik rītu gaidījām, kas tam bērnam atkal oriģināls būs mugurā. Nekad nekādu pavirši uzmestu tērpu, viss vienotā ansamblī un stilīgs. Neuzkrītoši, bet allaž uzmanīgi un atsaucīgi pret meitas gaitām te, lielajā dzīvē, bija viņas mamma un tētis. Reiz, par atklātības tēmu ģimenēs runājot, Zane patiesi izbrīnīti teica — kam tad lai uzticos, ja ne mammai? Tas cilvēks nāk no stiprām mājām, — spriedām mēs, visu ko pieredzējušās kolēģes.

Šajos vasaras saulgriežos

Aira pārdzīvoja savu nopietno apaļo dzīves jubileju. Ar bažām gaidīts, kādas būs izjūtas, vai tikai kolēģi nesēdinās pušķotā goda krēslā un… «nesegs rūtotu villaini uz nogurušajiem pleciem». Tas nu gan būtu amizanti, jo skolotāja Saleniece nemaz neprot rāmi paiet malā un noskatīties. Nemiera gars Aira ir bijusi vienmēr, galvenā rīkotāja un kārtotāja. Centrs, kurš māk visu iegriezt ap sevi darbīgā, mērķtiecīgā virpulī un pats par visu notiekošo atbild no sākuma līdz galotnei. (Kad mamma ar krustmāti izdomāja likt šo vārdu, opaps bija neizpratnē — tas bērns taču nekad nevarēs mierā nosēdēt!)

Jau juta labu laiku, ka skolā kaut ko gatavo, kaut ko čubina un spriež lielās dzimšanas dienas sakarā, bet mirklī, kad nu viss sarūpētais labo vārdu un puķu kalns bija jāsaņem ar sirdi, prātu un abām rokām, cienījamā jubilāre, eleganta kā vienmēr un cieši, cieši apņēmusies neatļauties asaru… zibenīgi paspruka zem galda. Tie labi domātie dzejnieku vārdi par mūža devumu un gūto, citiem dodot… Vai nu beidzot tie visi tagad veltīti garā un izdarīgumā tik spriganai būtnei, kāda ir viņa?!

Aira savas mājas terases ēnā

kā smaržīgā, greznā alejā salikusi saudzīgi aprūpētās vāzes ar kolēģu uzdāvinātajām puķēm. Pret pakalnu kāpj viņu pašu iestādītais dārzs, pusdienas miedziņu cieši guļ Zanes meitiņa, tūlīt, tūlīt atvēdīs smarža no uzplaukušajiem liepziediem, — nupat var sākt iejusties skolotājas vasaras atvaļinājuma noskaņā.

Salenieki te, pie Valdemārpils Priežkalniņa, ir iebūvējušies uz agrākos laikos skolas celtniecībai paredzētā zemes gabala. Aira ar mīļumu stāsta, kā vēl gluži mazie dēls un meita zīmēja savu māju. Zane un Reinis piedalījās visos darbos, jo pēc šaurā Valdemārpils dzīvoklīša tapa viņu četrotnes sapņu vieta. Uzcēla paši, likdami rubli pie rubļa, un tagad Aira nebeidz pateikties Dievam, ka nepiepildījās viņas padomju pilsoņa augstāko ilgu piepildījums — saņemt valsts dzīvokli pilsētas centrā skolotāju namā.

Airu no dzimtās Pastendes atveda uz Valdemārpili četru gadu vecumā. Mamma strādāja Valdemārpils slimnīcā. Bērnudārzs, pacietīgas stundas mammītes darbiņā, parasti spēlējoties uz slimnīcas kāpnēm, mājas — tā bija meitēna ierastā, drošā pasaule. Mammai visa dzīve bija darbs un bērns.

Valdemārpils vidusskola Airai, tolaik Rozītei, bija nemainīgi vienīgā līdz pat izlaidumam. Viņas pirmā, ļoti mīļā skolotāja Heniņa dzīvoja turpat, pāri ielai. Viņa ļāva pirmklasniecītei ņemt uz skolu līdzi lelli un sēdināt blakus. Trīs dienas tā nāca abas, kamēr Aira izdomāja, ka atstās draudzeni mājās, jo citiem bērniem tādu mantu līdzi nebija. Skolotāja Heniņa reizēm nokavēja stundas, jo pa ceļam uz skolu bija jāpabaro visi klīstošie kaķīši, pūces bērni un cita dzīvā radība, kas prasīja uzmanību un palīdzību. Pārdomājot savu bērnību, Aira atzīst, ka, pateicoties skolotājas Margaritas Heniņas uzņēmībai savus audzēkņus vest ekskursijās, pārgājienos, arī viņā ir palikusi vajadzība un patika nemitīgi izzināt tuvu un tālāku pasauli ceļojot.

Arī par savu mūža profesiju Aira var pateikties labajiem, dzīvesgudrajiem Valdemārpils skolotājiem.

Tomēr Aira tagad teic, ka ar visu centību un apzinīgumu nekāds pareizais paraugbērns gan viņa nekad nav bijusi. Sevišķi tad, kad mamma bija uzvilkusi baltās zeķītes, labi varēja redzēt nobrāztos ceļgalus. Viņa taču auga kaimiņpuiku barā, ar tādu pašu koka šaujamo kā spēļu biedriem, izkāpelētiem visiem iespējamajiem kokiem, slēpni bunkurā! Spēlēja gan skolotājos un skolēnos, bet tikpat daudz interesēja zobārstes darbs, jo vietējā zobārste Airai bija īpaša draudzene. Jaukā, inteliģentā daktere Damberga kuru katru sev tuvu nepielaida, bet ar Airu viņai patika aprunāties. Pateicoties viņai, Aira agri izlasīja Edvarta Virzas «Straumēnus», tajā laikā aizliegto darbu.

Lai nu cik knapa mammai slimnīcā bija aldziņa, meitai uz svētkiem vienmēr bija uzšūta jauna kleita. Aira savu mammīti pat nevarēja iedomāties vienmēr nesaposušos, ar glīti sakārtotu frizūru. Būt šiki sakoptai neatkarīgi no apstākļiem ir ieaudzināts un pašsaprotami Airai, un tāpat Zanei.

Jau gluži nopietni domājot

par studijām, Aira svārstījās starp vēsturi un latviešu valodu un literatūru. Skolotāja Staprāne ieteica otro, jo «vēsture ir tāds mainīgs priekšmets».

Aira iestājās Liepājas Pedagoģiskā institūta neklātienes nodaļā un astoņpadsmit gadu vecumā sāka strādāt savā pirmajā darbavietā skolotājas mūžā — Strazdē. Smalciņa, ar garu, garu bizi — tādu viņu glabā fotogrāfijas mīļāko bilžu albumiņā. Būtisku mācību jauniņās kolēģes visam turpmākajam darbam iedeva prasīgā un stingrā skolas direktore Elga Millere. Reiz Aira atcirta, ka sestdienā netīrīs skolas apkārtni, brauks mājās, un viņai vispār par to, kas te ārpus viņas tiešajiem pienākumiem notiek, ir vienalga. Skuķim direktore nepārmeta neko, bet mācību pārzinei gan bija pateikusi: «Saki Airai, ka tāda vārda vienalga skolā nav!» Ja esi savā vietā, tad tev ir jāpilda savi pienākumi, neatkarīgi no jebkā, tagad pašsaprotami saka Aira, un viņa slikti jūtas, ja kaut kur ir jābūt, bet nevar tur ierasties.

Vēl šodien Aira atceras, cik pamatīgi gatavojās savai pirmajai vecāku sapulcei — ģenerālmēģinājums notika vienai tukšā klasē. Viss smagums, uztraukums izgaisa mirklī, kad viņa ieraudzīja audzēkņu vecāku labvēlīgās acis pretim. Tajā laikā izglītības nodaļa prasīja no skolotājiem regulāri iepazīties ar skolēnu mājas apstākļiem. Aira ar riteni visus Strazdes ceļus izbrauca un paciemojās katrā sava audzināmā bērna ģimenē. Viņa iemācījās sadzīvot ar visdažādākajiem cilvēkiem. Tagad, braucot garām Strazdei un skatoties uz skolas parka un alejas lielajiem kokiem, sirds iesmeldzas; tā ir palikusi atmiņā kā ļoti, ļoti silta vieta.

Pēc diviem gadiem apstākļi iegrozījās par labu darbam Valdemārpils vidusskolā, un Aira saņēma audzināšanā otrās klases bērnus.

Reizēm ir ienākusi prātā doma

aiziet tālāk no ierastās vides, pārbaudīt sevi svešā pusē, bet kaut kā vienmēr iegrozījies, ka nē, ir jāpaliek. Mazliet dīvaini bijis ap dūšu, kad jāatgriežas savā skolā nu jau kā kolēģei pie saviem bijušajiem pedagogiem, tomēr skolas ikdienas ritms ātri visu sakārtojis līdzsvarā. Jaunās dienās, kad mācības vēl notika muižas ēkā pie Elku liepas, nekas nebija par grūtu, paspēja izskriet no mazās uz lielo skolu, pa ceļam vēl iemest aci kurpju veikalā, vai nav uz letes deficīts izmests, un netraucēja ne lietus, ne sals, ne putenis. Tagad kaut kā starpbrīži palikuši īsāki.

Mana sarunu biedre par savu mācību laiku vidusskolā, augstskolas bakalauros un maģistros stāsta viegli un ar patiku, jo viņai patīk mācību process, nebeidzamais izziņas ceļš. Katru gadu Aira paralēli darbam pabeidz kādus jaunus kursus. Muļķīgākais, piebilst Aira, ir baidīties parādīt skolēniem, ka kaut ko arī nezini un neizproti. Tā arī reizēm pasakot, ka nezina atbildēt, bet noteikti sameklēs informāciju. Patiesumu skolotājā novērtē jebkura vecuma audzēkņi. Interesanti, ka visu mūžu skolā Airai nav nevienu mācību gadu bijusi tā greznība nebūt kādas klases audzinātājai. Viņa saņem piektklasniekus un tad izdzīvo kopā ar viņiem tos gadus līdz lielajam izlaidumam. No sirds un atdevīgi.

Skolas darbu var nenest uz mājām,

lai tas viss paliek tikai tajās sienās, bet audzināšanas… Tas ir līdzīgi kā būt mammai, vecākiem. Bieži vien, saka Aira, sarežģītākais un grūtāk audzināmais bērns izlaidumā vai pēc gadiem salidojumā pasaka nopietnāku paldies savam skolotājam par tiem, kam viss dzīvē šķīries viegli. Skolotāja Saleniece ir nopelnījusi savu audzēkņu uzticību. Varbūt tas ir arī atklāto domrakstu dēļ, kuru autori zina — svešas acis tos nekad nelasīs. Aira stāsta, bet es skatos uz viņas ābeļu vēl cietajiem, skāņajiem āboltēniem un domāju, kā tas ir — saņemt tik lielu uzticību laikā, kad ģimenēs, ja tādas ir, arvien biežāk jūtama atsvešināšanās, bērni agri paliek vieni ar savām jūtām, pārdzīvojumiem, nepatikšanām, kas viņu vecumā var likties arī neatrisināmas. Viņa vispirms izlasa saturu, nevis labo stila un gramatiskās kļūdas — ar sarkanu tinti pāri sāpīgam kliedzienam…

Jaunajā mācību gadā skolotāja Saleniece jau ceturto reizi saņems 12. klasi un aizvedīs līdz izlaidumam.

Zane mammai mēģina teikt, ka

jāmaina domāšanas rutīna — ir jādzīvo šodienai, par daudz nekavējoties pagātnē un pārāk nekreņķējoties par rītdienu. Aira piekrīt, tikai viņa ir iepriekšējā laika cilvēks tā labākajā nozīmē. Airu nepārliecinās, ka tehnoloģijas, nevis dzīvais vārds veido cilvēka gara pasauli. Viņa dzied. Vairs ne Valdemārpils korī, kur nodziedāts vairāk nekā divdesmit gadu, bet kopā ar skolēniem, un tagad jau arī kopā ar mazmeitiņu. Aira uzskata, ka dziedāšana, laba literatūra latvietim ir neatņemama vērtība. Kultivējot skarbumu un praktiskumu, audzināšanā izpaliek sirds mīlestība.

Tagad kopā ar mazo Lizeti Martu (Dzalbi) lasa pasaku par Brēmenes muzikantiem, un abas aizrautīgi izdzīvo galveno varoņu ķibeles. Visa skolotājas profesionālā pieredze reizēm var iet bekot, kad jāizprot mazais cilvēks un prātīgi jāiziet no konkrētās situācijas. Kad nepieciešams, Aira bez vārda runas dodas uz Rīgu vākt mazmeitu, un pat lielā spelgonī, kad prātīgs cilvēks nekust ārā no mājas, galvaspilsētas ielas tukšas, omīte ir klāt, līdz acīm seju ietinusi šallē kā bankas aplaupītājs. Zane meitā redz mammu, — esot kopija gan pēc skata, gan rakstura un apgriezieniem.

Airas dzīvesbiedrs, mežzinis Māris izaudzis skolotājas ģimenē, tāpēc izprot, ko prasa darbs skolā. Abu rados ir bijis un ir daudz mežsaimnieku. Māris Airu starp citām meitenēm jau skolas laikā ievērojis viņas biezās, garās bizes dēļ.

Bez vīra atbalsta, sirsnīgi piebilst Aira, nebūtu bijis iespējams izdarīt ārkārtīgi daudz lietu. Pat daudzus sievas audzināmos visās paaudzēs Māris labi pazīst.

Viņai, bez šaubām, nebūtu rāms prāts,

ja pēc vairāk nekā divdesmit gadu pedagogu arodorganizācijas vadīšanas šo sabiedrisko pienākumu atdotu kādam citam — tik pamatīgi iepazīti cilvēki, zināmas viņu vajadzības un šī atbalsta sistēma, ka grūti būtu pēkšņi nolikt to visu malā. Pierasts ir palīdzēt, un vai tad tas nav pats jaukākais, ka vari to izdarīt kādam cilvēkam — jautā Aira, un viņas balsī ir pārliecība, nevis šaubas. Par maz ir skolotājos aktivitātes, iestājoties par savām likumīgajām tiesībām, uzskata arodbiedrības līdere. Viņa principiāli, bez svilpšanas un bļaustīšanās, piketēja kopā ar kolēģiem no visas Latvijas galvaspilsētā, lai nozares ministrs un viņa tiešie padotie vismaz ieklausās skolotāju prasībās.

Pa šiem ilgajiem gadiem Valdemārpilī

viss ir kļuvis tuvs un zināms. Audzēkņi jau ved uz skolu savus bērnus un vēlas, lai arī viņu audzinātāja ir skolotāja Saleniece. Savulaik Zanes klasesbiedru vecāki uzrakstīja kolektīvu vēstuli ar lūgumu par audzinātāju ielikt tikai un vienīgi Salenieci. Zanei mamma gan vienmēr lika zemākas atzīmes un vērtēja izdarīto stingrāk nekā pārējiem audzēkņiem. Grūta bērnība? Laba bērnība. Mammai saviem bērniem laika vienmēr atlika, un mammas laikam par daudz nekad nevar būt.

Tagad mamma izbauda savu lielo bērnu rūpes — gan viņas dienu programma Rīgā ir jauki izplānota, gan ceļojumi un sievišķīgi burvīgi pārsteigumi obligāti pārsteidz dāvanā jubilejās.

«Te es esmu, un man te jābūt,»

Aira spriež. Īsteni pareizo skolotāju un tādu taisnu koka gabalu savas pilsētas cilvēkos — viņa nemaz nespēj sevi iedomāties. Tādam nebūs vidusskolas puišu delegācija jubilejā pie mājas ar pujeņu pušķi. Tāds vienā komandā ar znotu neuzraus futbola maču savā dārzā vai vismaz divreiz gadā neizbļaus balsi lielajos hokeja karos galvaspilsētā.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Nedēļas viesis
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----