Ziemājiem laikapstākļi piemēroti 07.01.2014
Janvārim netipiski zaļās lauku ainavas nevienam vien licis padomāt — vai ziemājiem šādi laikapstākļi nāk par labu? Satraukumam gan nav pamata — temperatūra ir pietiekami zema, lai kultūraugi būtu «iemiguši», turklāt Latvijas laikapstākļi pašlaik pielīdzināmi Vācijas apstākļiem, kuri atzīti par vispiemērotākajiem ziemāju pārziemošanas.
Rapši turpina augt, ja gaisa temperatūra ir septiņus, astoņus grādus virs nulles, bet, tā kā jau novembrī termometra stabiņš noslīdēja līdz pieciem un pat mīnus grādiem, to augšana ir apstājusies. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Latraps» agronome, konsultante Adrija Mazūre ziemāju sējumos situāciju vērtē kā normālu. Speciāliste skaidro, ka normāli attīstīts rapsis ziemas periodā ir ar astoņām lapiņām un resnu sakni, kā tas ir lielākajā daļā lauku. Ziemā lielākam riskam pakļauti augi, kuriem pirms «iemigšanas» paguvušas izaugt tikai četras lapiņas un ir neliels kāts. «Rapši pašlaik vairs neaug un ir iekonservējušies. Svarīgi, lai, iestājoties ziemai, zeme sasaltu un tad uzsnigtu sniegs. Pretējā gadījumā augi turpinātu elpot, un draudētu augu izsušana. Visgrūtāk augiem klāsies pavasarī, sniegam sākot kust. Jācer, ka nepiedzīvosim kailsalu,» skaidro A. Mazūre.
Saimniecības «Vārpas» īpašnieks
un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Talsu nodaļas vadītājs Alfons Spēks, kurš ikdienu pavada starp pienākumiem Talsos un Ventspilī, atklāj, ka vislielākie ziemāju ienaidnieki pašlaik ir meža dzīvnieki. To postījumus var redzēt daudzviet Ventspils novadā. Arī bijušā Talsu rajona teritorijā dzīvnieki labprāt ēdienkartē iekļauj ziemājus, kuriem piekļūst bez grūtībām. «Ja mežacūkas pārsvarā laukus nelielās platībās uzrok, lai meklētu saknes, tad aļņu, biežu un stirnu bari nodara daudz lielākus postījumus. Tā kā zemes virskārta nav sasalusi, tie, pirmkārt, izbradā sējumus, un, otrkārt, ne tikai nograuž rapsim lapiņas, bet izrauj tos ar visam saknēm. Treškārt, kur lielie dzīvnieku bari iet pāri, tur viss paliek melns. Ja zeme būtu sasalusi, tad no tā būtu pasargāti. Situācija ar dzīvniekiem ir kritiska,» skaidro «Vārpu» saimnieks. Vēl viena lauksaimnieku problēma ir vietām nesakārtotās meliorācijas sistēmas, kas nenodrošina ūdens noplūšanu no laukiem, apdraudot sējumus.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja
Ingūna Gulbe prognozē, ka gaidāms labs ražas gads. Šobrīd atkārtojas 2007.—2008. gada ziema, kad zeme nesasala, nesabojāja un nesaraustīja augu sakņu sistēmu, kas ļāva iegūt rekordražas. Prognozes par pārziemošanu ir pāragri izteikt, jo ziema nav pagājusi, bet ir tikai aizkavējusies. Savukārt ieilgušais rudens ir ļāvis necerēti ilgi veikt zemes sagatavošanas darbus šī gada vasarājiem, un arī tas ir pamats optimistiskām prognozēm, skaidro centra vadītāja.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: