Ziemeļkurzemes virsmežniecībai bijis notikumiem spraigs gads 20.12.2017

Aiga Naudiņa
aiga.naudina@talsuvestis.lv
63223337

Tweet

Kāds Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecībai bija 2017. gads, sarunā ar virsmežniecības vadītāju Uldi Frīdenbergu un inženieri uguns­apsardzības jautājumos Jāni Kleinbergu.
Mežus ne tikai nocērt, bet arī atjauno
Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes reģiona virsmežniecības vadītājs Uldis Frīdenbergs teic, ka ziema un gada nogale mežsaimniecībā ir mierīgāks periods, kad iespējams apkopot un domāt, kā aizvadīts šis darba gads un kam uzmanība jāpievērš turpmāk. «Tāpat kā visi iepriekšējie, arī šis bija notikumiem spraigs gads,» atzīst virsmežniecības vadītājs. Viņš ir gandarīts, ka šogad pilnībā aprobēta un arvien pieprasītāka kļūst dienesta piedāvātā ģeogrāfiskā informācijas sistēma jeb ĢIS. Šajā interneta vietnē apkopota datu bāze, kur atrodama vajadzīgā informācija medniekiem, mežizstrādes uzņēmumiem, mežu apsaimniekotājiem un citiem interesentiem par to, kas notiek valsts mežos. Medniekiem ir iespēja redzēt aktuālo informāciju par pārstāvēto medību iecirkni, noslēgtos līgumus ar privāto zemju īpašniekiem.
Dienesta pārziņā ir arī ciršanas atļauju izsniegšana mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Lai gan dati par šo gadu būs apkopoti februārī, 2016. gada skaitļi rāda, ka Ziemeļkurzemes reģionā nocirsti 1860 hektāri valsts meža un 1854 hektāri privāto mežu. Vērtīgais kokmateriāls no dabas netiek tikai paņemts, bet domāts arī par jaunu mežu ieaudzēšanu. Darbīgāki šajā jomā ir valsts mežu apsaimniekotāji. Valsts mežos 2016. gadā atjaunoti 1943 hektāri meža, no kuriem mākslīgi atjaunotas platības 1370 hektāru platībā. Privātajos mežos kopumā atjaunots 1331 hektārs, no tiem tikai 302 hektāri mākslīgi. «Meža īpašnieki saprot, ka investīcijas meža audzēšanā ir arī investīcijas un vērtība ilgtermiņā,» saka U. Frīdenbergs.
Mežs un tā sniegtās vērtības jo­projām pievilina arī nelabvēļus. Pēc dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecības datiem, šogad zināmi ap simts gadījumu, kad mežs izstrādāts nelikumīgi. Tās ir vietas gan bijušajā Ventspils, gan Talsu rajona teritorijā. Šajos simts gadījumos ieskaitīti arī tādi, kur nelikumīgi nocirsts arī viens koks. Par konstatētajiem gadījumiem ziņo privāto mežu īpašnieki, arī akciju sabiedrība «Latvijas Valsts meži». «Tādas situācijas, kā bija 2000. gada sākumā, kad patvaļīgi nocirta vairākus hektārus meža un vainīgos neatrada, vairs nav,» teic U. Frīdenbergs.
Meža dzīvnieku populācija 
Vērtējot situāciju ar meža dzīvniekiem dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecības pārraudzības teritorijā, kurā ir bijušā Talsu un Ventspils rajona platība, par meža dzīvnieku populāciju nevarot sūdzēties. Tā esot pietiekama. Lai pieņemtu lēmumu par nomedījamo dzīvnieku skaitu, dienests ņem vērā gan meža dzīvnieku skaita dinamiku, lauksaimnieku un mežsaimnieku sūdzības par meža dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, informāciju no uzņēmuma «Latvijas Valsts meži» par konstatētajiem postījumiem apsaimniekotajos mežos. Pēdējos gados pieaudzis staltbriežu skaits. Tas būtu samazināms. Ziemeļkurzemē pietiekamā skaitā ir arī aļņi. To paliek vairāk, jo parādās šo dzīvnieku postījumi. Arī stirnu ir daudz. Tas skaidrojams, ka līdz šim mednieki aktīvi medīja mežacūkas, kuru skaits tagad ir krasi samazinājies. Šie dzīvnieki nomedīti pietiekamā skaitā, savu darījis arī Āfrikas cūku mēris. Pēc dienesta sniegtajiem datiem, šajā sezonā mežacūkas nomedītas nepilni divi tūkstoši, salīdzinot ar pagājušo sezonu (sākās 2016. gada 1. aprīlī un ilga līdz 2017.  gada 31. martam), kad nomedīja 5025 dzīvniekus. «Šajā sezonā vairs nesasniegsim pagājušā gada nomedīto mežacūku daudzumu. Apgalvot, ka mežacūkas izzudīs, nav pamata. Šie dzīvnieki ir ļoti pašatražojoši, ko pierāda Latgales pusē notiekošais. Pēc Āfrikas cūku mēra šo dzīvnieku tur kādu laiku nebija. Tagad atkal parādās. Jautājums tikai, cik dzīvotspējīgs ir Āfrikas cūku mēris un cik ilgi tas saglabāsies mūsu vidē,» spriež U. Frīdenbergs.
Šajā sezonā atļauts valstī kopumā nomedīt arī 250 vilkus un 150 lūšus, Ziemeļkurzemē — piecus lūšus. Līdz šim bezsniega apstākļos nomedīts 31 vilks. Vairāki šīs sugas dzīvnieki nomedīti Vandzenes, Abavas, Ģibuļu un Dundagas pusē. Tas esot pietiekami liels skaits, jo parasti šos dzīvniekus medī, kad ārā ir sniegs. Nomedīti arī divi lūši — abi Ugāles pusē. Virsmežniecības vadītājs skaidro: lai šos dzīvniekus medītu, tas ir īpašs medību veids, kur jāiegulda liels darbs. Parasti to dara sniega apstākļos. Šajā sezonā šie dzīvnieki mūsu pusē galvenokārt nomedīti nejauši.

Statistika rāda, ka pietiekami liels skaits ir arī to meža dzīvnieku, ko notriekuši spēkrati. Lai gan dienestam šo gadījumu uzskaite ir, U. Frīdenbergs pieļauj, ka skaitļi ir lielāki, jo ne visi par sadursmi ar meža dzīvniekiem ziņo. Pēc statistikas redzams, ka visvairāk notriekts stirnu (šogad 44), tām seko staltbrieži (33), mežacūkas (7) un aļņi (4).
16 meža ugunsgrēki
šogad dzēsti Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novadā, kopējā izdegusī meža platība — 7,8301 hektārs. Virsmežniecībā kopumā, kuras pārraudzībā ir arī bijusī Ventspils rajona teritorija, reģistrēti 23 meža ugunsgrēki. Šogad ugunsnelaimju skaits mežos ir krietni mazāks, salīdzinot ar 2016. gadu, kad reģistrēti 59 gadījumi, un 2015. gadu, kad tie bija virs 60. Dundagas pusē šogad bijuši četri ugunsgrēki, pēdējais no tiem Kolkā. Valdemārpilī — divi ugunsgrēki, Talsu apkaimē lielākie bijuši pavasarī Ķūļciemā, kur izdega privātais mežs 4,3 hektāru platībā. Šī nelaime, visticamāk, sākusies no kūlas dedzināšanas.
Virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos Jānis Kleinbergs stāsta, ka šogad arī Talsu rallija laikā dedzis mežs. Pēc ātrumposma Mordangas pusē sāka degt jaunaudze 0,9 hektāru platībā, ko apsaimnieko «Latvijas Valsts meži». Netālu no vietas, kur notika degšana, bija manāmas mašīnu pēdas, atstāti atkritumi. Tas liekot domāt, ka arī šī ugunsnelaime izcēlusies cilvēku neapdomīgas rīcības ar uguni dēļ. Lielākā ugunsnelaime šogad notikusi Ugālē, kur izdega valsts mežs 9,6 hektāru platībā. Tās izcelšanās iemesls bija makšķernieku atstāts un līdz galam nenodzēsts ugunskurs.
Skatoties uz statistiku kopumā, ugunsnelaimes mežos galvenokārt izcēlušās cilvēku darbības rezultātā. Tādi ir 14 gadījumi. Vienā ugunsnelaimē vainojama dzelzceļa transporta iedarbība un elektrolīniju īssavienojums. Divos gadījumos tā bijusi kūlas dedzināšana. Piecos gadījumos tie bijuši citi iemesli, jo nav iespējams noteikt, no kā nelaime sākusies. Ļaunprātīga dedzināšana nav konstatēta.
Par ugunsnelaimēm mežos ziņo cilvēki, kas konkrētās vietas tuvumā atrodas, kā arī ugunsnedrošā perioda laikā novērotāji ugunsnovērošanas torņos. Šogad desmit torņu vietā darbojās tikai deviņi, atstājot bez uzrauga novērošanas vietu Stendē. Jānis Kleinbergs skaidro, ka ir grūtības atrast cilvēkus sezonā, kas piekristu šim darbam. Dienestā plāno nākamgad Pierīgā esošajos uguns novērošanas torņos uzstādīt attālināto videonovērošanu. Ja projekts būs veiksmīgs, tāda, iespējams, būs visos uguns novērošanas torņos Latvijā. Uz šo ieceri virsmežniecībā raugās piesardzīgi, jo uzskata, ka cilvēka darbs ir nenovērtējams. Cilvēks tomēr spēj atšķirt un noteikt dūmu veidošanos, to iespējamo izcelsmes vietu un citus faktorus. Vai to precīzi spēj arī attālinātā novērošana, īstas pārliecības neesot. Lai gan mežos jau pirms kāda laika beidzies ugunsnedrošais periods, cilvēki joprojām aicināti mežā ar uguni rīkoties apdomīgi.
Izvirzītos mērķus palīdz sasniegt labi darbinieki
U. Frīdenbergs labus vārdus teic par virsmežniecības kolektīvu, kas savu darbu ikdienā veic godprātīgi un strādā no visas sirds. Šogad Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecībā par gada cilvēku nominēts inženieris ugunsapsardzības jautājumos Jānis Kleinbergs. Tas ir novērtējums tam lielajam darbam, ko viņš savā jomā ir paveicis. Virsmežniecības virsmežziņa vietniece Vaira Priede šogad saņēma Zemkopības ministrijas medaļu «Par centību». Savukārt bijušais virsmežziņa vietnieks Dainis Blūmentāls vienu no augstākajiem apbalvojumiem nozarē — «Zelta čiekuru» par mūža ieguldījumu meža nozarē. «Esmu gandarīts, ka dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecības darbinieki saņem pateicību par labu darbu. Tas rāda, ka cilvēku darbs ir novērtēts ne tikai virsmežniecībā, bet arī valstī,» saka U. Frīdenbergs.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: