Ziemeļkurzemes virsmežniecībai bijis notikumiem spraigs gads 20.12.2017


Kāds Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecībai
bija 2017. gads, sarunā ar virsmežniecības vadītāju Uldi
Frīdenbergu un inženieri ugunsapsardzības jautājumos Jāni
Kleinbergu.
Mežus ne tikai nocērt, bet arī atjauno
Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes reģiona virsmežniecības
vadītājs Uldis Frīdenbergs teic, ka ziema un gada nogale
mežsaimniecībā ir mierīgāks periods, kad iespējams apkopot un
domāt, kā aizvadīts šis darba gads un kam uzmanība jāpievērš
turpmāk. «Tāpat kā visi iepriekšējie, arī šis bija notikumiem
spraigs gads,» atzīst virsmežniecības vadītājs. Viņš ir gandarīts,
ka šogad pilnībā aprobēta un arvien pieprasītāka kļūst dienesta
piedāvātā ģeogrāfiskā informācijas sistēma jeb ĢIS. Šajā interneta
vietnē apkopota datu bāze, kur atrodama vajadzīgā informācija
medniekiem, mežizstrādes uzņēmumiem, mežu apsaimniekotājiem un
citiem interesentiem par to, kas notiek valsts mežos. Medniekiem ir
iespēja redzēt aktuālo informāciju par pārstāvēto medību iecirkni,
noslēgtos līgumus ar privāto zemju īpašniekiem.
Dienesta pārziņā ir arī ciršanas atļauju izsniegšana mežu
īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Lai gan dati par šo gadu būs
apkopoti februārī, 2016. gada skaitļi rāda, ka Ziemeļkurzemes
reģionā nocirsti 1860 hektāri valsts meža un 1854 hektāri
privāto mežu. Vērtīgais kokmateriāls no dabas netiek tikai paņemts,
bet domāts arī par jaunu mežu ieaudzēšanu. Darbīgāki šajā jomā ir
valsts mežu apsaimniekotāji. Valsts mežos 2016. gadā atjaunoti
1943 hektāri meža, no kuriem mākslīgi atjaunotas platības
1370 hektāru platībā. Privātajos mežos kopumā atjaunots
1331 hektārs, no tiem tikai 302 hektāri mākslīgi. «Meža
īpašnieki saprot, ka investīcijas meža audzēšanā ir arī
investīcijas un vērtība ilgtermiņā,» saka
U. Frīdenbergs.
Mežs un tā sniegtās vērtības joprojām pievilina arī nelabvēļus.
Pēc dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecības datiem, šogad zināmi ap
simts gadījumu, kad mežs izstrādāts nelikumīgi. Tās ir vietas gan
bijušajā Ventspils, gan Talsu rajona teritorijā. Šajos simts
gadījumos ieskaitīti arī tādi, kur nelikumīgi nocirsts arī viens
koks. Par konstatētajiem gadījumiem ziņo privāto mežu īpašnieki,
arī akciju sabiedrība «Latvijas Valsts meži». «Tādas situācijas, kā
bija 2000. gada sākumā, kad patvaļīgi nocirta vairākus
hektārus meža un vainīgos neatrada, vairs nav,» teic
U. Frīdenbergs.
Meža dzīvnieku populācija
Vērtējot situāciju ar meža dzīvniekiem dienesta Ziemeļkurzemes
virsmežniecības pārraudzības teritorijā, kurā ir bijušā Talsu un
Ventspils rajona platība, par meža dzīvnieku populāciju nevarot
sūdzēties. Tā esot pietiekama. Lai pieņemtu lēmumu par nomedījamo
dzīvnieku skaitu, dienests ņem vērā gan meža dzīvnieku skaita
dinamiku, lauksaimnieku un mežsaimnieku sūdzības par meža dzīvnieku
nodarītajiem postījumiem, informāciju no uzņēmuma «Latvijas Valsts
meži» par konstatētajiem postījumiem apsaimniekotajos mežos.
Pēdējos gados pieaudzis staltbriežu skaits. Tas būtu samazināms.
Ziemeļkurzemē pietiekamā skaitā ir arī aļņi. To paliek vairāk, jo
parādās šo dzīvnieku postījumi. Arī stirnu ir daudz. Tas
skaidrojams, ka līdz šim mednieki aktīvi medīja mežacūkas, kuru
skaits tagad ir krasi samazinājies. Šie dzīvnieki nomedīti
pietiekamā skaitā, savu darījis arī Āfrikas cūku mēris. Pēc
dienesta sniegtajiem datiem, šajā sezonā mežacūkas nomedītas
nepilni divi tūkstoši, salīdzinot ar pagājušo sezonu (sākās
2016. gada 1. aprīlī un ilga līdz 2017. gada
31. martam), kad nomedīja 5025 dzīvniekus. «Šajā sezonā
vairs nesasniegsim pagājušā gada nomedīto mežacūku daudzumu.
Apgalvot, ka mežacūkas izzudīs, nav pamata. Šie dzīvnieki ir ļoti
pašatražojoši, ko pierāda Latgales pusē notiekošais. Pēc Āfrikas
cūku mēra šo dzīvnieku tur kādu laiku nebija. Tagad atkal parādās.
Jautājums tikai, cik dzīvotspējīgs ir Āfrikas cūku mēris un cik
ilgi tas saglabāsies mūsu vidē,» spriež U. Frīdenbergs.
Šajā sezonā atļauts valstī kopumā nomedīt arī 250 vilkus un
150 lūšus, Ziemeļkurzemē — piecus lūšus. Līdz šim
bezsniega apstākļos nomedīts 31 vilks. Vairāki šīs sugas
dzīvnieki nomedīti Vandzenes, Abavas, Ģibuļu un Dundagas pusē. Tas
esot pietiekami liels skaits, jo parasti šos dzīvniekus medī, kad
ārā ir sniegs. Nomedīti arī divi lūši — abi Ugāles pusē.
Virsmežniecības vadītājs skaidro: lai šos dzīvniekus medītu, tas ir
īpašs medību veids, kur jāiegulda liels darbs. Parasti to dara
sniega apstākļos. Šajā sezonā šie dzīvnieki mūsu pusē galvenokārt
nomedīti nejauši.
Statistika rāda, ka pietiekami liels skaits ir arī to meža
dzīvnieku, ko notriekuši spēkrati. Lai gan dienestam šo gadījumu
uzskaite ir, U. Frīdenbergs pieļauj, ka skaitļi ir lielāki, jo
ne visi par sadursmi ar meža dzīvniekiem ziņo. Pēc statistikas
redzams, ka visvairāk notriekts stirnu (šogad 44), tām seko
staltbrieži (33), mežacūkas (7) un aļņi (4).
16 meža ugunsgrēki
šogad dzēsti Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novadā, kopējā
izdegusī meža platība — 7,8301 hektārs. Virsmežniecībā
kopumā, kuras pārraudzībā ir arī bijusī Ventspils rajona
teritorija, reģistrēti 23 meža ugunsgrēki. Šogad ugunsnelaimju
skaits mežos ir krietni mazāks, salīdzinot ar 2016. gadu, kad
reģistrēti 59 gadījumi, un 2015. gadu, kad tie bija virs
60. Dundagas pusē šogad bijuši četri ugunsgrēki, pēdējais no tiem
Kolkā. Valdemārpilī — divi ugunsgrēki, Talsu apkaimē lielākie
bijuši pavasarī Ķūļciemā, kur izdega privātais mežs
4,3 hektāru platībā. Šī nelaime, visticamāk, sākusies no kūlas
dedzināšanas.
Virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos Jānis
Kleinbergs stāsta, ka šogad arī Talsu rallija laikā dedzis mežs.
Pēc ātrumposma Mordangas pusē sāka degt jaunaudze 0,9 hektāru
platībā, ko apsaimnieko «Latvijas Valsts meži». Netālu no vietas,
kur notika degšana, bija manāmas mašīnu pēdas, atstāti atkritumi.
Tas liekot domāt, ka arī šī ugunsnelaime izcēlusies cilvēku
neapdomīgas rīcības ar uguni dēļ. Lielākā ugunsnelaime šogad
notikusi Ugālē, kur izdega valsts mežs 9,6 hektāru platībā.
Tās izcelšanās iemesls bija makšķernieku atstāts un līdz galam
nenodzēsts ugunskurs.
Skatoties uz statistiku kopumā, ugunsnelaimes mežos galvenokārt
izcēlušās cilvēku darbības rezultātā. Tādi ir 14 gadījumi.
Vienā ugunsnelaimē vainojama dzelzceļa transporta iedarbība un
elektrolīniju īssavienojums. Divos gadījumos tā bijusi kūlas
dedzināšana. Piecos gadījumos tie bijuši citi iemesli, jo nav
iespējams noteikt, no kā nelaime sākusies. Ļaunprātīga dedzināšana
nav konstatēta.
Par ugunsnelaimēm mežos ziņo cilvēki, kas konkrētās vietas tuvumā
atrodas, kā arī ugunsnedrošā perioda laikā novērotāji
ugunsnovērošanas torņos. Šogad desmit torņu vietā darbojās tikai
deviņi, atstājot bez uzrauga novērošanas vietu Stendē. Jānis
Kleinbergs skaidro, ka ir grūtības atrast cilvēkus sezonā, kas
piekristu šim darbam. Dienestā plāno nākamgad Pierīgā esošajos
uguns novērošanas torņos uzstādīt attālināto videonovērošanu. Ja
projekts būs veiksmīgs, tāda, iespējams, būs visos uguns
novērošanas torņos Latvijā. Uz šo ieceri virsmežniecībā raugās
piesardzīgi, jo uzskata, ka cilvēka darbs ir nenovērtējams. Cilvēks
tomēr spēj atšķirt un noteikt dūmu veidošanos, to iespējamo
izcelsmes vietu un citus faktorus. Vai to precīzi spēj arī
attālinātā novērošana, īstas pārliecības neesot. Lai gan mežos jau
pirms kāda laika beidzies ugunsnedrošais periods, cilvēki joprojām
aicināti mežā ar uguni rīkoties apdomīgi.
Izvirzītos mērķus palīdz sasniegt labi darbinieki
U. Frīdenbergs labus vārdus teic par virsmežniecības kolektīvu, kas
savu darbu ikdienā veic godprātīgi un strādā no visas sirds. Šogad
Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecībā par gada cilvēku
nominēts inženieris ugunsapsardzības jautājumos Jānis Kleinbergs.
Tas ir novērtējums tam lielajam darbam, ko viņš savā jomā ir
paveicis. Virsmežniecības virsmežziņa vietniece Vaira Priede šogad
saņēma Zemkopības ministrijas medaļu «Par centību». Savukārt
bijušais virsmežziņa vietnieks Dainis Blūmentāls vienu no
augstākajiem apbalvojumiem nozarē — «Zelta čiekuru» par mūža
ieguldījumu meža nozarē. «Esmu gandarīts, ka dienesta
Ziemeļkurzemes virsmežniecības darbinieki saņem pateicību par labu
darbu. Tas rāda, ka cilvēku darbs ir novērtēts ne tikai
virsmežniecībā, bet arī valstī,» saka U. Frīdenbergs.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: