Ar cerību, ka būs labāk 08.08.2018
Šī vasara mūs pārsteidz ar pārāk lielo karstumu, kas, pieņemu,
daudziem sagādā arī zināmas neērtības. Bet nav ko sūdzēties, vasara
paliek vasara. Norisēm dabā nepavēlēsi, kur nu vēl — mainīsi tās!
Mazliet citādāk ir ar valdības un Saeimas darba izvērtējumu un
iespējām savu balsi nodot Saeimas vēlēšanās, kas gaidāmas 6.
oktobrī. Lai arī cik karsts solās būt priekšvēlēšanu laiks, katra
vēlētāja balss tomēr ir svarīga un var ietekmēt rezultātu. Šoreiz,
atšķirībā no dabas varenības, mūsu spēkos ir mainīt, kuriem uzticēt
deputāta mandātus nākamos četrus gadus. Kā par šo tēmu teica
seniori, kuru viedokli varat lasīt šīs dienas avīzē, vēlēšanās,
izmantojot pildspalvu, ir pietiekami liela vara pamainīt partiju
sarakstos iekļauto kandidātu secību. Kāds no pirmās pozīcijas var
noslīdēt krietni zemāk, cits — no zemākās pakāpties augstāk.
Vakar noslēdzās partiju sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu
komisijā. Ja pirms četriem gadiem uz vietām Saeimā bija iesniegti
13 partiju saraksti un Saeimā iekļuva seši politiskie spēki, šobrīd
(7. augusta dienas vidū) tie jau ir 14 politiskie spēki, un, kas
zina, varbūt būs vēl pa kādu censoni vairāk. Izvēle plaša un liela.
Tagad tik atliek rūpīgi iepazīt, kuri tad būs tie simts, kam dosim
darbu nākamos četrus gadus, piedāvājot arī ne visai sliktu
atalgojumu un citus bonusus, kas deputātiem pienākas.
Apkopojot notikumus, kas pēdējo četru gadu laikā izdarīts, raisās
dažādas domas. Bijušas divas valdības, ievēlēts jauns Valsts
prezidents, pieņemti neskaitāmi likumi un noteikumi. Taču dzīves
dārdzība turpinājusi savu augšupeju, un arī ar iedzīvotāju skaita
pieaugumu joprojām kā valsts nevaram lepoties. Cilvēki izbrauc,
mirušo ir vairāk nekā dzimušo, uzņēmēji skaļi runā par darbinieku
trūkumu, strādājošie par nesamērīgumu, zinot, kādas algas saņem
dažādās valsts uzņēmumu valdēs, padomēs strādājošie. Šajā sasaukumā
lielu neapmierinātību izraisīja elektrības rēķinu pieaugums,
nesadzirdēta palika arī vēlme no nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvot
tos, kuriem īpašums ir vienīgā mājvieta, kurā dzīvot. Arī bez
Eiropas Savienības finansējuma dažādu jomu sakārtošanai valstij vēl
pašvaki sokas.
Taču paveikts arī kaut kas ir. Piesaistot Eiropas Savienības
līdzekļus, turpinās ceļu sakārtošana, pārskatītas krīzes laika
pensijas, ģimenes ar bērniem saņem mazliet lielāku atbalstu,
samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijā
raksturīgajiem dārzeņiem… Ir arī jautājumi, par kuriem pie varas
esošie pašlaik noklusē, gaidot, kad vēlēšanu trakums būs aiz
muguras, piemēram, administratīvi teritoriālā reforma, kas ik pa
laikam uzplaisknī un atkal norimst.
Darāmā vēl ir krietni daudz, lai cilvēkiem uzlabotos labklājības
līmenis. Prieks, ka iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki — izsaka domas,
tās aizstāv, iniciē jautājumus, kas būtu risināmi. Deputātiem jābūt
tik vēlmei ieklausīties šeit palikušajos un arī ārvalstīs
dzīvojošajos tautiešos, pārņemt labāko praksi. Jāpiekrīt senioru
teiktajam, ka ar nožēlu jānoskatās tajos brīžos, ka, pieņemot
Saeimā lēmumus, deputāti atļaujas snauduļot, minēt krustvārdu
mīklas vai blandīties interneta plašumos. Iespējams tāda
visatļautība ir tāpēc, ka darba devējs jeb iedzīvotāji nav
pietiekami prasīgi. Ceru, ka Saeimas vēlēšanas parādīs, kāds būs
līdz šim pie varas esošo partiju darba vērtējums.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: