Būt kopā ne tikai svētkos 22.06.2018
Pie mūsu namdurvīm jau klauvē Līgo vakars un Jāņu diena. Pavisam
tuvu pietuvojušies arī ikgadējie Talsu pilsētas svētki un XXVI
Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Un kur nu vēl mūsu
mīļās Latvijas simtgade, kas arī nemaz vairs nav aiz trejdeviņiem
kalniem un jūrām! Svētku tik daudz, ka jau visapkārt jūtams rosīgs
pirmssvētku satraukums. Parādās raibas svētku afišas pilsētas
ielās, pasākumu piedāvājumi, kurp dodies, gan interneta portālos,
gan reklāmās televīzijas ekrānos. Visa kā tik daudz. Viss tik
dažāds, ka dažu brīdi no visas šīs lielās svētku krāsainības un
daudzveidības var apjukt. Un, tieši skatoties un no malas vērojot
visu šo pirmssvētku rosību, man gribas sev uzdot jautājumu —
bet kas tad īsti ir svētki? Apjautājos sev apkārt esošajiem
cilvēkiem, un visi kā viens atzina: svētki — tā ir kopā būšanas
sajūta.
Jā, arī man svētki, no vienas puses, asociējas ar kopā būšanu. Tā
ir kopā būšanas un siltuma sajūta, ar mammu ejot pēc Jāņu zālēm,
cepot pīrāgus Līgo dienas rītā un par neatņemamu sastāvdaļu kļuvusī
kopīgā filmas «Limuzīns Jāņu nakts krāsā» skatīšanās. Būšana kopā
ar savu dzimto pilsētu un visiem tās iemītniekiem, kad dodos
naksnīgajās Talsu vecpilsētas ieliņās baudīt ikgadējo «nakts
pastaigu» vai iejūku mutuļojošā pilsētas svētku tirgus pūlī, kas
tikpat krāsains kā Talsu tautas tērpa bruncis. Tā ir tā kopā
būšanas un vienotības izjūta, kas vienmēr manī uzvirmo, dzirdot
«Dievs, svētī Latviju!» pirmās taktis un kā kora balsīm pievienojas
ne tikai manējā, bet vēl daudzu jo daudzu citu balsis.
Bet kas notiek tad, kad svētku troksnis beidzies, dziesmas
izdziedātas, viss norimis un mēs katrs atkal atgriežamies savās
ierastajās ikdienas gaitās? Daudzi no mums atkal iegrimst tikai
savos darbos un tikai savās domās. Atkal daudzos no mums virsroku
gūst mūsu katra paša mazais «es», un kopīgais «mēs» tiek nolikts
malā līdz nākamajiem svētkiem. Līdz nākamajai reizei, kad atkal
izcelsim to dienas gaismā un atkal atļausimies būt daļa no kaut kā
liela un vienota.
Varbūt tieši tādēļ man svētki visupirms ir kā atgādinājums, lai es
nepazaudētu šo kopības un kopā būšanas prieku arī ikdienā. Lai es
un mēs visi atcerētos, ka mēs katrs neesam tikai «es», bet daļa no
liela, stipra un vienota veseluma. Daļa no kopīga «mēs». Un tieši
tāpēc man gribas ticēt, ka pienāks diena, kad kopā būšanas iemeslam
vairs nevajadzēs kādus īpašus svētkus. Pienāks brīdis, kad mēs visi
būsim vienoti un kopā ne tikai svētkos, pie ugunskuriem dziedot
tautasdziesmas vai zem sarkanbaltsarkaniem karogiem veroties salūta
ugunīs, bet arī savos mērķos un darbos. Man gribas cerēt, ka mēs
būsim vienoti arī pie vienkārša ikdienas vakariņu galda savā ģimenē
un darba sapulcēs ar kolēģiem. Mēs kā tauta ar katru dienu aizvien
vairāk apzināsimies to, ka, tikai esot kopā, atbalstot un cienot
citam citu, palīdzot un mīlot tos, kas ir mums blakus, mēs varam
kļūt daudz stiprāki un patiesāki. Un tad katra darbdiena pārtaps
brīnišķīgos kopā būšanas svētkos.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: