Dzīve nav pret tevi, tā ir tev 10.08.2016
Lasu publikācijas par savu bijušo kursa biedreni, kura
atgriezusies no vairāk par gadu ilga ceļojuma kopā ar vīru.
Piedzīvojumu viņi uzsāka ar automašīnu, pēc tam ar stopiem, šur tur
izmantoja autobusu vai vilcienu. Un bija 31 valstī, apceļojot
Eiropas austrumus un Āziju, nokļūstot līdz Taizemei un Malaizijai.
Stāsti un piedzīvotais liek aizrauties elpai (ja ir vēlme, vairāk
var palasīt viņu blogā www.karijs.lv). Brīžiem parādās tipiskā un
saprotamā skaudība, bet tajā pašā laikā uzdodu sev jautājumu — vai
būtu spējīga saņemt drosmi un ceļot tādā veidā? Tomēr tas liek
aizdomāties par to, ka nepieciešams vairāk baudīt dzīvi. Sēžot
mājās un veicot ikdienas soli, laiks paskrien ļoti ātri, tāpēc
vajag pēc iespējas vairāk veikt un piedalīties dažāda veida
neordinārās aktivitātēs, pasākumos.
Runājot par dzīves baudīšanu, manuprāt, to ļoti traucē mūsu pašu
pieņemtie lēmumi un problēmas, kas no tiem izriet. Piemēram, tik
daudzi cilvēki mokās, nonāk līdz depresijai vai pārceļas uz dzīvi
ārzemēs milzīgu kredītu dēļ. Domāju, ka jaunā paaudze, redzot
neveiksmīgos stāstus, nākotnē nesaskarsies ar līdzīgiem
sarežģījumiem. Jāpārstāj sevi dzīt izmisumā ar kredītu nomaksu, lai
tikai iegādātos kārtējo mantu. Vai nebūtu vieglāk dzīvot pustukšā
mājā, bet ar mieru sirdī un smaidu sejā? Droši vien daudzi pašlaik
nosmīn, sakot, kā tad var dzīvot tukšā mājā!? Var. Pavisam mierīgi.
Tas, ka mājoklis ir piebāzts ar dažādām mantām, kuras tāpat ikdienā
neizmanto vai izmanto ārkārtīgi reti, neko nedod. Ļoti šaubos, ka
pēdējās dzīves dienās domāsim par rotaslietām un mēbelēm, kas
iegādātas dzīves laikā. Esmu pārliecināta, ka domāsim par tiem
notikumiem un brīžiem, kas mūs darījuši laimīgus. Vai par to, ko
neesam saņēmušies izdarīt. Tāpēc ir jāriskē, cik vien var. Jāķer,
jātver un jābauda.
Saprotu puišus, par kuriem rakstīju pirmdienas «Talsu Vēstīs» —
pamet civilizāciju, lai dzīvotu saskaņā ar dabu. Arī man bieži
prātā iešaujas līdzīga doma — tikt prom no visiem, lai liek mierā.
Protams, zinot sevi, ilgi to neizturētu, bet uzskatu, ka ik pa
laikam šāda atpūta noteikti nepieciešama, lai «nepārdegtu».
Man šķiet, ka jaunā paaudze aug ar cita veida vērtībām. Ar mazāku
kāri pēc mantām, bet lielāku vēlmi būt laimīgiem, dzīvojot saskaņā
ar savu sirdsapziņu. Jo kas tad dzīvē ir galvenā vērtība?
Vēlos atgādināt, ka šajā nedēļas nogalē ir Vissvētākās Jaunavas
Marijas Debesīs uzņemšanas svētki Aglonā. Ceru, ka visi, cik vien
iespējams, dosies tur. Ļoti pārdzīvoju, ka šogad nav iespēja doties
svētceļojumā ar savu Madonas grupu, tādēļ vasara šķiet ne līdz
galam piepildīta. Pietrūkst nogurušo kāju, smagās somas, izslēgtā
telefona, skaistās Latvijas lauku ainavas, ceļā sastaptie cilvēki
un pats galvenais — kopā būšanas, lūgšanu un slavēšanas. Prom no
ikdienas steigas un cilvēkiem, esot atsevišķā, citā realitātē. Bet
tas noteikti nevar būt par iemeslu, lai netiktos ar visiem tur,
Latgales ezeru ieskautajā pērlē. Uz tikšanos Aglonā!
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: