Gaisma uzvar tumsu 02.04.2015
Šogad pavasaris atnāca brīdī, kad ziemas kauja par savu pastāvēšanu likās esam izcīnīta, jo tieši 21. martā beidzās ilgstošais siltais laiks, kad zemnieki jau sāka rosīties laukos, un iestājās aukstums, pat uzsniga. Jau otro reizi bijām spiesti samierināties ar dīvainiem laika apstākļiem, jo ziemas nebija nedz pagājušajā gadā, ne šajā. Un ir tikai likumsakarīgi, ka aukstais gadalaiks mēģina kaut mazliet valdīt mūsu Latvijā.
Taču kalendārs mierīgi un rāmi skaita katru dienu, un klāt jau aprīlis un Lieldienas. Vienam tās ir ļoti svarīgi kristiešu svētki, kad tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas. Kristieši uzskata, ka tas noticis laikā no 27. līdz 33. gadam. Kristus augšāmcelšanās atzīmēšana reģistrēta otrajā gadsimtā, domājams gan, ka šie svētki svinēti arī agrāk. Vispirms nāca Klusā nedēļa ar Pūpolsvētdienu, tai seko Zaļā ceturtdiena, Lielā Piektdiena un Klusā sestdiena, svētdienā jau ir Pirmās Lieldienas, pēc tam ir Otrās Lieldienas. Un tie kristīgajā pasaulē ir vieni no pašiem lielākajiem svētkiem, tāpat kā Ziemassvētki.
Visi gan Latvijā nav kristieši, tāpēc kādu citu priecē tas, ka ir brīvdienas, kādu citu — ka tradicionāli ieviesušies pagāniskie Lieldienu rituāli. Tas nav nekas pārsteidzošs, jo pirms kristietības ienākšanas Latvijā Lieldienas bija pavasara saulgrieži, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu — diena kļūst garāka, bet nakts saraujas. Kaut sākumā tās ir pāris minūšu, bet gaisma pamazām uzveic nakti. Gads steidzas uz priekšu, kamēr visu laiku gaisma un tumsa sacenšas, reizēm uzvar viena, otrreiz — otra. Man gribas domāt, ka mēs visi nu ejam pretī gaismai, pēc sava prāta un pārliecības svinot Lieldienas.
Domāju, ka nebūs gandrīz neviena cilvēka, kam Lieldienās mājās nebūs pa kādai krāsotai olai. Latviešu tautas dziesmās minētas zelta, sudraba un baltās olas, tas nozīmē, ka olu krāsošana mūsu dzīvē ienākusi jaunākos laikos, nevis pašā senatnē. Cilvēki ir ļoti izdomas bagāti, tāpēc Lieldienās oliņas var būt tik dažādas. Viens tās krāso tradicionāli ar sīpolu mizām, ātri un vienkārši. Cits sameklē dažādus augus un to sastāvdaļas, rūpīgi tos piesien pie olas un vāra, lai auga daļas uz baltās čaumalas atstātu dīvainus un skaistus nospiedumus. Vēl kādam pietiek izdomas, lai olas nokrāsotu ar nagu laku — varbūt nav tik oriģināli, bet vismaz oliņa spīd un laistās. Katrs taču zina, ka krāsotās olas izdēj Lieldienu zaķis, un bērni tik labprāt skrien laukā tās meklēt, kamēr citi vēl nav atraduši.
Ir dažnedažādi Lieldienu ticējumi par olām. Piemēram, «Kas Lieldienās olas zags, paliks pliks kā ola!», vai arī «Kas Lieldienu olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos!». Tam var ticēt vai neticēt, bet katrā ziņā izmēģināt ir vērts un arī interesanti. Vēl viena Lieldienu tradīcija ir šūpošanās, tas Lieldienās jādara tā pamatīgi, lai vasarā odi nekož. Jau tāli mūsu senči zināja, no kā jāgatavo šūpoles, kur tās jākar, lai tām būtu pēc iespējas lielāka iedarbība.
Īstenībā Lieldienu ticējumu ir daudz, un tie ir dažādi. Ja reiz tie ir izdomāti, tātad kādam tas bijis vajadzīgs, vismaz es tā domāju. Vajadzētu tomēr Lieldienu rasā izvārtīties, lai veselība būtu visu gadu. Pret vienu ticējumu gan man gribētos iebilst. «Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.» Kaut ko briesmīgāku pat bail iedomāties. Nevienam nenovēlu izbaudīt tādu vakaru un nakti, kad nenāk miegs. Un tad vēl vienu, vēl vienu, vēl vienu… Cilvēks tā var pavisam iznīkt un saslimt. Bet to «Pirms saules jāiet uz šķūni skaidiņas lasīt, lai nauda turas» gan vajadzētu izdarīt, jo sevišķi eiro maciņā pavisam negrib turēties. Te tie ir, un te — vairs nav. Vecu vecā tradīcija, kas noteic, ka pirms Jaunā gada atnākšanas makā jāieliek zivju zvīņas, šķiet, vairs nedarbojas. Jāatrod kas cits.
Lai nu kādi ir cilvēka uzskati par dzīvi, Lieldienas ir mūsu svētki ar kristīgajām vai pagāniskajām tradīcijām. Lieldienas svinēs katrā pagastā un pilsētā ar dievkalpojumiem baznīcās, ar krāsotām olām un dažādām atrakcijām, ar svētku koncertiem un ballēm. Visi nekad nedarīs pilnīgi vienādi, un tas ir labi, ka esam tik dažādi.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: