Gaumes jautājums 31.07.2015
Par gaumi nestrīdas, jo katram tā atšķirīga! Tomēr, ja gaume
nepiemīt, tad tā jau ir bezgaumība.
Atverot Latviešu valodas vārdnīcu, atrodu skaidrojumu: gaume ir
skaistuma izpratne, izjūta un spēja ko vērtēt no estētiskā
viedokļa. Gaumīgs — tāds, kas veidots, darināts ar labu
gaumi.
Sauciet mani par iedomīgu vai pašlepnu kurzemnieci, bet man ir
pārliecība, ka man piemīt laba gaume. Nezinu, vai tā mantota no
vecākiem vai iegūta līdzšinējās dzīves laikā, bet zinu ne tikai,
kādas krāsas un struktūras materiālus kombinēt apģērbā, bet arī kā
tos saskanīgi izkārtot uz dažādām virsmām un plaknēm. Tās pat nav
zināšanas, bet intuitīvas izjūtas. Tā teikt: kā to var nezināt, jo
to taču jūt! Labi, nost ar lielību un sevis slavināšanu, jo cilvēki
mēdz būt dažādi. Bet, ja vienam estētiskās acs un auss nav, tad
otram tā ir. Vismaz vajadzētu būt, lai viņš savu kolēģi varētu
pamācīt.
Par gaumi aizdomājos bieži tajos brīžos, kad redzu, dzirdu un
izjūtu bezgaumību vai ko tādu, kas man šķiet manām maņām netīkams.
Neiztirzāsim jau «folklorā» iegājušās kapri bikses sievietēm, zem
kurām rēgojas cakainas vai pēcpusi atsedzošas apakšbikses,
nošļukušus vīriešu šortus kombinācijā ar sandalēm un zeķēm līdz
celim, padušu sunīšus, elektro krāsas matus vai vīriešu zirgastes,
daļu parfīmu un ko tikai vēl ne! Cilvēki ir dažādi, viņu gaume un
rocība arī, tāpēc man nepatīk, bet es cenšos respektēt viņu
izvēli…
Taču, ja ko dara nevis savā ģimenē, sētā vai vagā, bet publiski
organizē, deklamē vai izliek apskatei, tad gan man ir visas
tiesības to vērtēt un izteikt savu viedokli arī skaļi. Man vienmēr
šķitis: ja ko dara, tad tas jāveic tā, lai sniedz gandarījumu par
redzēto, dzirdēto un sajusto. Jūlijs un vasara ir svētku laiks, kad
teju katru nedēļas nogali ir pa kādiem svētkiem. Lielāki, mazāki,
pieticīgāki un grandiozāki. Kā ir tai dziesmā? «Tā var nogurt tikai
no svētkiem!» Hm, vai tiešām ir nepieciešami visi tie neskaitāmie
pagastu svētki? Atkal es piekasos svētkiem! Mieru, mieru, Mieriņa,
rokas nost!
Labi, lai iet! Šoreiz paspēlēšos ar vārdu «gaume», interpretējot un
izmantojot to piemēros, kas ne tuvu neatbilst Latviešu valodas
skaidrojošās vārdnīcas izteikumiem.
Man nešķiet gaumīgi, ka mazajai Latvijai jāuzņem citu valstu bēgļi
tikai tāpēc, ka tā dara lielās ES valstis un savu «jā» vārdu
devušas mūsu valsts augstas amatpersonas. Šķiet bezgaumīgi, ja
vietējā pašvaldībā tiek plānotas apjomīgas strukturālas izmaiņas
tikai tāpēc, ka tā kādam iegribējies. Neizprotu «gaumi», kad it kā
rīko konkursus, bet to rezultāti jau iepriekš ir izlemti
«aizkulisēs». Uzskatu, ka ir bezgaumīgi iecelt amatos cilvēkus,
kuri nav attiecīgās jomas speciālisti, toties ir izcilnieki
ambīciju jautājumos. Es varētu turpināt vēl…
Un visbeidzot, atgriežoties pie vārda «gaume» patiesā skaidrojuma,
man nešķiet gaumīgi tie zili zaļie karodziņi ar ozolu zariem pie
laternu stabiem Talsos, kas turklāt vairāk raksturīgi Kandavai,
nevis deviņu pakalnu pilsētai.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: