Ieraudzīt pasauli sev apkārt 30.06.2017

Tuvojoties jūlijam, aizvien vairāk un biežāk izjūtu vēlmi atrasties ārpus četrām sienām, kas savā ciešajā tvērienā man, un domāju — ne man vienīgajai, traucē tā pa īstam ievilkt elpu. Iespēju izrauties no šīs izjūtas izmantoju aizvadītajā nedēļas nogalē. Šis laiks ļāva atvērt acis un ieraudzīt krāsas sev visapkārt, taču tikpat viegli un nemanāmi, kā vasaras gaidītākie svētki atnāca, tā tie arī aizgāja.
Neskatoties uz to, ka šogad Līgo un Jāņu tuvošanos neizjutu tikpat izteikti kā citus gadus, tie izdevās godam. Netrūka ne bagātīgi klāta galda, Jāņu siera un citu labumu, ne maigas, taču vienlaikus sakāpinātas atmosfēras, kas ļāva svētkus izdzīvot visā pilnībā. Esot pie dabas krūts un redzot, kā zāles stiebri, viegli trīsot, šūpojas vējā, apjautu, ka vēlos šo mirkli paturēt. Tik vienkārši. Aiz muguras sprakšķēja ugunskurs, fonā skanēja pieklusinātas balsis un bērnu čalas, un tas viss ļāva saprast, ko man nozīmē šie svētki. Tā ir bērnība, kopā būšana un, lai cik ironiski neizklausītos — arī saule. Šķiet, ka agrāk šīs izjūtas bija izteiktākas. Došanās uz pļavu, jāņuzāļu lasīšana, vainadziņa pīšana, spēles, dziedāšana — tas viss atsauc atmiņā laikus, kad zāle bija zaļāka un debesis — zilākas. Pieaugot šad tad pārņem vēlme atgriezties laikā, ko sauc par bērnību. Laikā, kad lietas, par ko tev ir jāuztraucas, ieliktas nelielā kastītē, ko patiesībā nes tavi vecāki. Taču dzīve plūst un mainās, un mums ir jābūt spējīgiem mainīties tai līdz. Jāspēj atrast patīkamo lietderīgajā. Tā nu laicīgi sāku domāt par cienasta sagādāšanu, prātā pārcilāju mantas, ko taisījos ņemt līdzi, un ielūkojos mājaslapā, kas steidza ziņot gaidāmo laiku. Nedaudz noskumu, kad Jāņu dienā parādījās lietus, taču pēc brīža, lietus lāsēm sitoties pret loga rūti, nodomāju, ka arī lietum tāpat kā visām lietām uz šīs zemes piemīt savs skaistums un burvība. Diemžēl mēs ne vienmēr protam to saskatīt, taču tas nenozīmē, ka tāda nav.
Sava burvība un skaistums piemīt visdažādākajām lietām — satumsušām debesīm karstā vasaras dienā, negantam vējam, kas gāž no kājām, peļķēm, kas pēc pamatīgām lietus gāzēm pārņem visu pilsētu, un daudz kam citam. Jā, arī cilvēkiem, kuri mums ne īpaši iet pie sirds. Nereti aizmirstam, ka ne tikai mēs paši, bet arī citi drīkst kļūdīties, un redzam otrā tikai slikto, aizmirstot, ka ikvienam ir sava gaišā un tumšā puse. Tādējādi necenšos pateikt, ka sevi nav iespējams mainīt, bet gan to, ka pirms skabargas meklēšanas brāļa acī, vispirms nepieciešams izvilkt to no savējās.
Iegrimusi šādās pārdomās, turpināju vērot lietus lāses, kas mierpilni sitās pret loga rūti, kamēr kamīns fonā patīkami sprakšķēja. Sapratu, ka arī šādiem Jāņiem nav ne vainas. Tā kā iepriekšējā diena mūs bija lutinājusi ar sauli, kontrasts bija manāms, taču tieši šis faktors ļāva piedzīvot pilnu emociju gammu. Nodomāju, ka kontrasti nereti ir tie, kas ļauj pozitīvā gaismā ieraudzīt lietas, kam parasti piešķiram negatīvu vērtību. Viena no šādām lietām ir vie­natne. Agrāk tā mani biedēja. Domāju — nu kā tas būs, ka es viena pati kaut kur došos? Lai arī man patīk būt cilvēkos, šobrīd esmu pārvarējusi bailes no vienatnes un izbaudu laiku, ko varu veltīt sev. Imants Ziedonis vienatnei velta šādus vārdus: «Atstājiet mani! Ļaujiet man vienam būt! Es zinu to dziesmu, ko dzied lapas, kad rudenī trūd. Es zinu to ceļu, pa kuru dūmi debesīs zūd. Atstājiet mani! Ļaujiet man vienam būt! Atstājiet mani! Un ļaujiet man vienam iet! Es zinu, cik skaisti pusnaktī pūce dzied. Es kokus kā cilvēkus jūtu. Un tie mani kā koku jūt. Atstājiet mani! Es negribu ar jums ēst maizi un pacelt skanošas glāzes. Kad pār galvu aizlido dzērvju kāsis, es aizeju. Kad es esmu viens, nekas manī nepazūd.»
Patiesi — arī man dažkārt gribas noteikt — ļaujiet man vienai būt! Sabiedrība, kurā cilvēks ir kā mazs puteklītis kosmosā, nereti spēj nogurdināt, un, kā jau teicu — tieši kontrasti ir tie, kas ļauj pozitīvā gaismā ieraudzīt lietas, kam parasti piešķiram negatīvu vērtību. Tie mums vēlreiz un vēlreiz atgādina: katrai lietai, vietai un cilvēkam piemīt sava burvība un savs skaistums.

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: