Īsto debespusi lūkojot meža biezoknī 05.10.2017

Paula Kārkluvalka
paulakarkluvalka@gmail.com
63223336

Tweet

Viens mežā neiet, jo baidās no ērcēm, bet otrs pārliecināts, ka tās viņam metīs līkumu! Riska aprēķinātāji, lai izvērtētu, kāda ir iespējamība tikt sakostam, izvērtētu dažādus parametrus, piemēram, apģērba piemērotību, pretērču līdzekļu izmantošanu vai neizmantošanu. Nav dzirdēts, ka šādos aprēķinos iekļautu neizmērāmus lielumus, piemēram, cilvēka baiļu faktoru un ticību labajam. Cik lielā mērā tas ietekmē iespēju mājās pārnest neaicinātu viesi?
Kamēr vieni izvēlas labi caurskatāmas priežu audzes, kas klātas mīkstiem sūnu tepiķīšiem, otri gatavi garos gumijas zābakos brist pāri purvam, izlauzties caur bieziem krūmiem, lai nonāktu «savā sēņu vietā». Ja pavasarī mēdz smieties, kas diemžēl nebūt nav smieklīgi, un, par laimi, šis hobijs arvien iet mazumā, ka esam kūlas dedzinātāju tauta, tad rudenī pārtopam par kaislīgiem sēņotājiem. Klasiskā laika apstākļu pārrunāšana vairs neieņem rindu to jautājumu sarakstā, kad viss ir izrunāts, vai nav bijis, par ko runāt, jo tagad laika apstākļiem ir pavisam cita vērtība: ja lijis, būs sēnes; ja līs, tad būs sēnes!
Sociālajos tīklos klejo sēņu un sēņotāju fotogrāfijas. Katrs gluži par pienākumu uzskata meža, sēņu iemūžināšanu. Un, ja tas sagādā prieku, kāpēc ne?! Turklāt skaidrs, ka cilvēks vismaz stundu ir pavadījis svaigā gaisā, kas ir apsveicami.
Vairāk mani uztrauc tie azartiskie sēņotāji, kuri sēņu dullumā sajauc debespuses un vairs nezina, kā no meža izkļūt. Nesen Talsu televīzijas sižetā mūsu Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks pastāstīja, ka šogad novadnieki ir naskāki palīdzības saucēji nekā citos gados. Viņš aicināja neapjukt, apstāties, paklausīties, kur dzirdams automašīnu radītais troksnis, noteikt debespuses un censties atcerēties, no kuras puses nākts.
Nesen dzirdēju par gadījumu, kad, ierodoties uz izsaukumu, glābēji konstatējuši, ka pazudušais pats atradis ceļu ārā no meža, viņu klātbūtnē pilno grozu nomainījis pret tukšu un ātrā solī meties atpakaļ koku biezoknī. Varu tikai lēst, cik šāds izsaukums izmaksā valstij, tas ir, mums.
Arī pati, nesen sēņojot, sapratu, ka neesmu gluži pārliecināta, kurā virzienā jādodas, lai nonāktu atpakaļ uz ceļa. Pat «Google maps» nevarēja palīdzēt, jo atrados vietā, kur sakari nedarbojas. Sagaidīju brīdi, kad sauli neaizklāj mākoņi, un, vadoties pēc debess spīdekļa, atradu meklēto izeju.
Šķiet, būtu jāizstrādā sēņotāju drošības pamatlikumi — ejot mežā, piedomāt, kur atrodas saule, un nelasīt sēnes, ko nepazīsti. Piemērs: kādā dārzkopības forumā bija ievietota sēnes fotogrāfija, lai noskaidrotu — tā ir ēdama vai ne? Izvērtās plaša diskusija, un viedokļus varētu sadalīt teju vienādās daļās — vieni saka: sēne ēdama, otri — neēdama. Interesanti, kuram viedoklim noticēja šo sēņu salasītāja un vēl daudzi citi, kuri diskusijai sekoja.
Domu spēks ir spēks, tomēr apšaubu, ka tas palīdzēs gadījumā, ja karbonāde pagatavota no zaļajām mušmirēm, ne saulsardzenēm. Arī dodoties mežā, vērts izvērtēt riskus un ieguvumus.

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: