Klāt preses pasūtīšanas laiks 23.10.2015

Mana kļava, par kuru vienmēr priecājos, ejot uz darbu, kļuvusi
pavisam dzeltena — šķiet, ka vienā dienā lapas no zaļām
pārkrāsojušās zeltā. Vietām lapu paklājs sedz asfaltu. Tas nekas,
ka sētnieks tās nav savācis, lai mazliet tiek cilvēku rudens
priekam, kurā par šo un to jāpadomā. Katru mēnesi ir savi izdarāmie
darbi, tādi ir arī oktobrī, novembrī un arī vēl decembrī —
jāizvēlas preses izdevumi un jāabonē žurnāli un laikraksti
nākamajam gadam.
Nupat redzēju naskiem soļiem pa ietvi ejam savu pastnieci. Nezinu
viņas vārdu, vien to, kā viņa izskatās, bet vienmēr pastnieci
sveicinu, jo esmu viņai bezgala pateicīga par to, ka manā
pastkastītē vienmēr atrodas abonētie žurnāli un avīzes. Varbūt
kādam ir problēmas ar pasta piegādi, jo Latvijas Pasts ir noteicis,
ka pilsētā prese un sūtījumi jāpiegādā līdz 15.00, un tas nebūt nav
rīts, bet novada pagastos — līdz darba dienas beigām. Esmu
dzirdējusi ļaudis sūkstāmies, ka neesot jau jēgas pasūtīt
laikrakstus un žurnālus, ja tie pienāk tik vēlu. Tad jau vieglāk
tos nopirkt kādā kioskā vai lielveikalā. Vai tiešām tas ir
vienkārši? Vai mēs katru dienu ejam uz lielveikalu vai garām
kioskam? Nu nē, nekas nav ērtāks kā pastnieka piegādāts preses
izdevums tieši pastkastītē — smaržojošs pēc tipogrāfijas krāsas,
nesaburzīts, pa rokassomiņu nenovazāts.
Katram ir savas preses lasīšanas tradīcijas. Viens avīzi kāri tver
darba vietā, ar acīm ātri pārskrien visam tekstam un secina, kurš
raksts obligāti būtu izlasāms. Citam pietiek iepazīties ar
virsrakstu un parakstu. Vēl cits lasa bibliotēkā, jau laikus tur
ierodoties, lai dabūtu svaigo laikrakstu vai žurnālu. Zinu, ka
bibliotēkās pat veidojas rinda, kurā ļaudis gaida, kad attiecīgo
preses izdevumu varēs paņemt mājās un kārtīgi ar to iepazīties. Un
tā avīzi vai žurnālu izlasa desmitiem cilvēku, un labi, ka ir tāda
iespēja.
Man savukārt ir pieradums, ka savus preses izdevumus lasu mājās,
kad esmu atgriezusies no darba. Tad iesēžos savā mīkstajā
klubkrēslā un ņemu rokās pastnieka atnesto. Pirmā avīze, ko apskatu
un izlasu, ir manas «Talsu Vēstis». Jā, tās abonēju visu laiku,
kopš strādāju redakcijā. Esmu domājusi, ka varētu jau ar avīzīti
iepazīties arī darbā, bet vienmēr šo nodomu atlikusi, jo
tradicionāli man «Talsu Vēstis» vajag mājās. Ar interesi uzzinu, kā
strādājuši kolēģi, piedāvājot lasītājiem interesantus rakstus. Mēs
patiešām cenšamies, lai lasītāji Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga
novadā varētu teikt, ka reģionālā avīze «Talsu Vēstis» ir viņu
laikraksts. Kad ar savu avīzīti esmu tikusi galā, izlasot ne tikai
rakstus, bet arī visus sludinājumus, jo te vienmēr ir daudz dažādas
informācijas, ņemu rokās nākamo — «Latvijas Avīzi». Tradicionāli
ģimenē abonējam šo laikrakstu, jo tas mums ar vīru patīk, no tā
uzzinām daudz ko jaunu un interesantu. Pēdējie manu uzmanību saista
žurnāli, kuru lasīšana prasa krietni ilgāku laiku. Man tie ir savi,
vīram — citi, taču tas nenozīmē, ka viens otra izdevumos
neieskatāmies un neiepazīstamies ar to, kas saista.
Daudzi varbūt teiks — nu, ko jūs tur ar avīzēm! Visu var dabūt
internetā. Nu, nevar gan! Turklāt uzskatu, ka preses izdevumu
lasīšana katru vakaru ir viena no jaukākajām tradīcijām, kuras
nevajadzētu pārtraukt.
Kāds varbūt iebildīs, ka preses abonēšanai nav naudas. Tāpēc jau ir
iespējas pasūtīt kāroto avīzi vai žurnālu vienam mēnesim,
ceturksnim, pusgadam vai gadam. Var izvēlēties, turklāt savu preses
komplektu var izveidot ne tikai pasta nodaļā, bet arī internetā. Kā
nu kuram tas ir izdevīgāk. Tas arī skaidrs, ka abonēt presi ir
daudz lētāk, nekā to pirkt katru dienu, visu laiku domājot, ka
tikai neaizmirst to izdarīt. Turklāt preses izdevēji piedāvā arī tā
saucamās laimīgās nedēļas, kad abonēšanas maksa ir krietni mazāka
nekā parasti. Jāsteidz to izmantot! Pati tā izdarīju un ietaupīju
pārdesmit eiro, nu vai par to nevajag priecāties?
Kādreiz, kad vēl studēju, mums lekcijās teica, ka ar laiku preses
vairs nebūs, jo informāciju piegādās radio un televīzija. Tagad vēl
klāt nācis internets, bet ļaudis joprojām lasa presi. Visi
paredzējumi nepiepildās. Un mēs, «Talsu Vēstu» žurnālisti un visi
pārējie darbinieki, pateicamies katram avīzes lasītājam par
uzticību! Varat būt droši, ka «Talsu Vēstis» būs pie jums, ja tās
abonēsiet, — katru pirmdienu, trešdienu un piektdienu. Bet jums gan
jāparūpējas, lai pastkastīte būtu sakārtota, aizslēdzama, lai tajā
neiekļūst lietus, lai ziemā notīrīta taciņa, kur pastniekam
piebraukt un pienākt, lai apkārt neskraidītu nikni suņi, kas uzbrūk
preses piegādātājam. Pastnieks taču jebkurā mājā ir gaidīts
ciemiņš, vai ne?
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: