Naktī pārcilātas domas 27.07.2016
Trešdienas vakars. Talsi. Tu posies uz gulētiešanu, ausies, vai
šis nav no tiem vakariem, kad kaimiņiem varētu labpatikt aizmigt
pie televizora, bet nevari nedzirdēt, ka citā dzīvoklī
sapulcējušies jaunieši, kuriem miegs nav ne prātā. Acīmredzot
vecāku nav mājās, bet pusaudzis brīvsoli izmanto, piepildot dzīves
telpu citādākā veidā. Ap 23.00 mūzika pieklust, bet tu dzirdi, ka
ar jauniešu emocionālajām sarunām, smiekliem un izsaucieniem būs
gana, lai gulēt nebūtu iespējams. Arī tāpēc, ka dzīvoklis
pēcpusdienas saulē ir uzkarsis, bet izvēdināt to nav iespējams, jo
uz kaimiņu balkona gandrīz bez mitas tiek intensīvi smēķēts.
Tu taču pats esi bijis pusaudzis, tāpēc gribi pret šī burziņa
dalībniekiem būt saprotošs. Tēvišķi vērsies pie viņiem ap pusnakti
(saņem atvainošanos un apgalvojumu, ka troksnis mazināsies), ap
vieniem naktī (tas pats) un ap četriem rītā («Likšu visiem iet
gulēt!»). Mazliet pāri sešiem rītā tu, priecīgs par katru miega
epizodi, celies, lai sagatavotos darba dienai, un nolem vismaz
tagad beidzot izvēdināt dzīvokli. Tūlīt pamani, ka jaunieši
joprojām ir nomodā un cigarešu krājumi arī nav izsmelti…
Sestdienas vakars. No mājām esi pabēdzis un ticis līdz Liepājai. Ja
mājās ik vakaru mini, vai arī citiem liksies, ka nakts paredzēta
gulēšanai, pie tam — klusumā, tad vismaz ciemos ceri izgulēties.
Gaismas dziest, un tu ar skumjām konstatē, ka arī Liepājā tev
tuvumā ir cilvēki, kam jēdzieni «televizors» un «nakts» ir tā
saplūduši, ka to dēļ vairs nav vajadzīgs tērēt divus atsevišķus
vārdus.
Svētdienas vakars. Klaipēda. Siltā dienas izskaņā staigājot pa
vecpilsētu, tevi vilina āra kafejnīciņas, bet vienlaikus ir skaidrs
— svaigāks gaiss tomēr būs kafejnīcu iekšpusē, ņemot vērā, ka
ārpuse acīmredzot pieder smēķētājiem, kuri pat savu mazulīšu
klātbūtnē nekavējas kūpināt cigareti pēc cigaretes.
Nakti tev dota iespēja pavadīt elegantas viesnīcas 12. stāvā, kur
pirms miega šūpuļdziesmas vietā vari baudīt skatu, kā sarkana saule
noriet jūrā. Gulta ir ērta, miegs solās būt salds, un tāds tas arī
ir… līdz brīdim, kad ap pusnakti uztrūksties no skaņām blakus
numuriņā. Tā iemītnieki savu ierašanos viesnīcā atzīmē ne jau nu
kādā ekstrēmā veidā, bet tradicionālajā — ar priecīgu un skaļu
televizora skatīšanos. Tu guli vaļējām acīm un nespēj noticēt, ka
tik vienkāršs traucēklis tavā dzīvē izrādījies tik neizbēgams. Ne
mājās, ne pie radiem un pat ne viesnīcā nav iespējas izgulēties
klusumā! Vai tiešām tas ir daudz prasīts? Vai režīms «rosība dienas
laikā, bet miers nakts laikā» nebūtu uzskatāms par normu, ja vien
neesi pūce, sikspārnis, āpsis vai naktssargs? Tāpat kā — vai nebūtu
normāli, ja ikvienam būtu tiesības elpot svaigu gaisu — mājās, ceļā
uz darbu, kafejnīcā, tūrisma objektos, bērnu rotaļlaukumos? Ir
pieņemti dažādi likumi un ierobežojumi, tostarp aizliegums smēķēt
uz balkona, bet tas jau situāciju nav uzlabojis.
Eh, šis žurnālistes viedoklis šķiet kašķīgs pat man pašai. Bet kā
tu, cilvēks, vari nebūt kašķīgs, ja tev regulāri traucē izgulēties
un saelpoties svaigu gaisu?! Gaiss un miegs taču ir tādas pašas
pamatvajadzības kā ēdiens un ūdens.
Atbilžu jau nav. Būtu labi spēt tā bezkaislīgi par šīm lietām
runāt. Man, pie emocionālas sabiedrības pieradušai, nedēļas nogales
ekskursijā nebija viegli pierast pie ārkārtīgi lielā miera
navigācijas sistēmā runājošās sievietes balsī. Šķita, ka visi
automašīnas pasažieri tā vien gaida viņas emociju izvirdumu brīžos,
kad piepeši sadomājām mainīt maršrutu vai nepratām gana precīzi
definēt savas vēlmes. Bet, nē — balss, protams, vienādi neitrāli,
turpināja ieteikt: «Pēc 400 metriem pagriezieties pa kreisi!»,
«Apļveida krustojumā izvēlieties otro izeju!»…
Ļoti gribētos tā spēt gan attiekties pašai pret sevi, gan risināt
attiecības ar citiem, kad dzīvošana zināmā tuvumā kļuvusi
apgrūtinoša. Sak’ — mainieties uz labo pusi! Ejiet taisni pa labi
sākto ceļu! No šīs galvu reibinošās dzīves situācijas, kurā,
bezjēgā apļojot, jau sagriezusies galva, izeja rodama tur vai
citur! Vienkārši un labvēlīgi. Bez spiediena. Bez šantāžas.
«Kopš šīs dienas, lūdzu, ļaujiet man izgulēties! Turpmāk
nesmēķējiet manā (mana dzīvokļa) tuvumā!» rosinu Google Maps
navigācijas sistēmā runājošās sievietes mierpilnajā balsī.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: