Nopietnu diskusiju nav 11.05.2015
Ir maijs — plaukstošo lapu mēnesis. Laiks, kad dārzos manāma cilvēku rosība, kuri zemē steidz likt visu kāroto ar cerību, ka tas labi izaugs un rudenī būs vācama bagātīga raža. Maijs ir viens no pēdējiem mēnešiem, kad savus pienākumus pilda pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš. Lai gan gada sākumā pie varas esošās partijas solīja, ka šajā reizē par kandidātiem augstākajam valsts amatam būs diskusijas, līdz šim nekas nav bijis. Pie varas esošie joprojām nespēj vienoties par kandidātiem, kamēr opozīcijā esošās divas partijas savus līderus ir nosaukušas — Latvijas reģionu apvienība virza Mārtiņu Bondaru un «No sirds Latvijai» — Gunāru Kūtri. Šķēpus vēl publiski lauž zaļie, nevarot izlemt, vai amatam virzīt aizsardzības ministru Raimondu Vējoni vai Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku.
Šīs prezidenta vēlēšanas no pārējām atšķiras, ka arī sabiedrība vairs nevārās savā sulā, bet interneta vietnē www.mansprezidents.lv var izteikt viedokli par sev tīkamākajiem kandidātiem. Balsojumam ir jāreģistrējas. Tas, iespējams, ir iemesls, kāpēc balsotāju skaits nav mērāms vairākos desmitos tūkstošu. Kādu atbaida dotā iespēja reģistrēties balsojumam tikai ar internetbankas starpniecību, paturot prātā, ka interneta vidē simts procentu drošības garantiju nav. Lai gan akcijas rīkotāji solījuši Saeimai iesniegt sabiedrības izteikto viedokli, kādu nospiest balsošanas pogu par vienu vai otru kandidātu kavē domas, vai pie varas esošie šo iniciatīvu uztvers nopietni?
Kamēr valdošās partijas nespēj vienoties par prezidenta amata kandidātiem, laiks nepielūdzami turpina ritēt. Iespējams, valdošo nespējā vienoties nozīmīgu lomu spēlē fakts, ka jūnijā beigsies Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Publiskajā telpā ik pa laikam izskan pareģojumi, ka vasaras viducī kritīs valdība. Iekšējo politisko virtuvi sabiedrībai nav lemts uzzināt. Ceru uz politiķu godaprātu, ka prezidenta izvēlē tiks domāts arī par ieguvumiem mums kā sabiedrībai kopumā, nevis atsevišķu partiju interešu īstenošanu! Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā rakstīts, ka prezidenta amatā ievēl Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju.
Nepiekrītu tiem, kuri apgalvo, ka prezidentam ir tikai reprezentatīva funkcija. Ikviens, kurš ir lasījis Satversmes trešo nodaļu par Valsts prezidentu un viņa funkcijām, zina, ka tā nav tikai valsts reprezentēšana starptautiski, bet arī likuma ierosināšanas un izsludināšanas tiesības, iespēja pieņemto likumu Saeimai nosūtīt otrreizējai caurlūkošanai. Prezidents var sasaukt Saeimas un valdības sēdi. Viņam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu, izvēlēties pretendentu, kuram uzticēt valdības sastādīšanu. Prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Ja savu pilnvaru laikā valsts augstākā amatpersona Satversmē noteiktās iespējas veiksmīgi spēj izmantot, viņa rokās ir liela vara.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: