Par 15 400 mazāk 29.05.2015
Šonedēļ kā nepatīkams pārsteigums no Centrālās statistikas pārvaldes pienāca ziņa, ka šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 986 100 iedzīvotāju, kas ir par 15 400 mazāk nekā 2014. gada sākumā. Lai gan pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, iedzīvotāju skaits sarucis lēnām, tas joprojām turpina samazināties. Iedzīvotāju paliek mazāk Latgalē un lauku reģionos, pēc apkopotās informācijas secinājuši speciālisti. Pierīgas reģionā vērojama pretēja tendence. Pērn tikai 12 novados no 110 valsts iedzīvotāju skaits pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi.
Vairāk nekā 15 tūkstoš cilvēku samazinājums Latvijai ir pietiekami satraucošs skaitlis, lai pie varas esošie vietējā pārvaldē un valstiskā līmenī aktīvāk domātu, kā cilvēkus noturēt laukos. No žurnālistu ikdienas to spilgti var redzēt. Ir daudz vietu ar pamestām mājām, kas pēc izskata liecina, ka agrāk tur bijušas lielas saimniecības. Nav tālu jābrauc no Talsu pilsētas, lai redzētu, cik lauki ir tukši tepat mums līdzās. Veidojot reportāžas, atgriežamies vietās, kur būts pirms desmit un 15 gadiem. Salīdzinot toreiz publicēto un tagad redzamo, jānonāk pie izskanējušā — lauki paliek klusāki. Uz vietas daži sastaptie, gados vecāki cilvēki, kavējas atmiņās par agrāko dzīvi, teikdami, ka tā bijusi daudz rosīgāka. Ar asarām acīs viņi teic, ka jaunie aizbraukuši un neplāno apgriezties. Skolēnu skaits samazinās mācību iestādēs. Tāpēc valstiskā līmenī atpalicībā nevajag piesaukt tikai Latgali, jo, pabraukājot ārpus pilsētas robežām, līdzīgi skati paveras arī mūsu bijušajā rajona teritorijā. Cilvēku neesamība laukos ir problēma visā Latvijā.
Daži apgalvo, ka šāda cilvēku migrācija ir normālas demokrātiskas sabiedrības attīstības process, jo sabiedrība savā attīstībā ir sasniegusi puslīdz nobrieduša jaunieša vecumu. Taču, nepievēršot uzmanību šiem procesiem, situācija neuzlabosies. Vai to pie varas esošie vēlas saprast un iedziļināties, ir cits jautājums!
Varu saprast jaunos cilvēkus, kuru vecākiem nav iespēju finansiāli viņus atbalstīt un visu gatavu nolikt priekšā. Citi to nemaz arī nevēlas, jo paši dzīvē grib kaut ko sasniegt, nepaliekot vecāku ēnā. Katrs cīnās pēc savām iespējām. Pieļauju: ja mūsu pusē darbotos vairākas ražotnes, kur būtu piesaistīts augsti kvalificēts darbaspēks un pietiekami normāls atalgojums, jaunie atgrieztos. To man teikuši vairāki cilvēki, kuri strādā Rīgā un citās lielajās pilsētās.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: