Pēkšņi uzsniga sniegs 18.01.2017

Šīs nedēļas sākumā oficiāli atgriezos «Talsu Vēstu» darbinieku
pulkā. Labus vēlējumus savākusi, pie sava darba galda pārlasu
aktualitātes. Šī agrāk ierastā rutīna kādu laiku bijusi sveša. Tīri
labi iztiku bez vakara ziņu skatīšanās un preses izdevumu
abonēšanas. Auklējot bērnu, tam vienkārši nebija laika. Jāatzīst,
arī vēlēšanās. Ieslēdzot radio vai televizoru, bieži vien tikpat
ātri to izslēdzu. Vēlme norobežoties no negācijām, pasargāt savu
prātu no lieka uztraukuma nāca dabiski.
Vēl joprojām rūpīgi izvēlos, kādā informācijā iedziļinos. Šobrīd,
kad ikviens, kuram nav slinkuma, var izveidot savu mājaslapu vai
grupu facebook.com, ir jābūt uzmanīgiem. Neviens interneta
lietotājs vairs nav pasargāts no tendencioziem virsrakstiem un
maldinošām ziņām, kurās pat puse nav patiesības.
Kādas radio pārraides vadītāji nesen lasīja virsrakstus, tiem
visiem pievienojot vārdu «pēkšņi». Piemēram — «Pēkšņi atrasti jauni
pierādījumi, ka Hitlers inscenējis savu nāvi», «Pēkšņi Latvijas
televīzija pārtrauc demonstrēt raidījumu «Zebra»», «Pēkšņi
Ventspils naftas akcijas pārdod bez saskaņošanas ar tiesu», «Pēkšņi
no Grieķijas uz Latviju pārvietotas 23 personas». Šis notikumu
pēkšņums ziņām piešķir lielāku nozīmi klausītāju acīs. Šo un vēl
citu paņēmienus ļoti veiksmīgi izmanto tie, kuri lielākoties
auditorijas sasniegšanai izmanto sociālo vietni facebook.com.
Ļoti žēl, ka daļa sociālo tīklu lietotāju, neiedziļinoties ziņu
tekstā, gatavi ar to dalīties tālāk, arvien vairāk piesārņojot vidi
ar pārspīlējumiem un klajiem meliem. Lasītājs tekstā vairs nemeklē
atsauces, nemeklē faktus, pietiek ar to, ka nezināms autors ziņā
minējis «pētījumos pierādījies». Nesen lasīju kādas mātes ieteiktu
rakstu, kurā atklāts viss par bērnu vakcinācijas ēnas pusēm.
Lasītāji ar to bija dalījušies neskaitāmas reizes. Materiāla apjoms
nebija mazs, tā izlasīšana aizņēma aptuveni desmit minūtes. Anonīms
raksta autors atsaucās uz kādu Krievijas homeopāti un jau iepriekš
minēto «pētījumos atklāja». Publikācija sacēla īstu viedokļu vētru.
Neskatoties uz to, ka nebija nevienas atsauces uz reālu pētījumu!
Protams, arī pastkastītē nokļuvušās ziņas ir jāizvērtē.
Mēs dzīvojam laikmetā, kad katram ir viedoklis par visu. To nesen
vēlreiz atgādināja virsraksti par nežēlīgu mednieci, kura
nogalinājusi lūšu mammu, atstājot bērniņus bez aizgādņa. Daudzu
portālu virsraksti iekļāva vārdus «šokējoši», «cilvēki sašutuši»,
«cik nožēlojami», «lūsēnu klātbūtnē nošauj viņu mammu». Turklāt
vairāki portāli bija tekstam pievienojuši mednieces fotogrāfijas no
draugiem.lv profila. Jāsāk ar to, ka medības notika medību sezonā
un mazie lūsēni, kā dabas draugs Māris Olte vēlāk teica kādā
raidījumā, šobrīd ir tik lieli, ka bez problēmām var stirnu nogāzt
no kājām. Šajā gadījumā sieviete sociālajā tīklā bija neveiksmīgi
izvēlējusies bildes pierakstu, kas nezinātājam lika domāt par
nežēlīgu pārestību. Šī pieraksta dēļ mednieces seja rotāja teju
katru portālu. Lai krātu peles klikšķus (apmeklētājus), katrs
centās pārspēt iepriekšējo virsrakstu, nemaz nepadomājot par to, kā
tas ietekmē cilvēku, kurš ir šī raksta pamatā.
«Katrs klikšķis ir nauda» — vai tiešām tas stāv pāri visam? To
zinot, vēlreiz un vēlreiz jāizvērtē kādus avotus uzskatām par
ticamiem un vērā ņemamiem. Tik brīva iespēja izteikties, kāda tā ir
tagad, nav bijusi nekad. Tas mūsdienu sabiedrībai ir ieguvums un
vienlaikus arī lielākais posts.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: