Risks kļūt atkarīgam ir jāierobežo 13.03.2017
Jau pāris mēnešu nav bijusi diena, kurā nedomātu par dažādu
atkarību jautājumu. Piektdienas laikrakstā varējāt lasīt otro daļu
rakstam par azartspēlēm. Kāds no raksta varoņiem to dēvē par vēl
briesmīgāku sērgu nekā alkoholisms. Ir limits tam, cik viens
cilvēks var izdzert, bet azartspēlēs limitu nav — uz spēles var
likt algu, pieprasīt kredītu, lombardā ieķīlāt telefonu, visbeidzot
savu automašīnu un īpašumu. Sliktākajā gadījumā, zagt un tirgot
nozagto.
Šo rakstu sēriju aizsāku tādēļ, ka no vienas šādas «izklaides»
vietas redzēju iznākam pazīstamu cilvēku. Līdz šim jauno vīrieti
biju uzskatījusi par veiksmīgu, tādu, kuram gan galva, gan rokas
īstajā vietā. Nespēju noticēt, ka tieši viņš ir tas, kurš no
azartspēļu zāles izejot, dodas pāri ielai pie bankomāta, lai
izņemtu vēl naudu.
Vēlāk pārrunājot redzēto, uzzināju, ka ir vēl bēdīgāk, nekā
sākotnēji varētu iedomāties. Tikai laimīgas sagadīšanās pēc
vīrietis nav varējis ieķīlāt savu uzņēmumu, ko bijis gatavs darīt,
lai spēlētu uz vēl lielākām likmēm.
Jo vairāk interesējos, jo vairāk uzzināju. Situācija iezīmējās vēl
tumšākās krāsās — ne viņš viens šīs zāles apmeklē regulāri, to dara
arī viņa draugi. Es varu tikai prātot — kas pamudinājis spēlēt
azartspēles?
Sarunā psihoterapeite Inta Poudžiuna atklāja, ka viena no atkarīgo
cilvēku kopīgajām iezīmēm ir viņu raksturu struktūrā — vāja spēja
kontrolēt un apvaldīt savus impulsus. Tā var būt gan iedzimtība,
gan audzināšanas rezultāts. Sākot spēlēt, ir vēlme darīt to vēl un
vēl. Izveidojoties atkarībai, hormoni, kuri saistīti ar patīkamām
izjūtām, tiek ražoti tikai laikā, kad tiek veiktas atkarības
darbības. Bieži vien viss pārējais dzīvē kļūst mazsvarīgs, nekas
vairs nesagādā apmierinājumu.
Nav viegli atzīt savu atkarību, jo tas liek paskatīties acīs
problēmai un arī visām pārējām dzīves likstām. Iedziļinoties lietas
būtībā, prātā izveidotais saraksts arvien papildinās — pa dažādiem
ceļiem mani atrod jauna informācija par vēl kādu atkarīgo. Ne tikai
azartspēļu. Cik skaudri ir šo cilvēku dzīvesstāsti…
Kāds sācis spēlēt, lai izbēgtu no ikdienas problēmām, kāds
pamēģinājis un vairs nav varējis rimties. Kāds nespēj dienu pavadīt
bez alkohola klātbūtnes organismā. Kāds izlemj padoties narkotiku
vilinājumam un iespējai lidot pāris metru virs zemes.
Kolēģe trešdienas laikrakstam sagatavojusi materiālu par narkotiku
atkarību. Tāpat kā sākotnēji par azartspēlēm, nodomāju, kurš tad to
dara? Tāda paralēla pasaule, kuras lielumu bieži vien
neapjaušam.
Ar lielu nepatiku lasu kāda vadoša ziņu portāla rakstu par
azartspēļu nozares ziedu laikiem: «Pērno gadu izložu un azartspēļu
nozare noslēdza ar 264,3 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas tikai
mazliet atpaliek no 2007. gada rekorda, kad nozare apgrozīja 276,4
miljonus eiro.» Vai tas ir prātam aptverami? Ko šis apgrozījuma
lielums liecina par Latvijas sabiedrību?!
Visas cilvēces vēsturē ir bijuši atkarīgie, kopš brīža, kad bijusi
pieejama atkarību veicinoša viela vai darbība. Tomēr, zinot šo
tendenci, kādēļ šos jautājumus tik gausi risina vai izliekas, ka
problēmu nav. Mums nebūtu jāpriecājas, ka nozares, kuru galvenais
pelnīšanas avots ir kāda veida atkarīgie, piedzīvo savus ziedu
laikus. Tas ir milzīgs negods valstij un drauds veselīgai
sabiedrības attīstībai.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: