Runāt vienu, darīt citu 23.05.2018

Ierodoties no rīta darbā, redakcijā mani sagaida smaidīgs kungs
ar milzīgu (tik lielu, ka knapi savietoju lielākajā vāzē) ceriņu
klēpi. Gribot parunāt par kādu sasāpējušu jautājumu. Apsēžamies
rīta saules pielietajā telpā, nāsīs patīkami plūst ceriņu smarža.
Nodomāju: atmosfēra ļoti laba, nez kā tā mainīsies sarunas laikā…
Jo nereti cilvēkiem patīk atnākt un demonstratīvi klaigāt, savu
sāpi pasniedzot kā pasaules galu un visu pārējo uz šīs zemeslodes
nolīdzinot līdz ar zemi. Šis gadījums bija citādāks. Lai arī par
būtisku problēmu, tomēr uzvedības normas viņam nebija svešas (šo
uzsveru, jo ikdienā (diemžēl!) novēroju, ka ļoti bieži cilvēki
nemāk sarunāties un neciena cits citu).
Tēma, ko apspriedām, ļoti aktuāla gan mūsu apkaimē, gan
pasaulē — atkritumi. Par to «Talsu Vēstīs» pēdējā laikā nācies
rakstīt diezgan bieži, arī no iedzīvotājiem ik pa laikam saņemam
zvanus, mūs informējot, ka, piemēram, šeit vai tur nav izvesti
atkritumi. Šoreiz saruna nebija par jauno atkritumu
apsaimniekotāju, bet par sistēmu kā tādu. Talsenieks stāstīja, ka
dzīvo privātmājā divatā ar sievu. Šim pārim ir tāda pati problēma,
kādu aprakstīju jau aptuveni pirms nedēļas rubrikā «Lasītājs
jautā». Arī šis pāris šķiro atkritumus, un tas ir pavisam
vienkārši, jo netālu no mājām atrodas tā saucamie «zvaniņi», kur
iemest stiklu un plastmasu. Mājās ir krāsns, tāpēc papīrs tiek
izlietots kurināšanai. Un komposts nonāk komposta kaudzē. Kungs
teic, ka viņiem ir tik ļoti maz atkritumu, ko nodot, ka vienu maisu
var piepildīt labi ja pusgada laikā. Un viņš neesot vienīgais,
kuram ir šāda problēma. Arī citās kaimiņu mājās uz ielas, kur
talsenieks dzīvo, esot līdzīga situācija, jo vairākās no tām dzīvo
pa diviem vai pa vienam cilvēkam. Rubrikā pirms nedēļas gan
norādīju: ja iedzīvotāji vēlas, lai viņiem atkritumus izved retāk
nekā reizi mēnesī, tas ir iespējams, ar iesniegumu vēršoties Talsu
novada pašvaldībā. «Visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā, runā un
uzsver, cik nozīmīgi ir šķirot atkritumus, veicināt to
samazināšanu. Tajā pašā laikā man uzliek papildu birokrātijas
slogu, ja vēlos, lai atkritumus izved retāk, savukārt, ja gribētu
dzīvot, neražojot atkritumus it nemaz, man vienalga jānoslēdz
līgums par atkritumu izvešanu, jo pretējā gadījumā pašvaldības
policija var piemērot sodu,» pauž vīrietis.
Pašvaldība «Talsu Vēstīm» gan norādīja, ka papildu iesniegums par
retāku izvešanu nepieciešams, lai novadā varētu vairāk kontrolēt
situāciju, panākot labāku rezultātu, jo nav noslēpums, ka ir
cilvēki, kuriem žēl pāris eiro par atkritumu izvešanu un kuri
mājsaimniecības mēslus izgāž, kur pagadās: mežos, sabiedriskajās
vai daudzdzīvokļu māju pagalmu atkritumu tvertnēs utt. Bet pilnībā
piekrītu arī kungam, ka šāda papildu birokrātija neveicina
iedzīvotājus šķirot atkritumus un piekopt zaļāku dzīvesveidu.
Un tas, ka problēma ar atkritumiem visā pasaulē tikai palielinās,
ir fakts. To pierāda dati un globāli procesi. Ziņu portāls «lsm.lv»
pirmdien informēja, ka kopumā Eiropā gadā tiek radīti ap
2,5 miljardiem tonnu atkritumu. Lielākās atkritumu «ražotājas»
ir Eiropas lielās ekonomikas valstis — Vācija, Francija un
Lielbritānija. Latvijā 2016. gadā sadzīves atkritumu apjoms
sasniedza 410 kilogramus uz vienu iedzīvotāju, kas ir par
pieciem procentiem vairāk nekā pirms desmit gadiem un par 55%
vairāk nekā 1995. gadā. Turklāt, ja krīzes gados samazinājās
Latvijā radītā sadzīves atkritumu masa, tagad esam panākuši un
apsteiguši ne tikai ekonomikas, bet arī pirmskrīzes mēslošanas
rādītājus.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija skaidro, ka mēs
daudz vairāk ikdienā lietojam vienreizējās lietošanas
izstrādājumus, bet ražotāji savas preces pārmērīgi iepako, lai ar
krāsainām, bet turpmāk nevienam nevajadzīgām kastēm pievilinātu
pircējus. Taču videi šis krāšņums un ērtā lietojamība rada lielus
draudus.
Es ikkatram jautāju no sirds uz sirdi — kādu mēs atstāsim šo
zemeslodi saviem mazbērniem un mazmazbērniem? Milzīgā patēriņa
kultūra, nepiedomājot par atkritumu samazināšanu, ved pasauli
drausmīgā virzienā… Un, lai to panāktu, vajadzētu sadarboties un
pūlēties ne tikai iedzīvotājiem, bet arī pašvaldībām un valstij,
mudinot un nākot pretī iedzīvotājiem. Sākot kaut vai ar depozītu
sistēmas ieviešanu.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: