Runāt vienu, darīt citu 23.05.2018

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Ierodoties no rīta darbā, redakcijā mani sagaida smaidīgs kungs ar milzīgu (tik lielu, ka knapi savietoju lielākajā vāzē) ceriņu klēpi. Gribot parunāt par kādu sasāpējušu jautājumu. Apsēžamies rīta saules pielietajā telpā, nāsīs patīkami plūst ceriņu smarža. Nodomāju: atmosfēra ļoti laba, nez kā tā mainīsies sarunas laikā… Jo nereti cilvēkiem patīk atnākt un demonstratīvi klaigāt, savu sāpi pasniedzot kā pasaules galu un visu pārējo uz šīs zemeslodes nolīdzinot līdz ar zemi. Šis gadījums bija citādāks. Lai arī par būtisku problēmu, tomēr uzvedības normas viņam nebija svešas (šo uzsveru, jo ikdienā (diemžēl!) novēroju, ka ļoti bieži cilvēki nemāk sarunāties un neciena cits citu).
Tēma, ko apspriedām, ļoti aktuāla gan mūsu apkaimē, gan pasaulē — atkritumi. Par to «Talsu Vēstīs» pēdējā laikā nācies rakstīt diezgan bieži, arī no iedzīvotājiem ik pa laikam saņemam zvanus, mūs informējot, ka, piemēram, šeit vai tur nav izvesti atkritumi. Šoreiz saruna nebija par jauno atkritumu apsaimniekotāju, bet par sistēmu kā tādu. Talsenieks stāstīja, ka dzīvo privātmājā divatā ar sievu. Šim pārim ir tāda pati problēma, kādu aprakstīju jau aptuveni pirms nedēļas rubrikā «Lasītājs jautā». Arī šis pāris šķiro atkritumus, un tas ir pavisam vienkārši, jo netālu no mājām atrodas tā saucamie «zvaniņi», kur iemest stiklu un plastmasu. Mājās ir krāsns, tāpēc papīrs tiek izlietots kurināšanai. Un komposts nonāk komposta kaudzē. Kungs teic, ka viņiem ir tik ļoti maz atkritumu, ko nodot, ka vienu maisu var piepildīt labi ja pusgada laikā. Un viņš neesot vienīgais, kuram ir šāda problēma. Arī citās kaimiņu mājās uz ielas, kur talsenieks dzīvo, esot līdzīga situācija, jo vairākās no tām dzīvo pa diviem vai pa vienam cilvēkam. Rubrikā pirms nedēļas gan norādīju: ja iedzīvotāji vēlas, lai viņiem atkritumus izved retāk nekā reizi mēnesī, tas ir iespējams, ar iesniegumu vēršoties Talsu novada pašvaldībā. «Visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā, runā un uzsver, cik nozīmīgi ir šķirot atkritumus, veicināt to samazināšanu. Tajā pašā laikā man uzliek papildu birokrātijas slogu, ja vēlos, lai atkritumus izved retāk, savukārt, ja gribētu dzīvot, neražojot atkritumus it nemaz, man vienalga jānoslēdz līgums par atkritumu izvešanu, jo pretējā gadījumā pašvaldības policija var piemērot sodu,» pauž vīrietis.
Pašvaldība «Talsu Vēstīm» gan norādīja, ka papildu iesniegums par retāku izvešanu nepieciešams, lai novadā varētu vairāk kontrolēt situāciju, panākot labāku rezultātu, jo nav noslēpums, ka ir cilvēki, kuriem žēl pāris eiro par atkritumu izvešanu un kuri mājsaimniecības mēslus izgāž, kur pagadās: mežos, sabiedriskajās vai daudzdzīvokļu māju pagalmu atkritumu tvertnēs utt. Bet pilnībā piekrītu arī kungam, ka šāda papildu birokrātija neveicina iedzīvotājus šķirot atkritumus un piekopt zaļāku dzīvesveidu.
Un tas, ka problēma ar atkritumiem visā pasaulē tikai palielinās, ir fakts. To pierāda dati un globāli procesi. Ziņu portāls «lsm.lv» pirmdien informēja, ka kopumā Eiropā gadā tiek radīti ap 2,5 miljardiem tonnu atkritumu. Lielākās atkritumu «ražotājas» ir Eiropas lielās ekonomikas valstis — Vācija, Francija un Lielbritānija. Latvijā 2016. gadā sadzīves atkritumu apjoms sasniedza 410 kilogramus uz vienu iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentiem vairāk nekā pirms desmit gadiem un par 55% vairāk nekā 1995. gadā. Turklāt, ja krīzes gados samazinājās Latvijā radītā sadzīves atkritumu masa, tagad esam panākuši un apsteiguši ne tikai ekonomikas, bet arī pirmskrīzes mēslošanas rādītājus.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija skaidro, ka mēs daudz vairāk ikdienā lietojam vienreizējās lietošanas izstrādājumus, bet ražotāji savas preces pārmērīgi iepako, lai ar krāsainām, bet turpmāk nevienam nevajadzīgām kastēm pievilinātu pircējus. Taču videi šis krāšņums un ērtā lietojamība rada lielus draudus.
Es ikkatram jautāju no sirds uz sirdi — kādu mēs atstāsim šo zemeslodi saviem mazbērniem un mazmazbērniem? Milzīgā patēriņa kultūra, nepiedomājot par atkritumu samazināšanu, ved pasauli drausmīgā virzienā… Un, lai to panāktu, vajadzētu sadarboties un pūlēties ne tikai iedzīvotājiem, bet arī pašvaldībām un valstij, mudinot un nākot pretī iedzīvotājiem. Sākot kaut vai ar depozītu sistēmas ieviešanu.

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: