Ticiet — brīnumi notiek! 20.12.2017
«Kas vēsta par Ziemassvētku tuvošanos?» «Talsu Vēstu» kolektīvam
un pārējiem ciemiņiem, kuri pirmdienas vakarā viesojās pie Strazdes
muižas rūķiem, jautāja mūsu pavadone — rūķu meitene Kripatiņa.
Piparkūku, mandarīnu, kāpostu smarža… konfekšu papīrīšu čaukstoņa…
senākos laikos esot bijis arī balts sniedziņš… tas, ka nav kur savu
automašīnu novietot spēkratu pārpildītajā stāvlaukumā pie
lielveikala… Palēnām, pēc mirkļa pārdomām nāca dažādas atbildes.
Rūķiem to piemirsām pateikt, bet nu varētu piebilst, ka par
Ziemassvētku tuvošanos vēstī arī mūsu laikraksta sen jau par
tradīciju kļuvusī telefonakcija «Ziemassvētkos es saku paldies…»,
kuru šogad rīkojām 8. decembrī, bet, kā katru gadu,
aizkavējušos paldiesvārdus turpinām saņemt vēl un vēl. Šodienas
avīzē publicējam beidzamās akcijas laikā uzklausītās pateicības,
bet neviens jau mums neliedz pasacīt paldies katru mīļu brīdi
cilvēkiem, kas tos, mūsuprāt, godam pelnījuši. Paldies arī Jums,
kas atsaucāties mūsu aicinājumam, paldies par «Talsu Vēstīm»
adresētajiem pateicības vārdiem un sirsnīgajiem vēlējumiem! Paldies
Jums ikvienam, kas mūs lasāt un kas abonējuši mūsu laikrakstu
nākamajiem mēnešiem, pusgadam un gadam! Jūsu uzticība mūs iedvesmo,
jo, kam gan būtu vajadzīga avīze, ja to neviens nelasītu.
Abonēšanas kampaņa līdz ar aizejošo gadu gan tuvojas noslēgumam,
bet tie, kas ikdienas steigā to nav pamanījuši, vēl var paspēt
«Talsu Vēstis» pasūtīt, lai arī nākamajā gadā sekotu līdzi
notikumiem Talsu, Rojas, Dundagas un Mērsraga novadā.
Svētdien kopā ar Rojas kori «Kalva» ieskandējām Ziemassvētkus Rojas
baznīcā un Spāres muižā, kur «Kalvai» pievienojās arī
mājinieču — sieviešu vokālā ansambļa «Varavīksne» — skanīgās
balsis. Paldies Spāres muižas namamātēm par viesmīlību un sirsnību,
kuru patiesi izbaudījām šeit jau otro gadu pēc kārtas! Divi
emocijām un pārsteigumiem bagāti vakari, un katrs no tiem —
savā muižā! Kur nu vēl lepnāku Ziemassvētku gaidīšanas laiku!
«Ticiet brīnumiem!» atvadoties vēlreiz piekodināja Strazdes rūķi.
Jā, es ticu, jo tiem brīnumiem, ko redzēju Strazdes muižā, vēl
pievienoju vienu, kuru piedzīvoju iepriekšējā vakarā Spāres muižā.
Kad viena no kora dalībniecēm man atklāja kārtis, ka
pašapdāvināšanās loterijai sarūpējusi Guntara Rača jaunāko grāmatu
«365» ar paša dzejnieka ierakstu «Kora «Kalva» meitenei» un
autogrāfu, neslēpu, ka labprāt gribētu šo dāvanu saņemt. Velkot
lozi, netīšām izvilku divas un vienu nācās atdot. Uzmetu skatienu,
uz kuras no tām ir mans mīļākais cipars, un, protama lieta,
paturēju to. Kā izrādījās, tā bija mana laimīgā loze, jo tiku pie
Guntara Rača dzejoļu krājuma, kā to jau iepriekš biju vēlējusies.
Kā redzat — vēlmes mēdz piepildīties, ja vien ko ļoti
vēlamies. Un mēģiniet iebilst, ka tas nav brīnums!
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: