Vai ir vēlme saredzēt? 12.07.2017
Ilgāku laiku publiskajā telpā izskan viedokļi par topošo nodokļu
reformu, kas skars ikvienu, kas šajā valstī dzīvo. Tam, ka
skaidrībai par spēles noteikumiem vajadzēja būt jau sen, šaubos,
vai kāds iebilstu. Uzņēmēji par to runājuši sausām mutēm jau
vairākus gadus. Ja no uzņēmēja prasa plānot, domāt un skatīties uz
priekšu, ne tikai vadot uzņēmumu, bet arī īstenojot vienu vai otru
projektu, tad pašsaprotami šķiet, ka priekšzīmi šajā jautājumā
lēmumu pieņēmējiem vajadzētu rādīt vispirms. Ļoti ceru, ka
neatkārtosies pagājušā gada nogalē notikušais, ka pēdējās gada
dienās kādi attapās, ka viss kārtībā gluži nav, un nopietni
izsveramus lēmumus, kas ietekmēja daudzus uzņēmējus, pieņēma pāris
dienu laikā.
Pagājušajā nedēļā no finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas
izskanēja, ka panākta vienošanās minimālo algu nākamgad celt no
pašreizējiem 380 eiro līdz 430 eiro. Tāda tā tikšot saglabāta trīs
gadus. Taču, klausoties dažādas diskusijas, kas raisījās pēc tam,
rodas iespaids, vai tiešām bilde tik skaidra ir un vai šāds straujš
kāpums neietekmēs laukos strādājošos uzņēmumus. Iespējams, tas ir
veids, kā ķert kādas balsis pirms nākamgad gaidāmajām Saeimas
vēlēšanām. Ceru, ka šie skaitļi tomēr ir kādos nopietnos aprēķinos
balstīti, nevis paņemti, skatoties uz kaimiņiem vai citiem, lai arī
mūsu pogas pārējo vidū izskatītos spodrākas. Ceru, ka tā sauktajā
nodokļu reformā dažādi palielinājumi nav tikai ar mērķi iegūt
valstij vairāk naudas, bet domāts arī, lai cilvēkiem nodokļu slogs
vieglāk nesams un saprotamāks. Naudu meklē izglītībai, veselībai un
citām nozarēm. Cik daudz šajā kontekstā tiek runāts par lietām, kur
ietaupīt! Kāpēc pie varas esošajiem ir jāpārvietojas lepnos
braucamajos, jāsēž dārgos krēslos pie glauniem galdiem. Kāpēc gada
beigās jāizmaksā prēmijas, par kurām pēc tam kauns runāt, kad
plašsaziņas līdzekļi izrāda interesi un prasa tam pamatojumu? Kur
palikušas runas par efektīvu valsts pārvaldi? Būtu lietderīgi
pavērtēt arī dažādās kompensācijas, kas pienākas pie varas
esošajiem un tiem, kas tur reiz bijuši. Vai jāizmaksā kompensācijas
Saeimas deputātiem, ja viņus atkārtoti neievēl, vai parlamenta
atlaišanas gadījumā! Kāpēc, piemēram, Republikas pilsētas domes un
novada domes deputāta statusa likumā noteikts, ka bijušajam
pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētājam vai viņa vietniekam
ir tiesības uz ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā, ko var
saņemt, ja persona sasniegusi vai ne vēlāk kā piecu gadu laikā
sasniegs pensijas vecumu, vai atzīta par invalīdu. Šo pabalstu var
saņemt, ja persona nesaņem bezdarbnieka pabalstu un nav uzskatāma
par darba ņēmēju vai pašnodarbināto. Kāpēc kādam var būt šādas
privilēģijas pirmspensijas vecumā, paliekot bez darba domē, bet
lielākajai daļai iedzīvotāju nē?
Tie ir skaitļi, kas mērāmi ar vairākiem cipariem un bieži vien
bezmērķīgi pazūd dažādos pabalstos, prēmijās, kompensācijās… Ja
paskatītos valsts maciņā rūpīgāk un dzīvotu taupīgāk, finansējuma,
ko novirzīt dažādām vajadzībām, iespējams, būtu daudz vairāk. Vajag
tikai vēlmi saredzēt, kur līdzekļi ietaupāmi!
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: