Vai rakstīsim diktātu? 30.09.2015

Mairita Balode
redaktors@talsuvestis.lv
63291189

Tweet

Kad jūs pēdējoreiz rakstījāt diktātu? Laikam jau skolas solā, bet tas taču bija vēl iepriekšējā gadsimtā! Nu, vismaz man… Atceros, es tīri labprāt rakstīju diktātus, bet daža laba nelaimīga skolēna skatiens, kas uzkrītoši bieži kavējās blakus sēdētāja burtnīcā, arī labi palicis atmiņā.
Sestdien, 3. oktobrī, 12.00 ikviens, kam nav slinkums un kas vēlas pārbaudīt savas zināšanas valodas apguvē, tiek mudināts piedalīties pirmajā pasaules diktāta rakstīšanā latviešu valodā. Klātienē to būs iespējams veikt Rīgā, Ventspilī, Valmierā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē, bet, kam šīs pilsētas nav pa ceļam, var pieslēgties tiešraidē interneta vietnē www.raksti.org. Brīvprātīgais pasākums notiks vienlaikus visā pasaulē, turklāt diktātu var rakstīt arī anonīmi. Skaidra lieta — kam gan gribēsies atklāt savu vārdu, lai visa pasaule uzzina, cik kļūdu šajā pārbaudījumā ielaidis. Un vispār, kopš protam izteikt savu viedokli (precīzāk — ķengāties) tikai sociālajos tīklos, šķiet, ka nevienam vairs nav ne sava vārda, ne uzvārda. Esam braši nosodīt, aprunāt, kaunināt, izsmiet jebko un jebkuru, aizslēpjoties aiz kāda vairāk vai mazāk asprātīga segvārda. Un cits partizāns vai nabadzīgo ļaužu aizstāvis Zorro nadzīgi piemetīs klāt arī savu pagali, jo viena, kā zināms, jau tak nedegot. Un nav svarīgi, kas šo sārtu sakūris un kāpēc, jo galvenais ir pabikstīt, lai liesma nenoplok.
Bet atgriezīsimies pie diktāta. Pasākuma mērķis ir visai cēls — attīstīt latviešu valodas rakstītprasmi, audzināt cieņu pret dzimto valodu jau no bērna kājas, veidot ciešākas saiknes ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, saliedēt sabiedrību un aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu. Šaubos gan, vai ar vienu diktātu šos mērķus var piepildīt. Diktāta rezultāts jau tikai atklās ainu, cik lielā mērā esam gramatiku apguvuši un cik daudz vēl jāmācās. Bet valoda jākopj visu mūžu, jo tik lipīgi izrādās aizguvumi no citām valodām, tik viegli pāri lūpām palaižam vārdus, par ko K. Mīlenbaham un J. Endzelīnam būtu jānosarkst līdz pat ausu galiem. Un nevēlamie vārdi un teicieni, kas piesārņo valodu, tik naski iedzīvojas, ka nav iespējams atklāt vainīgo, kurš pirmais tos ievazājis un bez kuriem vairs publiskajā telpā neiztikt. Krustām šķērsām esmu izdomājusies, kā saprast teicienu «Ko notiek Rīgā?», kas televīzijas kanālā «Rīga TV 24» no sabiedrībā zināmu cilvēku mutes laiku pa laikam izskan reklāmā. Vai tiešām esmu palaidusi garām kādus jauninājumus latviešu valodas gramatikā?
Esmu pārliecināta, ka valodai pavisam noteikti nav jābūt sterilai. Kā reiz intervijā televīzijas raidījumā atzina aktieris Gundars Āboliņš, «sterilā vidē dzīvības nav; dzīvība ir tur, kur ir baciļi. Bet tāpēc jau nevajag būt šmulim».

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: