Vajadzību vairāk nekā iespēju 31.01.2018
Ik mēnesi saņemot algu, katrs plānojam (kāds vairāk, kāds
mazāk), kā to izlietosim. Daži rūpīgi plāno arī gada ģimenes
ienākumus un paredzamos tēriņus (rēķini, kāda aizņēmuma atmaksa,
transporta izmaksas utt.), veido iekrājumus (piemēram, lai mājoklī
veiktu remontu, dotos ceļojumā vai ko citu), lai kādā dienā
nenonāktu uz sēkļa. Jāteic, daudzi gan uz tāda nonāk, un skrien pie
ātro kredītu noformētājiem, lai izvilktu līdz nākamajai
algai.
Līdzīgi ir ar novadu pašvaldību budžetiem, tikai šajā gadījumā
plānam jābūt ļoti precīzam, skrupulozam un atbildīgam. Tie nav
tikai vienas ģimenes, bet visa novada ļaužu samaksāto nodokļu
izlietošana. Un, loģiski, jo novadā mazāk cilvēku, jo mazāks arī
pašvaldības budžets un līdz ar to arī iespējas. Tāpēc salīdzināt
skaitļus Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novadam nav adekvāti.
Šajā avīzē atspoguļojam katras pašvaldības neatkarīgu skatījumu uz
to, kā viņiem veicies ar budžeta plānošanu, kas radījis lielākās
galvassāpes un kādi jaunumi sagaidāmi.
Ar budžeta plānošanu Talsu, Rojas un Mērsraga novadā viss notika
raiti. Iestrēgusi vien Dundaga. Jaunā vadība norāda, ka vēlas ļoti
skrupulozi pārliecināties par katru pozīciju. Lai arī jauna valdība
ir Talsos un Mērsragā, tur process noritēja krietni ātrāk. Dundagas
pašvaldībā apgalvo, ka tik aktīvi budžeta izstrādē visi domē
pārstāvēto apvienību deputāti iesaistoties pirmo reizi. Tas
liecinot par interesi lietas novadā labāk pārzināt un sakārtot, kur
tas nepieciešams. To, kā un vai tas izdosies, rādīs laiks.
Mērsraga novada domes priekšstāvis Roberts Šiliņš skaidri un gaiši
norāda, ka šis pašvaldībai ir taupības budžets. Pat Latvijas
simtgadei par godu neesot iespējams atvēlēt līdzekļus kāda īpaša
pasākuma organizēšanai. Jostas pievilktas visur, kur iespējams,
vairāk nevarot. Pretējā gadījumā pašvaldībai kā tādai zūdot jēgas.
Un situāciju šajā gadījumā var glābt tikai jauna uzņēmuma
dibināšana. Patiesi, demogrāfiskā situācija visos četros novados ir
dramatiska — iedzīvotāju skaits turpina samazināties ik gadu.
Un palikušie ļaudis vēlas sagaidīt no pašvaldības šo, to un vēl
kaut ko, bet pašu bērni, mazbērni, respektīvi, darbspējīgā vecuma
cilvēki, no reģiona aizplūst. Kurš tad lai piepilda pašvaldības
maciņu? Labi, ka ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, kas
ļauj atsperties. Kā norāda R. Šiliņš, tas ir milzīgs atspaids,
un bez tā klātos pavisam švaki. Arī līdzās esošā Rojas novada
pārstāvji teic, ka tas ir atspaids, tomēr par situāciju novadā
nesūdzas un uzsver, ka jāmāk vien prātīgi apieties ar naudu un tad
iespējams gan izdzīvot, gan attīstīties. Šeit gan jāvērš uzmanība,
ka Rojai ir gandrīz divas reizes lielāks budžets nekā Mērsragam. Un
attīstīties novadiem palīdz Eiropas Savienības finansējums, nevis
pašvaldību maciņš. Tik pozitīvi kā Rojā nav arī Dundagas novadā,
lai arī budžeta apmērs visnotaļ līdzīgs. Arī Talsos pēc budžeta
apstiprināšanas jaunā domes vadība sajūsmu neizrādīja. Tie esot
vien cipari uz papīra, jo darbs sākšoties tikai tagad, un tikai tad
varēšot spriest un analizēt, kas nu ir sanācis.
Priecē fakts, ka visās pašvaldībās norit aktīvs darbs pie Eiropas
Savienības finanšu apgūšanas, jo tas ļauj attīstīties un uzlabot
novadnieku dzīvi. Pretējā gadījumā pašvaldības nespētu visu
«pavilkt». Pie tam, valsts nodokļu reforma un nepārtraukti jaunie
noteikumi pašvaldībām uzkrauj aizvien lielāku slogu. Kaut
izstiepies, bet jādara.
Lai arī kā katrs novada priekšstāvis vērtētu šī gada budžetu, tas
lielā mērā balstās uz emocijām. Tāpat kā mēs — viena ģimene ar
attiecīgiem ienākumiem tiek galā labāk un ir apmierināti ar dzīvi,
kamēr cita ģimene ar tāda paša apjoma ienākumiem ir ļoti
neapmierināti un nevar savilkt kopā galus. Gribas uzsvērt Rojas
novada domes priekšsēdētājas Evas Kārkliņas sacīto: «Ja tērē ar
saprātu un katru centu pirms izdošanas trīsreiz apgroza, tad viss
ir labi.»
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: